Šodien parunāsim par bailēm. Par bailēm ģimenē no pārmaiņām.

Pieņemsim, ka vīrs vai sieva, vai kāds cits tuvs cilvēks baidās no pārmaiņām – no negaidītām pārmaiņām. Bet tu domā un saproti, ka kaut kas dzīvē beidzot ir jāmaina. Nu kaut vai interjerā. Vai seksā. Vai arī jāatpūšas kaut kā citādi. Un tu zini, ka, ja tu pielāgosies savam partnerim, tad viss paliks kā agrāk – sekss būs vienveidīgs un garlaicīgs, atpūta tāda pati, bet interjers tas pats – kā jau pēdējos 20 jūsu kopdzīves gados.

Un pēc laika tas kļūs par TIK ļoti mīļu un jums tuvu „purvu”, ka mainīt arī nemaz vairs neko negribēsies. Bet… katra purva vieta ar laiku sāk pūt un smirdēt. Tā arī ģimenē šad tad būs skandāli, jo vai tad bez tiem var iztikt…? Un pēc laika sāks šajā purvā ziedēt arī vienaldzība. Jo nekas jau cits tur augt nevar un arī neaugs. Jo tālāk, jo vairāk – purvs sāks „ieņemt” arī citas teritorijas. Un drīz dzīve pārvērtīsies par vienu vienīgu purvu. Un gribēšanas, vēlēšanās pamazām dzisīs. Arī seksuālās. Un tuvība pārvērtīsies par ieradumu…

Bet, ja par spīti visam, arī vīram, tu gribēsi kaut ko mainīt, piemēram seksā? Laikam jau viegli (un pat bail) iedomāties, KĀ uz to reaģēs vīrs! Protams, viņam būs aizdomas un tas ir pareizi. Jebkuras pārmaiņas sākumā rada bailes. Būs atkal skaidrošanās, pie tam ilgstošas, jo vienā dienā tās beigušās nebūs…

Ko tad darīt?

Cilvēki, kuri baidās no negaidītām pārmaiņām, kā likums, ļoti jūt citus cilvēkus. Viņiem patīk sabiedrība, kontakti ar apkārtējiem, viņi mīl draudzēties.

Tāpēc tieši tas arī ir jāizmanto – veikt pārmaiņas kopīgi. Kopā izvēlēties mēbeles, kopā plānot atpūtu, sapņot par to. Kopā kaut ko izdomāt jebkurā citā jomā.

Biežāk lūgt palīdzību, jo šie cilvēki mīl palīdzēt. Runāt par pārmaiņu perspektīvām. Par to CIK brīnišķīgs būs kopā pavadītais atvaļinājums! „Tu varēsi mierīgi lasīt savus detektīvus!” „Tu varēsi mierīgi makšķerēt!”

Lai tava otrā pusīte spētu pieņemt lēmumu, tev jārada viņā jūtas, emocijas. Tās var būt negatīvas un tās var būt pozitīvas. Viss atkarīgs no situācijas.

Kāda sieviete vēlējās veikt dzīvokļa apmaiņu – uz lielāku. Vīram šī ideja nepatika. Viņam šīs pārmaiņas nebija vajadzīgas, jo viņu viss apmierināja. Un tad kādu dienu sieva, it kā nejauši, pastāstīja vīram par kādu pazīstamu sievieti, kurai ļoti paveicās. Viņa veica dzīvokļu apmaiņu un tagad dzīvo un priecājas. Vīrs pamāja ar galvu un ar to arī viss beidzās.

Pēc divām dienām sieva palūdza vīru pienākt pie datora un parādīja viņam kāda pārdošanā izlikta dzīvokļa fotogrāfijas. Un it kā starp citu sāka viņam stāstīt, ka, ja viņiem būtu tāds dzīvoklis, tad vīram būtu jauka, neliela noliktava, kurā viņš varētu izveidot sev darbnīcu un neviens tur viņu netraucētu.

Vīrs paskatījās un neko neteica, bet pēc 3 dienām sieva redzēja, ka viņš jau pats sēž pie datora un kaut ko pēta. Nepagāja ne divas nedēļas un arī vīrs piekrita šai idejai.

Tā nav manipulācija, jo, ja tu pazīsti savu vīru un pazīsti arī viņa sapņus, vēlmes, ieradumus, tad, ja tu jūti, ka tas, ko vēlies mainīt, piedāvāt, būtu saskaņā arī ar viņa vēlmēm, uzlabotu jūsu attiecības, bet to realizēt traucē, varbūt, viņa bailes, tad „pastumj” viņu uz priekšu…un tad, ja tam būs lemts – tas notiks. Ir jāsaprot, ka bailes bieži vien ir vietā, jo arī neapdomība nav laba lieta. Un, ka katram mums ir savi mīnusiņi, kas mums pašiem liekas nenozīmīgi vai pat nemanāmi, bet otru dažreiz var pat kaitināt. Bet, ja abi saprotam, ka „balti un pūkaini” mēs neesam neviens (svarīgākais ir tas, ka abi to saprot), tad vidusceļu var atrast vienmēr.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: attiecības ar apkārtējiem, attiecības ar vīru, bailes, bailes no pārmaiņām, pārmaiņas