Cilvēka organismu daba ir ierīkojusi ļoti gudri un perfekti. Ideālā variantā tam jāvar un tas var uzturēt normālu vielu maiņu, uzņemt visas vērtīgās vielas, laikā un pilnībā izvadīt kaitīgās vielas no organisma, tai skaitā šlakvielas (vielmaiņas gala produktus) un toksīnus. Tā tam būtu jābūt un, ja tā ir, organisms ir vesels un enerģisks.

Tomēr visi mēs esam cilvēki, pie tam civilizācijas sabojātie cilvēki. Jo augstāka ir civilizācijas attīstības pakāpe, jo mēs vairāk attālināmies no dabas un ar savu paša prātu nomācam instinktu darbību – to instinktu darbību, kas būtu virzīti, lai saglabātu mūsu veselību. Un prāts, kā zināms, var būt gan mūsu draugs, gan ienaidnieks.

Pārēdušies, pārindējušies un pārzāļoti mūsu instinkti pārstāj saprast cik un kādu pārtiku jāēd, lai organisms būtu vesels. Jo apkārt ir tik daudz kārdinājumu!

Mēs kārdinām sevi ar „gardumiem”, nepievēršot uzmanību šī garduma vērtībai. Un, ja jau garšīgs, tad arī apēdas daudz vairāk nekā būtu nepieciešams (ja tas vispār ir nepieciešams…). Mēs pārēdamies, kuņģis un zarnu trakts izplešas un mēs to piestūķējam ne ar to pārtiku, kas organismam būtu nepieciešama.

Rezultātā, mūsu organisms ne vienmēr bez problēmām tiek galā ar milzīgo pārtikas daudzumu, ar kuru mēs to pārslogojam. Mūsdienās pat maizes šķēli nevar apēst, lai mēs nesaņemtu organismam nevērtīgas un pat kaitīgas vielas.

Šī visa procesa rezultātā organismā izdalās ļoti liels kaitīgu vielu daudzums – toksīni. No zarnu trakta toksīni nonāk asinīs un izplatās pa visu organismu, to ārdod un saindējot.

Pat normāla, veselīga pārtika, nokļūstot zarnu traktā, kur jau ir sākušies pūšanas procesi, netiek vairs pienācīgi sagremota un arī sāk pūt.

Organisms pārstāj saņemt pietiekošā daudzumā tam nepieciešamās barības vielas, bet zarnu trakts tiek „aizsists” ar pūšanas procesa atliekām – šlakvielām.

Bez tam, toksīniem, kurus asinis iznēsā pa visu organismu, arī ir tendence uzkrāties mūsu organisma šūnās un audos. Un arī tās ir šlakvielas.

Protams, organisma aizsērēšanas procesi notiek arī citu iemeslu dēļ, bet galvenais ir pārēšanās, pārlieka nevērtīgo, ar taukiem, olbaltumvielām un cieti piesātināto gardumu-saldumu lietošana.

Ne mazāk nozīmīga loma šai piesārņošanas procesā ir dažādu pārtikas produktu nesaderībai un pārlieka asu un pikantu ēdienu lietošanai. Ļoti liels ieguldījums šai organisma intoksikācijas procesā ir alkoholiskajiem dzērieniem, smēķēšanai, medikamentu lietošanai, gaisa piesārņojumam ielās, smacīgajam gaisam telpās un ūdenim, ko lietojam utt.

Tomēr vislielākais un briesmīgākais kaitējums ir no tā, ka enerģijas daudzums, kas nonāk mūsu organismā ar pārtiku un dzērieniem, ievērojami pārsniedz to enerģijas daudzumu, kas izdalās dzīves procesa laikā un arī organisma nespējai izvadīt (arī izvadīt laikā) visas šlakvielas un toksīnus caur izvadīšanas orgāniem – plaušām, ādu, nierēm un zarnu traktu.

Visa medicīna ir balstīta uz tā, lai organismā kaut ko ievadītu – zāles vai nepieciešamos pārtikas produktus. Un praktiski nekad, nekur un neviens nemāca to, kā no organisma izvadīt nevajadzīgās, atstrādātās vielas. Pie tam, mūsdienu šlakvielas ar purgenu vai klizmu vien laukā vairs nedabūt…

Ja organisma piesārņošanas līmenis pārsniedz pieļaujamo, var sākties pakāpeniski un neatgriezeniski organisma iznīcināšanas procesi.

Par to, kuras ir “iemīļotās” šlakvielu uzkrāšanās vietas un par to, cik viss šis process ir bīstams un kā ar to visu tikt galā, parunāsim nākamajā reizē.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: organisma attīrīšana, organisms, seselība, šlakvielas, toksīni, veselības profilakse