Līdzība par to, kā mēs būvējam savu dzīvi

ka_veidojam_savu_dzivi

Reiz dzīvoja kāds būvdarbu vadītājs. Visu savu dzīvi viņš cēla mājas, bet tad viņš kļuva vecs un nolēma doties pensijā.

– Es dodos prom pensijā, – viņš teica darba devējam. – Abi ar sievu auklēsim mazbērnus.

Saimniekam žēl bija šķirties no šī cilvēka un palūdza viņam: „Klau, sarunāsim tā – uzcel pēdējo māju un mēs tevi laidīsim pensijā. Un iedosim vēl labu prēmiju!

Meistars piekrita. Saskaņā ar jauno projektu, viņam bija jāuzbūvē māja nelielai ģimenei, un sākās: projekta saskaņošana, materiālu iepirkšana, pārbaudes …

Būvdarbu vadītājs steidzās, jo jau sapņos redzēja sevi esam pensijā. Kaut ko neizdarīja līdz galam, kaut ko vienkāršoja, pirka lētus materiālus, jo tos ātrāk varēja piegādāt… Viņš juta, ka tas nebūs labākais viņa dzīves darbs, bet savā priekšā šo rīcību attaisnoja ar to, ka tās ir viņa karjeras beigas. Kad māja tika pabeigta, viņš paaicināja saimnieku. Darba devējs māju apskatīja un teica: – Zini, bet tā ir tava māja! Lūk, ņem atslēgas un dzīvo tajā! Visi dokumenti jau ir noformēti. Tā tev ir dāvana no kompānijas par gadiem ilgo darbu!

Ko šai brīdī juta būvdarbu vadītājs, tas zināms tikai viņam vienam! Viņš stāvēja nosarcis no kauna, bet visi apkārt esošie viņu sumināja un apsveica un domāja, ka viņš nosarcis sava kautrīguma dēļ. Bet viņš sarka no kauna par savu nevīžību. Viņš apzinājās, ka visas kļūdas, viss līdz galam nepadarītais ir tagad kļuvis par viņa problēmu, bet visi apkārt stāvošie domāja, ka tas ir samulsums dārgās dāvanas dēļ. Un tagad viņam ir jādzīvo tajā vienīgajā, viņa mūžā slikti uzceltajā mājā…

Morāle? Mēs visi esam būvdarbu vadītāji. Mēs savu dzīvi būvējam tieši tāpat, kā šis meistars, ejot pensijā. Mēs nepieliekam īpašas pūles, uzskatot, ka rezultāts no šīs konkrētās būves nemaz nav tik svarīgs. Kamdēļ lieki pūlēties? Bet pēc laika, mēs saprotam, ka dzīvojam mājā, kuru paši esam uzcēluši. Jo visam, ko mēs darām šodien, ir nozīme. Jau šodien mēs būvējam māju, kurā dzīvosim rīt.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Interesanti raksti :

  • Reiz dzīvoja kāda nabadzīga, reliģioza sieviete. Un pienāca diena, kad viņai nebija pat tik daudz naudas, lai pabarotu bērnus. Viņa sadūšojās un ...

  • Tas bija parasts rīts, kad apmēram plkst. 8:30 kāds vecs, apmēram 80-gadīgs kungs atnāca noņemt no savas rokas lielā pirksta šuves. Bija redza ...

  • Tā būs līdzība par mums pašiem… Reiz kādā vakarā zemnieks sēdēja uz savas nabadzīgās mājas sliekšņa un baudīja vakara vēsumu. Māja bija pie paš ...

  •   Dziediet ne viņam aizejot, bet mums paliekot... Dziediet pie kapa! Ko jūs klusējat, dziediet! Viņš nedzird. Ne viņam. Dziediet ne viņam ...

  •   Kādā nelielā pilsētiņā ieradās bagāts tūrists. Atstājot ķīlā viesnīcas saimniekam 100 dolārus, viņš uzkāpa otrajā stāvā, lai apskatītos ...

 

Tags: , ,

Atbildes pavisam: 2

Man ir ko teikt »

 
  • Inga

    Super!!!

     
     
     
  • Anita

    Šo līdzību vajadzētu iekļaut sākumskolas vecāko klašu mācību programmā. Kam tā aizietu līdz sirdij, domātu no jaunības kā neizniekot savu dzīvi. Ap pusmūžu gandrīz visi apzināmies jaunības kļūdas, bet vilciens jau ir aizgājis.

     
     
     
  • Pievieno savu atbildi
     
    Your gravatar
    Es
     
     
     

     
     
 
Saņem bezmaksas e-grāmatu "5 Stila Kļūdas" un iknedēļas jaunumus!

Saņemt e-grāmatu >>>>

Bezmaksas e-gramata