„Melnie caurumi”, jeb kur paliek dzīves enerģija, spēki un prieks
Cik gan bieži katra no mums izjūt nogurumu, skumjas, sliktu garastāvokli.
Šodien parunāsim par to, kādas tad ir tās mūsu kļūdas, kas noved pie tā, ka mēs zaudējam enerģiju, par to, kuri ir tie „melnie caurumi”, kuros pazūd mūsu prieks un spēks. Bet tu jau pati izlem, vai šī informācija tev noder vai ne. Un ko ar to darīt.
Tādi „melnie caurumi” ir veseli seši. Lūk, tie.
1. Darbaholisms. Tu strādā daudz un grūti. Tev ir svarīgs mērķis, kuru noteikti nepieciešams sasniegt. Bez tā visai tavai dzīvei nebūtu nekādas nozīmes un jēgas. Tu visus savus spēkus virzi rezultāta sasniegšanai. Pie tam arī ļoti labi pelni. Bet laimes un prieka sajūtas par to nav. Tu izjūti tikai nogurumu un skumjas. Bet tavi sapņi taču realizējas…?!
Kāpēc tas tā notiek? Tu pastāvīgi atdot visu savu laiku, dienu pēc dienas. Neko neatstājot sev. Tu zaudē savu enerģiju, prieku un spēkus.
2. Pārliecības trūkums. Tu uzskati, ka tev ir jābūt ideāli labai un pareizai. Piemēram, labai mammai, sievai. Lai tas tā būtu, tu pastāvīgi visus apkalpo, risini viņu problēmas, centies radīt mājās komfortu un mājīguma sajūtu. Citādi tevi neviens nemīlēs. Ja tas viss, ko tikko minēju tiek darīts TIKAI tamdēļ, lai gūtu uzslavas un neviens neko neiebilstu vai nedod Dievs – nepārmestu, tad tu esi ne uz pareizā ceļa. Tas viss, ko dari būtu pareizi, ja tu to darītu ar prieku, sev un mīļajiem par labu, bet ne tamdēļ, lai visi mājinieki būtu apmierināti. Un tā visa rezultātā tu pati jūti tikai nogurumu un vilšanos…
Kas ir noticis? Tavi mājinieki ir pieraduši pie tavas aprūpēšanas. Viņi sen vairs tev nesaka „paldies” un nepamana arī tavu nogurumu un vilšanos. Lūk, tā arī pārtapa dzīve par drūmo ikdienu, tā vietā, lai justu prieku par ģimenes dzīvi un ikdienas darbiem tuvinieku labā.
3. Nepabeigti darbi. Tu ķeries pie vairākiem darbiem uzreiz. Raksti projektu, pārbaudi e-pastu, runā pa telefonu, un dari vēl desmit dažādas lietas vienlaikus. Šajā skrējienā tu kaut ko piemirsti un tad atceries un centies pabeigt. Un tā katru dienu 8-10 stundas no vietas. Pēkšņi tu atjēdzies, ka ir jau vakars, bet tev vēl ir miljons nepabeigtu darbu, bet spēka nav un enerģija ir nulles līmenī.
Rezultāts ir bēdīgs – tu visu iesāki un neko nepabeidzi. Naktī, tu pamosties šausmās, atceroties par aizmirsto darbu. Tu izšķērdē savus spēkus uz daudzām lietām, negūstot nekādu rezultātu vai gandarījumu un zaudējot enerģiju.
4. Aizmirstie solījumi. Dienas laikā mēs pieņemam daudz un dažādus lēmumus. Mums prātā ienāk milzums daudz domu un ideju. Piezvanīt draudzenei, pārbaudīt nepieciešamo informāciju, aiziet uz kino, parunāties ar bērniem, vīru, palīdzēt vecākiem utt.utt. Bet būtībā visi vai lielākā daļa šo lēmumu un vēlmju tā arī paliek neizpildītas.
Ar ko tas beidzas? Nav ne spēka, ne enerģijas. Tu esi uzkrājusi daudz nepabeigtu darbu un ideju un tie, kā smaga nasta, velk tevi atpakaļ – pagātnē. Sākot jaunu un interesantu lietu, tu atceries, ka ir jāpabeidz agrāk iecerētais vai solītais. Un tu atkal nekur nevirzies. Tu jūti, ka tava enerģija izsīkst kopā ar prieku un spēkiem.
