Mūsu vidū noteikti ir sievietes, kuras šo procedūru savā dzīvē nekad nav veikušas. Visticamāk, ka šīs sievietes dzīvo vecā, personīgajā mājā, kuru mantojušas ir jau no vecākiem vai vecvecākiem.

Ir sievietes, kuras šo procedūru izdara, bet ne kvalitatīvi jeb diezgan pavirši, kā rezultātā krāmos ieaug ļoti drīz atkal.

Un ir sievietes, kas šādu revīziju dara regulāri un prot ar to tikt galā perfekti, bez jebkādas žēlastības, pie tam, izmanto savu, īpašo metodi. Kā ar to visu tiec galā tu, būtu ļoti interesanti dzirdēt mums, pārējām. Bet ko lai iesaka tām, pirmajām sievietēm?

Skaidrs ir viens – cīnīties ar to ir bezjēdzīgi. Vēlēšanās savilkt savā „alā” lielu daudzumu „vērtīgu” mantu un pēc iespējas ilgāk tās saglabāt – raksturīgi katrai dzīvai būtnei, pat suslikiem. Tāpēc atliek vien nomierināties un gūt baudu. Var jau rīkoties arī tā – šos krājumus, to atrašanos un attieksmi pret tiem optimizēt.

Kas ir krāmi – jautājums filozofisks. Ja tu esi sapratusi, kas ir krāmi, tad tas jau nozīmē to, ka tu no tiem tūlīt atbrīvosies.

Mēģināt noteikt krāmus, tos definējot, ir neiespējami. Kādam olu čaumalas ir atkritumi, bet citam vērtīgs iemīļoto kāpostu mēslojums vai dekoratīvs, turpmāk izmantojams elements. Kādam vecu skrūvīšu kaudze ir krāmi, bet citam topošais tranzistors. Ir mantas, kas tiek izmantotas ļoti reti, bet ir mantas, kas nenoderēs nekad. Dažreiz tās silda dvēseli, bet dažreiz nesilda nemaz. Krāmi – ir tās mantas, kas netiek izmantotas nekad, guļ vai mētājas kā lieks smagums, kas nesilda arī dvēseli, bet rada vēlēšanos tās nogrūst kaut kur tālāk un neredzēt.

Par krāmiem nepiedzimst, par krāmiem kļūst

Normālas mantas pārtapšanas process krāmā ir diezgan sarežģīts un noslēpumains, bet tā iemesli un īpatnības slēpjas mūsu dvēselē.

Lūk, piemēram, laba manta, žēl mest laukā, varbūt vēl noderēs…? Un tā, vairs nemodernais, bet ļoti kvalitatīvais mētelis un kaudzīte bērnu rāpulīšu nonāk pašā skapja augšējā plauktā, lai gaidītu mazbērnus vai mazmazbērnus. Bet pēc pāris gadiem izkust arī cerība, ka mazbērni tos nēsās, bet manta, taču, laba – žēl izmest…un, ja nu noder?

Bet, lūk, šī manta noteikti noderēs! Un tā mājā nonāk kārtējais dēlis, kuram būtu jākļūst par skaistu, rokām darinātu super-kumodi vai arī tiek nopirkts auduma gabals, no kura kādreiz, kad tu iemācīsies šūt, taps kleita. Un nav svarīgi, ka šūt tu vienalga nekad neiemācīsies…

Bet, lūk, šī, bezgala jaukā mantiņa, protams, nekad un nekur nenoderēs. Bet tā ir TIK jauka, ka izmest nu nekādi nav iespējams. Un tā mūsu mājās glabājas un glabājas tukšas pudelītes no kaut kādām smaržām, jaukas, tukšas kafijas bundžiņas, konfekšu kastītes un veci sienas kalendāri ar saburzītām, bet dikti mīļām bildītēm…

Dažreiz par krāmiem kļūst arī ļoti labas, noderīgas un vērtīgas mantas. Tikai tās nav vērtīgas un noderīgas mums, bet gan kādam citam, bet mēs, iespiesti tādos stereotipos kā „katrā kārtīgā ģimenē jābūt kristāla vāzei” pārkraujam savu māju ar siera griezējiem, turbo-birstēm, kafijas servīzēm un gudrām grāmatām, kuras nemaz netaisāmies lasīt. Tas viss tiek kārtīgi salikts skapjos un nekad dzīvē netiks izmantots, jo sieru tev, iespējams, ir patīkamāk nogriezt no liela gabala ar savu iemīļoto nazi, bet kafiju dzert no lielām krūzēm vai arī no tās vienīgās, sen jau pierastās.

Ļoti „labi” aizkrāmē platību dažādi bezjēdzīgi sīkumi, kuri tiek izmantoti reti, bet uzglabāt tos nemaz nav tik ērti. Daudz vienkāršāk būtu nopirkt jaunas tortes svecītes, nekā meklēt, kur tad ir nobāztas vecās.

