Kura gan nav dzirdējusi kaut reizi slaveno teicienu, ka skaistums izglābs pasauli! Kad man ienāca prātā doma uzrakstīt par šo tēmu, tad, lai rosinātu iztēli un papildinātu jau savu iesākto domu gājienu, ierakstīju meklētājā Google šo frāzi. O, jā! Kas tik viss gan tur nav minēts! Pastāv vesela skaistuma industrija – izstādes, modes saloni, kosmētiskie kabineti, bezgalīgs apģērbu veikalu uzskaitījums, smaržas, apavi, dekoratīvā kosmētika, frizūras, īsi un gari, dabīgi un gēla nagi, zelta un sudraba izstrādājumi un tā bez gala. Un tas viss tiešām izskatās pasakaini!

Esmu satikusi ļoti daudzas sievietes, kuras ieraugot, skaties kā skaistā gleznā – viss ir tik saskaņots, krāsains, perfekts un skaists. Bauda acīm un ierosme sapņiem – kā būtu, ja būtu… Un arī sievietes, kuru apģērbu vai frizūru ieraugu tikai pēc tam, kad manu uzmanību ir piesaistījusi viņu seja, valoda vai uzvedība. Un arī sievietes, kas ir nemanāmas un klusas, liekas, ka viņu nemaz nav. Un arī tādas, uz kurām paskatoties, kļūst skumji, jo grūti piedēvēt viņām vārdu ”sieviete”. Šis nebūt nebūs stāsts par to, ko un kā vajadzētu darīt un kā būtu pareizi vai nepareizi. Pareizība katram sava šajā mirklī, bet gribu padalīties pārdomās par ko citu.

Ir dažas sievietes, kas, mūsu redzējumā, liekas, dzīvo citā pasaulē. Viņas var sastapt it visur – tramvajā, veikalā, parkā un uz ielas. Viņas ir skolā un bērnudārzā, mājās pie plīts un mašīnai pie stūres. Šīm sievietēm piemīt kāda savāda burvība, kāda pievilkšanās spēja un valdzinājums, kāds viņām vien zināms noslēpums. Vai viņām nekad nav nolūzis kurpei papēdis vai nācies uzvilkt jau apnikušu kleitu? Vai pēkšņi nav uzkāries dators vai mašīna nav bijusi jāved uz remontu? Un naktī nav raudājis bērns vai piedegusi pusdienu zupa un veļas kastē stāv vesels kalns neizmazgātas veļas?

No kuras planētas viņas ir, šīs savādās?

Viņās ir miers un sava veida starojums. Viņas pacietīgi gaida, laipni runājas ar tevi un velta tev siltu smaidu, ir ieturētas un pārliecinātas. Viņas ir drošas. Kas ir šis noslēpums viņās? Man un tev taču katru dienu atgadās desmitiem ķibeļu, lielāku un mazāku, kas burtiski liek uzšvirkstēt mums kā tikko uzrautiem sērkociņiem.

Nu jā, bet tad tu sapurinies un noslauki putekļus, izkarini uz veļas auklas izmazgātos vīra kreklus, sāc gatavot vakariņas un sazvani datorspeciālistu, lai saskaņotu laiku, kad viņš var salabot tavu datoru. Un jau jūties labāk, vai ne? Mierīgāka un pašpārliecinātāka, jo neesi ļāvusi šā brīža ķibelēm tevi pārņemt, bet gan atradusi tām risinājumu. Tad varbūt arī tevī ir šis noslēpums? Un tu jau esi spērusi soli virzienā, lai to atklātu?

Un tagad pamēģini atsaukt atmiņā tos mirkļus, kad tu esi jutusies visskaistākā. Vienkārši pasēdi un atsauc atmiņā tās sajūtas…

Tādi mirkļi pavisam noteikti ir mums katrai. Droši vien tā ir kāzu diena vai diena, kad pasauli ir ieraudzījis tavs bērniņš. Mirklis, kad tev pilnas rokas ar ziediem, jo esi ieguvusi diplomu. Kāds sens valsis zaļumballē, kad tu lido līdzi mūzikai un saplūsti ar to. Kāds saulriets jūras krastā, kad jūties tik vienota ar Visumu, ar Dieva dāvāto skaistumu, kas tev neprasa neko, bet liek pašai uzmirdzēt un piepildīties ar Dievišķo. Kāds pasākums, kur veiksmīgi esi sadarbojusies ar apkārtējiem un sajutusi, ka esi viņiem vajadzīga un spēj dāvāt prieku. Tas ir tevi iedvesmojis un uzlādējis ar brīnumainu sajūtu! Smaržīgs lietus siltā vasaras dienā.. Un kopīgās vakariņas mājās pēc darba, kad tavējie saka: „Mmm …cik garšīgi!” Vai tad neesi jutusies skaista un piepildīta?

Vai šiem mirkļiem bija kāda saistība ar tavu tikko uzveidoto, moderno frizūru vai jauno kleitu? Vai ar jau piekto nopirkto lūpu krāsu kosmētikas veikalā? Žēl, ka šie brīži nav iemūžināti fotogrāfijās, ja nu vienīgi tava kāzu diena. Tad varētu redzēt, kāda izskatās tava laimes pilnā seja šajos mirkļos, ko tā izstaro un vai tiešām esi bijusi vienmēr saposusies un ietonējusi acis…

Droši vien pamanīji, ka visskaistākie tavas dzīves brīži ir veidojušies no kā cita, daudz stiprāka un spēcīgāka – no Mīlestības. No tās iekšējās sajūtas, kas pārvērš tevi pašu – ne tavu ārējo izskatu. Pārvērš par vienu no tām valdzinošajām, noslēpumainajām sievietēm, ko tu ik dienu satiec ejot savās gaitās. Tā ir māka brīnīties pašai par sevi un pasauli, spēja apmīļot savējos un savu iemīlēt savu būtību, uzmundrināt apkārtējos, spēja saplūst ar Dievišķo pilnību un saprast, ka viss ir tevī pašā. Tā ir spēja izraudāties, kad sāp, bet nepalikt tajā sāpju sajūtā, piecelties un ļaut savai sirdij būt dāsnai. Mīlēt.

Ja tā labi padomā, tā ir tāda Skaistuma akadēmija, kurā visu dzīvi mācamies mīlestību – vissvarīgāko skaistuma mācību. Un tad ārējais skaistums ies roku rokā ar to, kas ir piedzimis tevī pašā – tavas sirds skaistumu!

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte

Tags: sievietes skaistums, skaistuma noslēpumi, skaistums