5. Bezjēdzīga laika pavadīšana. Tu stundām ilgi sēdi pie televizora vai datora. Tu stundām ilgi (padomā par to, es nepārspīlēju) runā pa telefonu, klačojies, apspried draugus, nosodi un zākā.
Kāpēc pazūd enerģija, kāpēc krājas nogurums? Ja tu šādi pavadi laiku, tu stāvi uz vietas un neattīsties. Padomā, vai tad šīs nodarbes kaut kā uzlabo tavu dzīvi? Tu tērē laiku un spēkus, neiegūstot pretī neko, bieži vien pat saņem vairāk stresa, negācijas un sliktu garastāvokli, kā tas bija līdz tam. Tava dzīve kļūst bezjēdzīga.
6. Mērķa, dzīves jēgas trūkums. Mēs jau runājām, ka ļoti labi var dzīvot arī bez cēliem mērķiem, bet tā vēlas un spēj ne visi. Ir cilvēki, kuriem IR nepieciešams dzīves mērķis un pat vairāki. Un, ja tu esi viena no tādiem cilvēkiem, tad, dienas pavadīšana tā, kā aprakstīju augstāk, noved pie tā, ka tu dzīvo… kaut ko dari…visu laiku ņemies, skrien, riņķo, esi visa vienos darbos un rūpēs, bet bez prieka un bez gandarījuma. Kāpēc tas tā notiek? Tu nesaproti kamdēļ tas viss. Tu dzīvo tā, kā visi, kā ir pieņemts. Un šāda dzīve tevi nemotivē. Tu pildi svešu sociālo pasūtījumu, tu piepildi citu cilvēku mērķus un sapņus.
Kāpēc nav spēka, enerģijas un prieka? Ja tev nav nozīmīgu un priekš tevis interesantu mērķu, ja tu neīsteno savas patiesās vēlmes, tu bezmērķīgi un neatgriezeniski zaudē visu savu dzīves vitalitāti. Un līdz ar to nav ne dzīvesprieka, ne spēka.
Lūk, tādi ir šie „melnie caurumi”, kuros satek visa mūsu enerģija… Lūk, tā neapdomīgi mēs zaudējam spēkus un dzīves prieku.
Uz tikšanos tepatās,
Aija
Interesanti raksti :
Vai tev gadās tā, ka viss ir apnicis, ka dzīve ir kļuvusi vienveidīga un garlaicīga? Darbs-mājas, mājas-darbs un dažas patīkamas un krāsainas ...
Mēs ļoti bieži ar savām mammām strīdamies, par ko vēlāk lamājam paši sevi. Pat, ja viņām nav taisnība, mammas mums vēl tikai labu...bet ...
Dāvanu saņemšanas un dāvināšanas prieks. Kā svētkos iepriecināt dārznieku, puķumīli vai vienkārši zaļi un ekoloģiski domājošos? Par to arī ...
Es jau otrdien, mūsu iknedēļas jaunumu vēstulē visām mūsu sekotājām pavēstīju, ka tuvojas 3 sirsniņdienas arī buduāra grāmatplauktā . Un n ...
Mēteļi, kas izskatās tā, it kā būtu adīti no mohēras vai angoras dzijas, bet patiesībā ir austi no auduma, kuram pievienota mohēra vai ang ...
Tags: darbaholisms, dzīves enerģija, enerģija, enerģijas atgūšana, pārliecība par sevi, prieks, spēka atgūšana
Loading ...
un ko darīt, lai labotu situ”aciju.
Vienkārši analizējiet to, kas attiecas uz Jums un kārtojiet, mainiet visu tā, lai tas netraucētu. Man, piemēram, arī raksturīgs darbaholisms un es zinu, ka IR situācijas, kad tas man traucē (tas gan nav gluži TIK smagā formā, kā teikts rakstā, katram sava stadija
), bet es saprotu, kas jāmaina tajā visā.
Tas pats attiecas uz pārējiem minētajiem punktiem – ja visu laiku ir nepabeigti darbi, kas “velkas”līdzi, tad loģiski, jāmaina tas – jāplāno konkrēti darbi vai nu tos pabeidzot līdz galam pilnībā un neķeroties nekam citam klāt vai arī, ja tas nav iespējams – katru dienu ieplānot pāris darbus, bet virzīt tos uz priekšu arī katru dienu, nepametot tos nākamajā dienā novārtā.
