Kurš gan nezin šo latviešu tautas parunu, bet vai esam aizdomājušās, kas zem šī apgalvojuma slēpjas?

Mūsu saspringtajā, steigas un dažādu notikumu pārpilnajā ikdienā, rīti neko daudz neatšķiras no dienas un vakariem – šķiet viena no galvenajām domām dienas garumā, sākot no brīža, kad esam pamodušās līdz pat gulēt iešanai ir – „jāpaspēj, jāpaspēj, jāpaspēj..”

Daudzas senās filozofijas iesaka no rītiem celties agri – vislabāk mazliet pirms saules lēkta. Ja paskatāmies filmas par veciem laikiem un lasām grāmatas, arī mūsu senči nav bijuši nekādi miegamices. Varbūt tev tas liekas pārāk ekstrēmi, taču pieceļoties pāris stundas vai vismaz vienu stundu agrāk, tavā dienas ritumā ienāktu daudz pozitīvas pārmaiņas.

Lielākai daļai cilvēku rīta stundas ir daudz produktīvākas nekā vakari. Tāda nu ir cilvēka uzbūve – vakaros organismā visi procesi kļūst lēnāki – gatavojas atpūtai. Ja runājam par cilvēku tipiem „zvirbuļiem” un „pūcēm” , tātad- tiem ,kas ceļas agri un tiem, kas ceļas vēlu, ir novērots, ka tieši „zvirbuļi” ir daudz pozitīvāki un ar labāku veselību.

Pati galvenā motivācija, lai celtos agri ir – tev katru dienu būs viena vai divas stundas vairāk laika sev, laika, kas būs daudz vērtīgāks par rīta miegu. Vai tas nav svarīgi? Iedomājies – nedēļā sanāk veselas četrpadsmit stundas, tātad klāt vēl viena diena! Bieži vien mēs skrienam it kā laikam pakaļ, un vienalga nespējam to panākt, bet nu izrādās – tepat viņš ir, tikai mēs to noguļam…Protams, pilnvērtīgs miegs ir ļoti svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa, tas palīdz organismam atpūsties un uzkrāt spēkus jaunai dienai. Taču, mūs organisms ir gudrs – ja celsimies agrāk no rīta, tad viņš vakaros jau pats diktēs mums noteikumus, kad spēki iet mazumā un jāsāk skatīties uz gultas pusi. Mums atliek vien ieklausīties un sajust.

Laukā vēl sniega kupenas un īsti ziemīgs dzestrums ienāk telpā, kad tu no rītiem atver logu, taču ir klāt jau marts – pirmais mēnesis, kad pavasaris lēnām un neatlaidīgi piesaka sevi. Un līdz ar pavasara tuvošanos arī pašas sarosāmies, gribas nomest ziemas sastingumu un sapurināties, kaut ko mainīt savos ieradumos ,lai pie mums atnāk jaunas un uzmundrinošas sajūtas, lai kļūstam mazliet laimīgākas.

Un tā – atliek ķerties pie lietas! Atceries – kā tu iesāksi savu dienu, tā arī jutīsies visas dienas garumā. Un tātad – ko īsti darām piecēlušās agrāk? Ir tik daudz iespēju, kam vēlies veltīt savu laiku, taču es ieteiktu to veltīt sev. Tik bieži mums pietrūkst šīs stundas tieši sev.

Rītiem piemīt kaut kas tāds pavisam īpašs, tāda sava veida burvība. Palūkojies laukā, ko tu jūti un redzi? Šobrīd tu aiz loga vēl redzēsi zvaigznes, jo saulīte mostas vēlāk. Viss ir tik kluss. Šo klusumu, liekas, var ieelpot kā svaigu gaisu. Tāds miers, pasaule arī tikko mostas – gribas stāvēt un izbaudīt šo mirkli. Nesteidzoties. Vienkārši ļaut sevi sajust kā lielā Visuma daļiņu, pateikties Dievišķajam spēkam, uzsmaidīt, pateikt „labrīt” un lūgt svētību savai dienai. Arvien tuvāk pavasarim, agrajos rītos tevi sveicinās saule! Brīdī, kad aust saule, piedzimst diena – tava un arī mana diena. Saullēkts tik ļoti uzlādē, ka tas vien jau būtu iemesls celties agrāk, lai izbaudītu šo mirkli.

Tālāk seko rīta rituāli, ko arī vari izbaudīt tā kā tikai tev vien gribās, jo visi tavējie vēl saldi šņākuļo un neviens tev netraucē. Silta duša, smaržīga kafija, meditācija, mazie mājas darbiņi, ko vakar nepaspēji, un šo sarakstu var turpināt vēl un vēl. Tikai tev vien ir zināms, kā piepildīsi šo no jauna iegūto laiku.