Mūsu dzīvokļus bezjēdzīgi piestūķē arī dažādi lielgabarīta krāmi. Piemēram, vecais, labais, bet drūmais skapis vai kumode. Tie pārdzīvos arī mūs un mūsu mazbērnus, bet skatīties uz to bez asarām nevarēja jau pat tava vecmāmiņa.

Krāmi – tie ir, iespējams, labas, bet potenciāli tev nederīgas vai bezcerīgi novecojušas mantas.

Tas viss krājas, aizņem skapjus, plauktus, noliktavas, pārklājas ar putekļiem, aizpilda dzīvei svarīgu telpu, prasa aprūpi un „apēd” enerģiju. No tā visa jāatbrīvojas un jo ātrāk, jo labāk.

Cīņa ar krāmiem pieprasa tikai divas darbības. Pirmā – ir jāsaprot, ka tavā priekšā stāv krāms. Otrā – ir jāatrod sevī spēki to izmest laukā no mājas. Bet tas jādara viegli, rotaļīgi, lai no krāmiem atbrīvotos ne tikai tava māja, bet arī tava iekšējā pasaule.

14 veidi, lai atbrīvotos no krāmiem:

Iedomājies, ka tu maini dzīves vietu. Mājas uzkopšanas laikā periodiski sev uzdod jautājumu: „Ja es tagad mainītu dzīves vietu, vai es šo mantu ņemtu līdzi?” Ja šī manta tev nav vajadzīga jaunajā dzīves vietā, tad kamdēļ to turēt šajā?

Gribi atbrīvoties no krāmiem un gūt no tā baudu? Pārdod kaut ko, kas tev nav vajadzīgs. Iedomājies, ka tev nemaz nav naudas un tu esi spiesta pārdot mantas. Ko tu pārdotu vispirms? Tad izdari to! Bet par iegūto naudu iegādājies kaut ko patiešām nepieciešamu.

Lai pārdotu kaut ko nevajadzīgu, vispirms tas ir jānopērk. Bet to mēs nedarīsim. Pirms pērc lielu mantu, iedomājies, kas ar to būs pēc 5 gadiem. Ja tu nevari iedomāties neko labu vai jēdzīgu, šī manta tev nav vajadzīga.

„27 likums”. Tūlīt pat piecelies un izej caur istabām ar atkritumiem domātu maisu rokās. Tev jāatrod 27 mantas, kuras tev nav vajadzīgas un tūlīt pat tās izmet. Krāmi visbiežāk atrodas tavu acu priekšā, tikai jāpalūkojas uz tiem ar „citām acīm”. Īpašu uzmanību pievērs žurnāliem, avīzēm, tukšām kastēm, vecām zālēm, baterijām, salauztām vai nerakstošām pildspalvām un markeriem, tukšām kasešu kārbām, burciņām un pudelēm, vecām švammēm un lupatām, saplēstām zeķubiksēm un zeķēm utt.

Metam visu laukā pēc flylady sistēmas. Palūkojies uz mantu un uzdod sev sekojošus jautājumus:

• Vai es mīlu šo mantu?
• Vai es izmantoju to pēdējā gada laikā?
• Vai tas ir krāms?
• Vai man ir tieši tāda pati manta, bet tikai labāka?
• Vai man vajadzīgas divas tādas mantas?
• Es to mīlu tāpēc, ka tā rada manī dvēseliskas jūtas un atmiņas?
• Vai arī – tā man liek justies vainīgai un skumīgai, kad to redzu?
• Atbrīvo istabu no visa, kas tevī nerada smaidu!

Cilvēks ir suņa draugs, tāpēc vēl viena ideja: iegādājies kucēnu. Viss nevajadzīgais ātri tiks saplēsts, sagrauzts un sasmērēts. Viss tas, kas tev likās, ka nepieciešams, bet netika laikā noslēpts – arī. Un tagad tu vieglu sirdi to visu vari izmest laukā.

Organizējam „čūskulāju”. Būsim reālistes: mēs nekad nesasniegsim ideālu un arī pilnībā atbrīvoties no krāmiem nav iespējams. Tāpēc ierādīsim šiem mūsu krāmiem ērtu vietiņu, piemēram, kādu atvilktni un visus krāmus turēsim tajā un tikai tajā. Agri vai vēlu atvilktne piepildīsies, bet jaunai porcijai vietas vairs nebūs un būs jāatrisina nākamais uzdevums – kuri no krāmiem ir „krāmīgāki”, kurus ielikt atpakaļ atvilktnē, bet kurus, tomēr, izmest laukā.

Sankcionēts „čūskulājs” ir ļoti ērta metode: krāmu skaits dzīvoklī ir ierobežots, visi krāmi atrodas vienā vietā un nav jālauza galva cik ļoti svarīgas ir tukšās, bet tik jaukās pudelītes. Bet atceries – „čūskulājs” mājās drīkst būt tikai viens!

