Es domāju, ka daudzām saimniecēm ir interesanti vai ir iespējams dārzeņus un augļus, ko lietojam pārtikā, kaut nedaudz attīrīt no nitrātiem un pesticīdiem.

Diemžēl, pilnībā to izdarīt neizdosies, bet samazināt to daudzumu, kas nonāk mūsu organismā, ir pilnīgi iespējams.

Kāposti

Liela daļa nitrātu ir sakoncentrējušies ārējās kāpostu lapās un kacenā, tāpēc pirms sākam domāt, ko ar kāpostu darīsim, noteikti izmetīsim ārā pirmās 2-3 lapas.

Kartupeļi

Kartupeļos nitrāti sakoncentrējas zem miziņas un kartupeļa viducī, tāpēc tiklīdz kartupeļu ūdens ir uzvārījies, pirmo ūdeni vajadzētu noliet.

Kabači, gurķi, baklažāni

Gurķiem jābūt maigi zaļā zāles krāsā. Ja gurķi ir tumši zaļi, tas liecina par to, ka tie ir pārbarot ar nitrātiem. Jaunajiem kabacīšiem un baklažāniem ir jānotīra miziņa un noteikti jānogriež kātiņa apvidus – tā ir pati indīgākā vieta.

Arī gurķus ir jāprot nomizot – abi gali tiem jānogriež vismaz par 1 cm.

Pētersīļi, dilles, salātu lapas

Visvairāk ķīmija sakoncentrējas stiebriņos un kātiņos – tos pārtikā lietot noteikti nevajadzētu. Liels nitrātu daudzums sakoncentrējas stiebros, tāpēc no salātu lapām centīsimies izmantot tikai pašas lapas.

Padoms: zaļumi vienmēr ļoti strauji uzņem nitrātus un pirms tos pievienosim ēdieniem, izmērcēsim tos 1 stundu ūdenī vai arī noskalosim sodas šķīdumā: ņemam 1 ēdamk. sodas uz 1 litru ūdens.

Tomāti

Jo biezāka tomāta miziņa, jo vairāk dārzenī ir ķīmijas. Nepirksim oranžīgi-sarkanus tomātus – tos, kas izskatās nenogatavojušies. Šķērsgriezumā redzamais redzamais baltais tomāta mīkstums un resnās stiegriņas liecina par lielu ķīmijas daudzumu dārzenī. Bet, ja tev tomēr gadījās nopirkt nekvalitatīvus tomātus, apmēram 1 stundu tos paturi vēsā ūdenī.

Vīnogas

Lai vīnogas saglabātos pēc iespējas ilgāk, tās apstrādā ar fungicīdiem. Lai no šīs vielas atbrīvotos, būs gana, ja tu tās labi nomazgāsi.

Arbūzi

Nepirksim uz pusēm pārgrieztus arbūzus, kas veikalā stāv ietīti plēvē – tā ir ļoti laba baktēriju un mikrobu vairošanās vide. Ja arbūzā ir redzamas resnas, dzeltenīgas stiegriņas, tas nozīmē, ka tas tika „piebarots”. Var izdarīt nelielu testu: glāzē ar ūdeni uz 1 minūti ielikt arbūza mīkstumu – ja ūdens krāsu ir mainījis, tas nozīmē, ka arbūzs ir „piebarots”, bet, ja ūdens vienkārši kļuva duļķaināks – tas nozīmē, ka oga ir tīra.

Bumbieri un āboli

Pērkot augļus, paņem tos rokā – ja jutīsi, ka tie ir lipīgi un „glumi”, tas nozīmē, ka, lai nebojātos un ilgāk uzglabātos, tie ir apstrādāti ar difenilu. Šādus augļus noteikti ir jānomizo.

Bietes, burkāni, redīsi

Liels nitrātu daudzums sakrājas galotnītēs un piesakņu apvidū, tāpēc šīs vietas noteikti ir jānogriež. Nebūtu jāpērk bietes, kurām „astītes” ir sagriezušās. Burkānu astītes jānogriež vismaz par 1 cm, bet redīsam – visa pamatnīte. Zaļot sākuša burkāna daļu nogriezīsim pilnībā, jo tieši šajā daļā ķimikāti sakoncentrējas visvairāk.

Padoms: ja jebkurus dārzeņus uz 30-40 min. iemērksim ūdenī, tad tādā veidā var atbrīvoties no apmēram 30-50% nitrātu. No nitrātiem dārzeņos var atbrīvoties, ja tos pareizi uzvārīsim – tamdēļ notīrītus dārzeņus ieliksim verdošā ūdenī bez sāls, novārīsim, pievienosim sāli un ūdeni noliesim. Šādi uzvārot, nitrāti dārzeņos samazinās par apmēram 80%. Tā rīkojoties, protams, daļu vitamīnu mēs zaudēsim, bet šī metode ir efektīva tad, kad pavasarī veikalu un tirgus paviljonu plauktos parādās svaigi dārzeņi un augļi.

Lai uzņemtās ķīmijas daudzumu samazinātu pēc iespējas vairāk, jāizvēlas dārzeņi un augļi, kas ir audzēti pie mums Latvijā. Tie noteikti ir vairākas reizes „tīrāki”, par ievestajiem. „Visnetīrākie” augļi un dārzeņi tiek ievesti no Holandes, Turcijas, Izraēlas un Ēģiptes, jo šajās valstīs zeme ir nabadzīga un tur nav iespējama bagātīga raža, ja netiek pielietots liels mēslojumu daudzums. Un salīdzinoši vistīrākie augļi un dārzeņi būs tie, kas audzēti tepat Baltijā un Bulgārijā.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: augļu mazgāšana, dārzeņu mazgāšana, nitrāti, pesticīdi