Šis teksts ir tulkojums. Autore: Morena Morana.

Kad man bija 19 gadi, kāds vīrelis man jautāja – ko es darīšu, kad kļūšu par sievieti brieduma gados un būšu zaudējusi vīriešu uzmanības apliecinājumus. Lai šo skatu vizualizētu vēl briesmīgāk, viņš visā krāšņumā centās aprakstīt tās briesmas, kas mani sagaida. – Tavs pretīgais, treknais tricepss trīcēs kā galerts, viņš man pareģoja.- Viduklis kļūs bezformīgs. Bet pats briesmīgākais – seja. Seja pārklāsies ar grumbām. Ko tu darīsi tad? – nelikās mierā vīrelis.

Es nezinu kamdēļ viņš man to teica. Varbūt tāpēc, lai es „pasteigtos” un izvēlētos viņu. Bet varbūt tāpēc, lai sagrautu trauslo sievietes psihi.

Bet tad man viņam nebija ko atbildēt. Bet pie sevis es nodomāju, ka ar mani tas noteikti nenotiks! Labāk – lai nāve. Visu mūžu sevi kopšu, uzturēšu… diētas, dažādas maskas un tad būšu mūžam skaista. Tas bija meitenītes skatījums.

Pēc tam es tiešām pamanīju dažas grumbiņas acu kaktiņos… Uz vēdera parādījās tauku spilventiņš. Es devos pie kosmetologa, cīnījos ar pārmaiņām un rezultāti bija dažādi. Es domāju par to, ka neļaušu tam vīrelim uzvarēt. Es vēl uzmanīgāk sāku sevi kopt, bet iekšā vienalga bija ielavījušās bailes. Tas bija jaunas sievietes skatījums.

Tad sekoja daudzas dzīves vētras. Bet es cīnījos un airus rokās turēju ļoti cieši. Un šajā cīņā bija iegrožota kaut kāda jauna, citāda „es”. Šī jaunā „es” bija spēcīgāka, cietsirdīgāka, ciniskāka. Bet tajā pašā laikā daudz pašpārliecinātāka.

Tagad es sevi cenšos iegrožot tāpēc, lai man būtu viegli un komfortabli. Es klāju maskas, lai mana seja priecētu mani. Un vispār – es visu daru tikai sev par prieku.

Izrādās, ka lielāko daļu šīs pasaules lietu var iegūt bez vīriešiem. Iet runa nevis par savu, mīļoto vīrieti, bet par pielūdzēju bariņu. Tagad es pat nesaprotu, kamdēļ viņi toreiz bija tik vajadzīgi…

Tas, ko spēj dot viņi, ir kā piliens dzīves okeānā. Es pārstāju gaidīt no visiem vīriešiem kaut kādu uzmanību, pozitīvu vērtējumu. Es pārtraucu no visiem vīriešiem gaidīt apstiprinājumu. Es vairs negaidu, ka vīrieši domās par vecumu, tāpat kā es. Man vairs nerūp viņu viedokli par manām grumbiņām, tricepsiem un vecuma putekļiem acīs.

Man liekas, ka tagad es zinu, ko šim vīrietim vajadzēja atbildēt. Jā, pārmaiņas ir neizbēgamas. Bet tad, kad tas viss tomēr notiks, mani tavs viedoklis par šo jautājumu vairs neuztrauks.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: ko domā vīrieši, sieviete labākajos gados, sieviete vecumdienās, sievietes iekšējā pasaule