Ne reizi vien šī brīnišķīgā lēdija ar maigo skatienu ir atradusies pasaules skaistāko sieviešu saraksta sākumā.

Talants un šarms bija tie, kas palīdzēja viņai kļūt par vienu no populārākajām sava laika aktrisēm, bet elegance un stila izjūta padarīja viņu par iemīļoto Givenchy mūzu un par piemēru miljoniem viņas cienītāju.

Skaistums kā māksla

Kā varēja notikt tā, ka laikmetā, kad modē bija skaistules ar kuplām formām, pie tam vēl visbiežāk blondīnes, šī tieviņā, elegantā brunetīte spēja iekarot popularitāti un kļūt par jaunu vīriešu sapņu iemiesojumu? Noslēpums meklējams brīnišķīgajā stila izjūtā.

Tajā laikā viņas augums – 170 cm priekš sievietes tika uzskatīts pārāk liels, figūra – pārāk tieva, krūtis – pārāk mazas, bet kājas pārāk garas. Aktrise iemācījās šo to no tā visa nomaskēt un prasmīgi pasniegt savus plusus. Jau tajos laikos, kad Odrija darbojās kā modele, viņa noskaidroja visu to, kas viņai piestāv un arī to, kas nepiestāv. Odrijas Hepbernas stils var pamatoti pretendēt uz savu vietu ne tikai kino, bet arī modes industrijā.

“Man patīk ģērbties melnā, baltā vai maigos toņos: bēšā, maigi rozā vai bāli zaļā,” – viņa teica. – „Šīs krāsas manas acis un matus padara tumšākus, bet spilgtās krāsas mani nospiež. Es sevi uzskatu par nedaudz pārāk garu un nedaudz stūrainu, tāpēc es nevalkāju plecu polsterus un kostīmus ar kvadrātveida plecu daļu. Es priekšroku dodu tādiem roku un kakla izgriezumiem, kas plecus vizuāli sašaurina, nevis paplašina. Lai izskatītos mazāka, nekā esmu, apavus es valkāju ar zemiem papēžiem”.

Odrijai Hepbernai bija skaidrs priekšstats par to, kā viņa vēlas izskatīties un neļāva nevienam to nekādi iespaidot. Bieži vien aktrise pati aktīvi piedalījās filmēšanai domāto tērpu radīšanā. Viņa ļoti labi apzinājās, cik spilgta un ievērojama izskatās uz citu, viena otrai līdzīgo kinozvaigžņu fona. Holivudas kostīmu māksliniece Edīte Heda par Odriju atsaucās šādi: “Šī meitene vienmēr ir soļojusi augstajai modei pa priekšu. Viņa apzināti izskatījās citādāk nekā citas sievietes. Viņa uzsvēra savu slaidumu, pamatoti uzskatot to par savu galveno priekšrocību. “

Tāpēc: nav noslēpums, ka skaista, labi kopta āriene piesaista vīriešu uzmanību. Bet, lai iekarotu sirdis, ne vienmēr ir sevi jāpārveido, cenšoties līdzināties sava laika ideālam. Galvenais – zināt savas individuālās īpatnības un prast tās apspēlēt. Atceries, ka par stilīgu var saukt tikai sievieti, kas atsakās akli atdarināt esošās tradīcijas un meklē savu ceļu.

Laulības vai karjera

Personīgā skaistules dzīve, par kuru sapņoja miljoniem vīriešu, nemaz nelīdzinājās Holivudas pasakai. Divas nopietnas Odrijas Hepbernas laulības beidzās neveiksmīgi. Ar savu pirmo vīru, aktieri un režisoru Melu Ferreru (Mel Ferrer) viņa nodzīvoja trīspadsmit gadus. Viņu laulības laikā filmas ar Odrijas dalību ieguva arvien lielāku popularitāti, taču viņas vīra karjerā, gluži pretēji, bija kritums: Mels saņēma tikai otrā plāna lomas, bet viņa režisora darbi neguva nekādu kritiķu atbalstu.

Ne tuvu ne katrs vīrietis spēs samierināties ar to, ka viņa sievas panākumi ir lielāki par savējiem, jo īpaši, ja atšķirība ir tik liela. Parasti šādās situācijās rodas dusmas, aizvainojums un skaudība. Tā notika arī ar Odrijas ģimeni. Aktrise, sapņojot apprecēties vienu reizi un uz visiem laikiem, sava dēla dēļ cīnījās par ģimenes saglabāšanu līdz pat pēdējam brīdim. Tomēr 1967. gadā ģimene izjuka un laulātie šķīrās.

Lūk, kā to atceras viņu dēls Šons: “Mātes un tēva šķiršanās bija ļoti smaga. Vecāki nekad nestrīdējās manā klātbūtnē, bet jau kopš agras bērnības es jutu, ka viņu starpā kaut kas nav kārtībā”.

Tāpēc: ja abi partneri strādā vienā un tajā pašā jomā, viņu starpā bieži vien notiek sacensība. Jo lielāka starpība, jo lielāka spriedze. Kā likums, sievietes vieglāk izturas pret to, ka vīrs ir veiksmīgāks, bet vīriešiem šo otro vietu pieņemt ir daudz grūtāk. Tikai ļoti mīlošs un par sevi pārliecināts vīrietis spēj izturēt šādu pārbaudījumu. Pirms ziedot savu veiksmi – to, kas tev dots pateicoties talantam un smagam darbam, ir vērts apsvērt – kā vārdā.

