Par to, ko neatgriezīsim

musu_dzives_celsVai esi ievērojusi, ka visas dzīves garumā esam tik aizņemti, ka mēs ne tikai neredzam dažādās, labās iespējas, kuras uzrodas mūsu ceļā, bet arī to, ka mēs pašus labākos, produktīvākos savas dzīves gadus nodzīvojam, dzenoties pakaļ lietām, kurām galu galā nav absolūti nekādas nozīmes?…

Un tas brīžiem ir TIK acīmredzami un dažreiz pat muļķīgi, bet mūsdienu sabiedrība, visa iekārtas sistēma vienkārši neļauj mums nekādas iespējas rīkoties savādāk – tā, kā sirds un dvēseles dziļumos gribētos mums. Un mēs tērējam savu enerģiju, laiku un spēkus tam, ko galu galā reti kurš vispār novērtēs.

Visi šai dzīvē kaut kur skrien un kaut kur steidzas… Vieni kaut kam pretim, bet citi mūžam no kaut kā prom. Ir jāapstājas un jāpārstāj domāt un cerēt, ka pienāks diena, kad viss būs savādāk. Ir jāizlemj sev – vai vēlamies rakstīt savas dzīves vēsturi pašas vai būt vienkārši par vēstures daļu.

Kuras ir tās lietas, kuras cilvēks savā dzīvē nav spējīgs atgriezt vai atjaunot?

Nav iespējams atgriezt akmeni, kad tas ir mests. Uzmani visas savas darbības attiecībā pret citiem cilvēkiem. Lai tev nebūtu nepieciešamības staigāt un meklēt to akmeni, kurš aizlidoja kāda virzienā.

Nav iespējams paņemt vārdu atpakaļ tad, kad tas ir izteikts. Seko savai valodai, lai tev pēc tam nav par sevi kauns un jāatvainojas. Prast atvainoties ir ļoti labi un tas prasa sava veida drosmi atzīties, bet ir labāk, ja šādas situācijas nerodas.žurku_skrejiens

Nav iespējams atgriezt laiku, kad tas ir pagājis. Ja tu uzskati, ka laiks beidzas tad, kad cilvēks ir miris, tad patiesība ir tā, ka laiks beidzas katru minūti, katru sekundi. Daudzi baidās no tā, ka dzīve var beigties, bet ir jābaidās no tā, ka dzīve var paiet nemaz nesākusies. Palūkojies uz to, kā un kam tu tērē Dieva doto laiku – stulbiem seriāliem un nevajadzīgām, ciniskām ziņām, klačām un cietsirdīgai kritikai, draugiem, kuri stundām ilgi pa telefonu „izlej” uz tevis visas savas problēmas…, bet pēc tam mēs cenšamies attaisnoties, ka mums nav laika, lai to veltītu sev un savai dvēselei.

Nav iespējams atgriezt cilvēku, kurš ir miris. Atskaties un palūkojies uz tiem cilvēkiem, kuri tev ir apkārt. Ir cilvēki, kas labāk izturas pret savām automašīnām, nekā pret tuviniekiem, pie tam uzskatot, ka viņus mīl.

Nav iespējams atgriezt labāko un interesantāko iespēju, kāda tev ir gadījusies. Ievēro un atpazīsti tās iespējas, kuras nonāk tavā ceļā un, kuras var mainīt tavu dzīvi uz labāku pusi.

sarģeņģelis (2)Nesen es izlasīju kādu pritču un es gribētu tev to pastāstīt.

Vecākais eņģelis stingri skatās uz padoto.

– Ziņo. Divos vārdos.

– Dzīvs. Staigā uz darbu. Uz kaut ko cer.

– Uz ko?

– Grūti pateikt. Divas reizes viņam rādīju laimīgu sapni – neredz. Saka, ka darbā piekūst.

– Un kas darbā?

– Kā jau visiem. Priekšniecība. Stress. Runas.

– Priekšniecība stingra?

– Kā jau priekšniecība. Kā visur. Baidās viņš nez kāpēc…

– Bailes dzini prom?

– Protams. Arī ceļā uz ofisu. Ar spārniem virs galvas vicināju. Pat mākoņus dzenāju. Nācās pat ar spārnu pa ausi pārvilkt, lai saulīti ieraudzītu.

– Simpātiska svešiniece ceļā? Uz papēdīšiem. Ar kairinošu smaržu aromātu?

– Protams! Ar pierēm liku saskrieties.

– Un?

– Nu nekā. „Piedodiet” un tālāk savās domās iekšā.

– Un pēc darba?

– Veikali. Televizors. Netīri trauki. Internets. Miegs.

– Televizoru lauzi?

– Protams. Jaunu nopirka, nez kāpēc…

– Internetu atslēdzi?

– Piecas dienas pēc kārtas. Viņš sāka ilgāk tupēt darbā. Līdz vēlam vakaram. Viņiem tā varot.

– Tā… Un brīvdienās?