Vasarnīcu sezona ir jauks un vērtīgs laiks. Šai laikā viegli savu dzīvokli varam atbrīvot no vecajiem aizkariem, tējkannas, džinsiem un kumodes. Bet arī te ir svarīgi neiekrist galējībās un neuzsākt apzinātu vasarnīcas aizkraušanu ar krāmiem.

Liekas, ka Itālija ir tā valsts, kur pastāv jaunā gada tradīcija – izmest no mājām visus krāmus un vecās mantas. Vai nav laba tradīcija? Atjaunotnes un atbrīvošanās svētki no krāmiem. Noteikti ievies tos savā mājā vismaz 2 x gadā.

Atkritumu grozs. Ar tā palīdzību ir ļoti ērti atbrīvoties no dažādiem sīkumiem, lai gan – ja grozs būs liels, varēsi atbrīvoties arī no lielākiem krāmiem. Visu to, ko tu nezini kur nolikt, visu to, ko nezini kā izmantot, visu to, ko tu domā, ka tev noderēs, bet pagaidām nezini kā, tu liec šajā grozā. Lai pastāv. Vienu reizi nedēļā, mēnesī vai kvartālā (to tu pati izdomā) visu grozā esošo bez žēlastības izmet laukā. Visas nepieciešamās mantas līdz tam brīdim būs jau izņemtas laukā, bet viss pārējais ir krāmi.

„Formatējam cieto disku”. Šis veids ļoti labi palīdz tikt galā ar papīriem, dokumentiem, diskiem, fotogrāfijām. Iedomājies, ka tavs skapis (vai atvilktne) ar dokumentiem nav skapis, bet cietais disks, kurš tev rīt ir jāformatē. Bet viss vērtīgais ir jāglābj jau šodien. Viss pārējais iznīcināsies. Glāb to, kam tev pietiks spēka un vēlēšanās. Tie būs tiešām vērtīgi papīri. Bet visu pārējo nebūs žēl pat izmest.

Samuraja izturība. Šis veids līdzīgs iepriekšējam, bet tā realizēšanai nepieciešama burtiski samuraja izturība. Vispirms noglabā visu vērtīgo, bet tad uzaicini ciemiņus un piedāvā viņiem aiznest prom visu, kas viņiem iepatiksies no tā, ko viņi redz. Kā papildus bonusu tu vēl iegūsti iespēju neko nestiept no dzīvokļa pašai – ciemiņi to izdarīs tavā vietā.

Dāvanas, kuras nav vajadzīgas. Par dāvanu kaudzi, kas gada laikā piepilda tavu dzīvokli gribas parunāt atsevišķi. Salvetīte no dārza kaimiņienes Intiņas, vāzīte no grāmatvedības Zentiņas, priekšauts no vīramātes, 24 kartiņas „mīļotajai skolotājai no 7b. klases…” utt. Nevajadzīgās dāvaniņas var uzdāvināt kādam citam. Salvetīti – mīļotajai vīramātei, vāzīti – dārza Intiņai. To visu darot, galvenais, jau saknē un uzreiz iznīcināt „neērti un negodīgi” kompleksu. Neērti ir to visu gadiem glabāt mājā, bet negodīgi – to visu izmest laukā.

Ja nevari mainīt pasauli, tad maini attieksmi pret to. Ja tu nekādi nespēj krāmus izmest laukā, vari mēģināt mainīt savu attieksmi pret tiem. Piemēram, vari pasludināt sevi par kolekcionāri un tava skolas mape ar jau saburzītajām kartiņām pārtaps no krāma par kolekciju. Tu nekādi nevari izmest laukā bronzas lustru, kuru mīļotā vīramāte nolēma glabāt tavā dzīvoklī? Tad nosauc to par ģimenes relikviju un stāsti viesiem stāstus un leģendas, kas saistās ar šo antikvariātu.

Atbrīvojoties no krāmiem, svarīgi neiekrist divās galējībās: no vienas puses, tomēr, censties māju no krāmiem atbrīvot, bet no otras puses atceries, ka ir dažas vecas mantas, kuras tev ir vajadzīgas.

Nobeigumā daži vārdi krāmu „labā”. Es atceros kā man bērnībā dikti patika uzrāpties vecmāmiņas mājas bēniņos un, kaut tur bija arī nedaudz baisi, vērt vaļā lielas tumšas un smagas lādes un pētīt to saturu.

Laikam katra no mums ir bērnībā sapņojusi vai ložņājusi pa šādiem bēniņiem, pētījusi šādas, ar dažnedažādiem sīkumiem piepildītas lādes, kurās katru reizi atrodi kaut ko jaunu.

Laikam jau šodien ir vērts sākt pildīt šādu lādi saviem mazbērniem. Pie tam,  arī pašām kādreiz gribēsies palūkoties gan uz kleitām, kurās esam dejojušas skolu izlaiduma vakaros, gan uz pirmo sava dēlēna vai meitiņas sedziņu, gan palasīt mīlas vēstulītes, gan uzsmaidīt plīša lācītim ar atrauto austiņu…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: flylady, mājas iekārtošana, mājas tīrīšana, mājas uzkopšana