Ilūziju varā

Ātri vien pēc šķiršanās Odrija apprecējās vēlreiz. Šoreiz par viņas vīru kļuva absolūti citas profesijas pārstāvis – itāļu psihiatrs Andrea Dotti. Viņš bija gandrīz desmit gadus jaunāks par Odriju. Savā nākamajā sievā Andrea iemīlējās četrpadsmit gadu vecumā, kad viņš redzēja viņu kādā filmā. Bērna dzimšana viņu laulību padarīja patiesi laimīgu. Laimīgā mamma atteicās atgriezties kino, jo viņai gribēja būt vienkārši par mammu un sievu.

Tomēr ar laiku Donatti saskārās ar to, ka mīlēt kinofilmu princesi nav tas pats, kas dzīvot ar reālu sievu, kas no kinozvaigznes pārvērtās praktiski par mājsaimnieci.

Par visvienkāršāko risinājumu šādai situāciju Donatti izvēlējās neuzticību. Pie tam tā laika itāļu vīriešiem uzsākt attiecības ar mīļāko bija gandrīz vai modes lieta. Odrija ar šo nacionālo tradīciju samierināties negribēja un 1981.gadā laulība tika šķirta. „Mēs vienmēr ceram, ka, ja mēs vīrieti mīlēsim, tad viss būs labi. Diemžēl, tā ir ne vienmēr…” – tāds bija aktrises secinājums.

Tādēļ: attiecības, kas balstās uz meliem, nebūs ilgstošas. Cerības un sapņi – tas ir labi, bet pārāk liela apsēstība ar tiem ir drošs ceļš uz vilšanos. Daudz svarīgāk ir redzēt savā priekšā reālu cilvēku – ar visiem viņa plusiem un visiem trūkumiem. Tāpat ir jāpatur prātā, ka ne mīlestība, ne pacietība nav spējīgas mazināt tāda cilvēka trūkumus, kurš nevēlas mainīties.

Ticēt mīlestībai

Slavenajai Odrijai bija jau piecdesmit gadi, kad viņa sāka satikties ar aktieri Robertu Voldersu (Robert Wolders).Tieši viņš bija tas vīrietis, kas Odriju spēja padarīt laimīgu. Tomēr par oficiāli precētu pāri viņi nekļuva nekad. Odrija uzskatīja, ka nav vajadzības precēties vēlreiz. Robertam viņa teica tā: “Tu man esi tuvāks par jebkuru vīru.”

1987.gadā kinozvaigzne kļuva par brīvprātīgo UNICEF ANO bērnu fonda vēstnieci. Viņa dodas uz visnabadzīgākajām valstīm, kur tiekas ar politiskajiem darbiniekiem, aizsargā bērnu tiesības, vāc badā esošajiem līdzekļus un piedalās trešās pasaules valstu iedzīvotāju vakcinācijas kampaņās. Un viņai vienmēr blakus bija Roberts, kurš Odrijai kļuva par šīs svarīgās misijas uzticamāko palīgu. Šķirt šo iemīlējušos pāri spēja tikai nāve.

Viens no svarīgākajiem Odrijas secinājumiem par mīlestību skan apmēram tā: „Runā, ka mīlestība ir visizdevīgākais ieguldījums: jo vairāk atdod, jo vairāk saņem. Viss ir pavisam citādi: mīlestība ir pats unikālākais ieguldījums – jo vairāk to dāvā, jo vairāk dzimst tevī pašā. Ja vien to visi saprastu, cik daudz vieglāk būtu dzīvot!”

Tāpēc: laime personīgajā dzīvē var būt jebkurā vecumā un starp cilvēkiem ar jebkuru gadu starpību – tikai sirds šai mīlestībai ir jātur atvērta. Ja esi saticis cilvēku, ar kuru vari izveidot ciešas un uzticības pilnas attiecības, neļauj muļķīgiem aizspriedumiem visu sabojāt. Pat, ja tev jau ir bijušas neveiksmes, nezaudē ticību tam, ka tu esi cieņas un uzticības pilnu attiecību vērta. Un nepiekrīti nekam mazākam.

Nav iemeslu tenkām

Kinozvaigznes zina, ka skandāls ir labākais veids, kā pievērst sev publikas uzmanību. Tomēr Odrija Hepberna nenolaidās tik zemu un šādas metodes nekad neizmantoja. Viņas personīgā dzīve žurnālistiem bija slēgta un pat „visdzeltenākā” prese nespēja gaismā „izvilkt” nekādus viņas dzīves sīkumus. Jau savas karjeras sākumā Odrija nolēma, ka viņas dzīve ārpus filmēšanas laukuma piederēs tikai viņai pašai, tāpēc interviju laikā vienmēr bija uzmanīga, nekad nerunāja lieku un arī žurnālistus savā teritorijā neaicināja.

Tāpēc: personīgajai dzīvei par tādu arī jāpaliek – par personīgo. Sīki romānu, strīdu un samierināšanos stāstiņi apkārtējos provocē uzdot arvien vairāk un vairāk jautājumu. Izstāstot gadījuma cilvēkiem savu attiecību detaļas, tu vienmēr riskē ar to, ka gan pats, gan tavs partneris var kļūt par pikantu stāstu un tenku līdzdalībnieku.

P.s.Publikācijā izmantotas foto no: liveinternet.ru

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: Odrija Hepberna, Odrijas Hepbernas dzīve, Odrijas Hpbernas padomi