Arī es vēl esmu ceļā uz agrajiem rītiem, taču viena diena manā nedēļā ir tāda, kad jāceļas pus sešos. Jāceļas un viss. Un nav laika atrunām, vai slinkai sevis mierināšanai vai pačīkstēšanai – nu vēl drusciņ, ak, nē…jau jāceļas..utt. Un zini – esmu priecīga par šo dienu! Tieši šajās dienās es vienmēr padaru vairāk un ar lielāku enerģiju dažādus darbiņus, ko citkārt nebūtu izdarījusi un ar daudz mazāku piepūli un labāku omu.

Kad palieku viena mājās šajā rītā, man patīk iekurināt uguni (mūsu mājā virtuvē ir saglabāta arī plīts), ieritināties turpat blakus lielajā krēslā, klausīties kā uguns sprakšķ krāsnī un sakārtot domas, saplānot darbus, palasīt lūgšanas, domās apmīļot bērnus, kuri ir tālu un fiziski samīļot nav iespējams un protams…pasapņot. Vai tev patīk sapņot? Man ļoti patīk, jo sapnis vienmēr ir solītis tuvāk tam, ko vēlamies sasniegt un piedzīvot. Šie ir mani ziemas vienkāršie prieki.

Pavasarī un vasarā viss kļūst mazliet dinamiskāks, tad gribas iet laukā un dabā – sēdēt dārzā, dzert tēju no svaigām piparmētrām vai liepu ziediem, palasīt, vai paravēt – klausīties putnus, sajust reibinošās smaržas… vai izskriet rīta skrējienu. Atceros dažus pavasarus, kad divatā ar draudzeni no rītiem sešos skrējām kādus kilometrus trīs, vingrojām un pēc tam gājām Daugavā peldēties. Un to visu darījām jau aprīlī. Ir pagājuši vairāk kā desmit gadi no tā laika, taču tās sajūtas nāk līdzi vēl šodien. Šis rīta skrējiens iedeva tādu pozitīvisma devu, ka bija prieks un milzu enerģija visai dienai. Ja negribas skriet, vienkāršas rīta pastaigas ar suni, vai vienai – arī tās palīdz sakārtot domas un sajūtas.

Bet varbūt tev ir kādi darbi, kas vakaros nav paveicami, jo traucē televizors, vīrs, mazbērni, telefons? Arī tiem rīta stundas ir labs risinājums.

Jā, šobrīd tu droši vien klusībā nopūties …Kā gan var piecelties tik agri, ja no rītiem spilvens ir tik mīļš un miegs tik salds… ? Te būs daži padomi:

Atrodi motivāciju! Izdomā sev stimulu, kāpēc tev vajadzētu celties agrāk. Varbūt tu raksti rakstus kādam žurnālam un tad netraucēti tos varētu uzrakstīt? Varbūt vēlies pabūt ar savām domām vienatnē? Varbūt gribi nesteidzīgi pagatavot vīram gardas brokastis? Vai vienkārši klusībā iziet pastaigā?

Sāc celties nedaudz agrāk! Sāc īstenot savu apņemšanos pamazām. Izvēlies ,cik minūtes tu katru nedēļu celsies agrāk, varbūt 10 vai 20,varbūt pusstundu. Pamazām organisms pieradīs pie jaunā režīma.

Uzliec modinātāju! Jā, modinātājs ir tik kaitinošs. Taču var nospiest pogu un tas apklusīs…Bet varbūt noliec to tā, lai tu nevari aizsniegt un ir jāpieceļas no gultas? Mazas viltības reizēm ir zelta vērtas.

Celies, līdzko esi pamodusies! Bieži vien ir tā, ka pamostamies, taču tūdaļ izdomājam sev attaisnojošu iemeslu, kāpēc tomēr palikt gultā. Disciplinē sevi – tu taču zini, ka ieguvēja būsi tikai tu pati.

Ņem no šī papildlaika visu! Tiklīdz esi agri piecēlusies, nomazgājusies un možu skatienu veries jaunās dienas virzienā – darbojies! Dari visu, ko esi ieplānojusi, jo – tu jau esi uzvarējusi! Tā ir uzvara, ko vari atkārtot katru dienu un tā kļūs par vienu no taviem jaunajiem ieradumiem.

Noteikti apbalvo sevi! Tu centies, tev ir stipra griba, tu esi malacis – apbalvo sevi par to. Pagatavo karstu šokolādi, noskaties pozitīvu multenīti, saplūc dārzā sniegpulkstenītes un ieliec vāzē – dari jebko, kas tev sagādā prieku.

Atliek vien novēlēt – lai tev izdodas un, lai pati pārliecinies, cik jaunais ieradums tev liek justies labi. Arī es jau esmu iesējusi savā prātā šo domu – atkal atsākt celties agri. Varbūt tu jau esi „agrais putniņš” un vari padalīties ar mums savā pieredzē un dot kādu padomu?

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte

Tags: kā plānot dienu, miegs, pamošanās, rīta pamošanās