Redziet – te vienas receptes mums visām nav. Katra esam rakstura ziņā savādāka, katrai savi kreņķi, problēmas, īpatnības, ikdienas gaitas, ritms
Tāpēc VISPIRMS un svarīgākais nevis konstatēt, ka esam bez enerģijas un spēka, bet atrast TO “caurumu” kurā tas viss pazūd un tad atkarība no tā arī sākt šķetināt visu atpakaļ un vērst visu par labu.
Bet drīzumā parunāsim par to, ko darīt, ja visu laiku izjūtam nogurumu un bezspēku un enerģijas trūkumu.
Jā, biju saslimusi ar darbaholismu un izdegšanas sindromu. Dzīve piespieda kaut ko darīt lietas labā. Darbā nemanāmi samazināju darba apjomus, atteicu palīdzību kolēģiem, kuri bija pieraduši, ka es viņiem palīdzēju sarežģītākas lietas paveikt… Galu galā, laiks pašiem kaut ko iemācīties… Sāku strikti ievērot 8 stundu darbalaiku, ne minūti ilgāk. Kaut biju pieradusi iesāktu darbu padarīt līdz galam, pat ja tās bija vēl papildus 1-3 stundas. Jūs domājat, ka pamanīja, ka es mazāk strādāju? Nē!
).
Par TV taisnība. Tie seriāli – tas ir īsts melnais caurums! Biju “iekšā” krievu seriālos. Tagad atstāju sev tikai piektdienu intelektuālos detektīvus (patreiz Inspektors Lūiss
Nav vēl izdevies tikt vaļā no “nepabeigto darbu sindroma”. Bet gan jau, pakāpeniski…
Aija, gaidu Jūsu solījumu parunāt, ko konkrēti darīt
Sarunāts, Māra! Būs! 😉
Nav dzīves mērķa. Precīzāk, tas mērķis, kurš bija ir kļuvis nerealizējams un jauns mērķis nav uzradies nu jau septīto gadu.. Rezultāts, neapmierinātība ar dzīvi, nesekmīgi sevis meklējumi un sajūta, ka nedzīvoju savu dzīvi.
Svarīgi ir tas, ka zinu ko negribu, bet ko gribu nezinu un dzīve bez mērķa nav gluži priekš manis.
Dora..es izlasīju Tevis rakstīto un uzreiz atcerējos vakardien skatītos youtube (-ē) Irinas Hakamadas vairākus video. Vienā no tiem viņa atbildēja uz kādu jautājumu, kas apmēram varētu būt atbilde Tev: ja esi pazaudējusi, vai nav šobrīd mērķa, vīzijas, nekādu plānu… – par to nav jāuztraucas. Vienkārši velti laiku citiem, palīdzi apkārt esošajiem, bērniem, kolēģiem, piedalies dažādos pasākumos, pildi dažādus pienākumus, uzdevumus un atslābsti…. un kaut kurā brīdī tev mērķis, ideja, vīzija uzradīsies. Bet šobrīd atspringsti un par to nedomā.
Ļoti bieži, ja mēs uz kaut ko saspringstam, to nevaram dabūt. Visam, kas ir mūsu, ir jānāk viegli :).
Super atbilde!
Paldies par rakstu un komentāriem!
Lieliska dāvana šajā skaistajā pavasarī!
Lai daudz prieka, enerģijas un mīlestības!
Ik pa laikam iegriežos te, lai izlasītu ko noderīgu. šis raksts kaut kā daļēji mani uzrunāja. Tā sadaļa par mērķiem dzīvē. Nu nav pašlaik vairs mērķa. Bērni izaudzināti. Nu jau gandrīz patstāvīgi, jau savā dzīvē. Visa dzīve lielākoties man mājā, jo darbs ir mājās. Mērķis laikam būtu, atrast tādu darbu, kur vairāk saskarsme ar cilvēkiem, kur katru rītu vajadzētu doties uz darbu. Bet man jau 50 un mūsu pilsētā jaunāki par mani nevar atrast darbu, kur nu vēl es. Tāpēc tieši tas ir mans kreņķis un problēma. Tas mani nomāc, tāpēc nav ne enerģijas, ne prieka, ne spēka.