– Miegs līdz pusdienlaikam. Dzīvokļa uzkopšana. Vakarā – draugi, bezjēdzīgas sarunas, šņabis. Mājup vēlu naktī. No rīta ar galvassāpēm zem deķa. Vai pie televizora. Vai datora.

– Un viņa?

– Pavisam tuvu. Trīs mājas tālāk. Uz vienu un to pašu lielveikalu pēc produktiem staigā.

– Rindā liki saskrieties?

– Viss kā nākas. Un pa virsu vēl autobusa pieturā, svētku dienās.

– Rokas līnijas pārbaudīji?

– Jā, sakrīt! Tur jau tā lieta… Tā ir tāda pilsēta… Tāds dzīves veids… Es vairāk nevaru! Neizpildāms uzdevums!

– Kas vēl nebūs! Kur tavs spēcīgo iedarbības līdzekļu saraksts?

– Lūk, šef. Gripa ar temperatūru un murgiem. Izmežģījums, lūzums. Automašīnas avārija. Bankrots. Ugunsgrēks. Nemieri ielās. Finansu krīze. Pilsoņu karš…sarģeņģelis

– Gana. No šī brīža uzskati, ka mīlestības labā ārkārtējiem paņēmieniem atļauju esi saņēmis! Tikai izvēlies kaut ko vienu.

***********

Darīsim visu, lai tiktu laukā no mums šķietami svarīgā „žurku danča”, atradīsim sevi un atvērsimies jaunām iespējām, kuras mums tiek dāvātas un, tad mūsu eņģelim nebūs jāpielieto ārkārtēji paņēmieni!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Interesanti raksti :

  • Žurnāls Forbes ir publicējis 2010.gada visaugstāk apmaksāto Holivudas aktrišu sarakstu un pārsvaru gūst „labākā vecuma” pārstāves! Sandra Bullo ...

  • Šoreiz  bez vārdiem un liekvārdības.   Neatkarīgi no tā vai tu esi māte vai meita,  vai tev šobrīd  25, 40 vai 65, ziema aiz l ...

  • Šodiena ir tā diena, kas pieder mums, kad vēlos no sirds sveikt mūs visas kopā un katru atsevišķi! Gan māmiņas, gan vecmāmiņas, gan tās, kurām ...

  • Mums katrai šodien diena jau saplānota – vieniem baznīca, viesu galds, citiem viesošanās pie draugiem…TV…. Atrodiet brīdi šovakar vai rīt, izslēd ...

  • Skatoties un klausoties šo video manās acīs sariesās asaras…Ne tikai par mums sievietēm pēc 50. Vispār par mums, sievietēm. Par mums cilvēkiem. Pa ...

 

Tags: , , ,

Atbildes pavisam: 2

Man ir ko teikt »

 
  • Indra

    Un vajag arii taa sakrist! Tieshi vakar piedzivoju savas dzives Lielo brinumu shajaa jautajumaa.
    Pie manim ciemojas vecaka meita. Sedam, dzeram teju un vina man saka “Mam, es aizgaju no darba. Es sapratu, ka bezjedzigi tereju savu dzivi. Vairs negribu, kad manas meitenes audzina sveshi cilveki. Es pati gribu macit savus bernus un pati gribu but laimiga!”
    Mana tejas kruze nervozi nodrebeja. Lai nu ko, bet es nekad pat necereju ko tadu sagaidit. Vina mums bij perfekta karjeriste. Savos 29 gados sasniegusi loti daudz. Skaista maja, jauna mashina, dargas drebes, celojumi- ta bij vinas dzive. Man pat reizem shkita, ka ar gadiem starp mums veidojas kada neredzama aiza. Mes attalinajamies, jo isti vairs nebij kopigi par ko parunat.
    “Zini, es gribu iemacities gatavot est un sakt pieversties rokdarbiem……..” Pec shis frazes mans rausitis iespruda kaut kur kakla rajonaa. Laikam pirmajaa apjukumaa kaut ko teicu lidzigi- Nu ja, tu esi nogurusi. nenaks par sliktu kadu bridi atpusties.
    Vina cieshi paskatijas man acis- ” Tu mani nesaprati! Es aizgaju no darba un karjeras pavisam. Gribu but sieviete un mamma, nevis tikai ofisa darbinieks.”
    Musu saruna turpinajas par zupu varishanu un dziju biezumu……Un tajaa bridi es tiesham biju laimiga. Laikam engelis arii vinai kaut kada veida bij paradijis celu uz laimi.

     
     
     
  • Šeit laikam iederētos anekdote par diviem variantiem.PIrmais -māja spīd un laistās,ēdiens smaržo,sveces deg u.t.t.Viss kārtībā,atskaitot sievu./ārēji un garīgi/.Otrs variants-sieva -kā odziņa,bet māja kā karalauks…….Bet vīrs tāds ,kuram gribās nospļauties.Nu kur tad lai spļauj?

     
     
     
 
Saņem bezmaksas e-grāmatu "5 Stila Kļūdas" un iknedēļas jaunumus!

Saņemt e-grāmatu >>>>

Bezmaksas e-gramata