Pastāv uzskats, ka pārtika, kas satur attaukotus jeb light kategorijas produktus, garantē slaidumu un veselību. Vai tas tā tiešām ir?

Jau tradicionāli tauki un cukurs tiek pozicionēti kā slaida auguma ienaidnieki. Tomēr cilvēka fizioloģija ir iekārtota tā, ka apmēram 30% no ikdienas kilokalorijām jābūt iegūtām no taukiem.

Tauki mūsu organismā pilda svarīgu funkciju: paaugstina asinsvadu elastību, palīdz absorbēt A,D,E un K vitamīnus un piedalās hormonu sintēzes procesos. Saskaņā ar medicīnas ziņojumiem, tauku trūkums nereti noved pie vielu maiņas un nervu sistēmas darbības traucējumiem, uzbudināmības un depresijas.

Arī cukura trūkums organismā var negatīvi ietekmēt veselību. Darba spēju efektivitātes samazināšanās, spēcīgas galvassāpes un reiboņi, nepamatotas neirozes – ar tādiem „paņēmieniem” smadzenes signalizē par nepietiekamu glikozes līmeni organismā.

Zema tauku satura jeb attaukoti produkti

Lai piešķirtu garšu attaukotiem produktiem, ražotāji produktos palielina cukura un ogļhidrātu daudzumu, kā rezultātā palielinās arī to kaloritāte.

Pārtikas industrijā bieži vien lieto mākslīgos taukus, kas imitē dabisko tauku kvalitāti, bet ar minimālu kilokaloriju skaitu.

Saldinātāji jeb cukura aizvietotāji

Patērētāju pieprasījums pēc saldinātājiem ir krietni vien augstāks nekā pieprasījums pēc zema tauku satura produktiem. Dietologi un ārsti apgalvo, ka apmēram simts grami cukura dienā veselam cilvēkam nekaitē, bet tai pašā laikā ir saldinātāji, kas var apdraudēt mūsu organisma veselību.

Cukura aizvietotāji dalās divās kategorijās: dabiskajos un sintētiskajos.

Dabiskie cukura aizvietotāji

Tie ir augļu sīrupi, fruktoze, ksilīts, sorbīts, stēvija un vēl kādi piecpadsmit nosaukumi.

Fruktoze – dabisks ingredients, kuru iegūst no augļiem. Garšas ziņā saldāks par saharozi, tāpēc tā lietošana var palīdzēt nedaudz samazināt kaloriju uzņemšanu. Fruktoze ir vērtīga gan bērnu, gan pieaugušo organismam. To rekomendē savā uzturā pielietot diabētiķiem, jo insulīns tās pārstrādei nav nepieciešams. Salīdzinājumā ar cukuru, fruktoze par 30% samazina kariesa rašanās iespējamību. Tomēr, pārlieka fruktozes uzņemšana noved pie tauku uzkrāšanās organismā.

Sorbīts (E420). Pirmo reizi tas tika ražots no saldētām pīlādžogām un tas ir atspoguļojies tā nosaukumā ("Sorbus" latīņu valodā ir "pīlādzis"). Turklāt, tas atrodas arī jūras aļģēs, aprikozēs, ābolos un citos augļos. Kā saldinātājam sorbitola īpašības ir visai apšaubāmas, neraugoties uz to, ka tas nepalielina cukura līmeni asinīs. Cukurs ir gandrīz divas reizes saldāks par sorbitolu, bet kaloriju ziņā tiem atšķirības nav.

Stēvija (stevia). Tas ir vienīgais dabiskais cukura aizvietotājs, kam ir augsts salduma koeficients un kuram praktiski nav kaloriju. Stēvijas lietošana pārtikā normalizē kuņģa-zarnu trakta darbību, veicina šlakvielu, sāļu, metālu izvadīšanu no organisma, tai piemīt anti-sēnīšu, pretmikrobu un tonizējoša iedarbība. Turklāt, stēvija atjauno organismu pēc fiziska vai nervu izsīkuma, palēnina dabiskos novecošanās procesus.

P.s. Stēvija kā cukura aizvietotājs tirgū tiek piedāvāts dažādos veidos un ne vienmēr 100% dabīgs. Ja tevi interesē, kur iespējams iegādāties 100% dabīgu stēviju, pievērs uzmanību piezīmei publikācijas beigās.

Ksilīts (E 967). Plaši izmanto pārtikas ražošanai diabētiķiem. Tā dabiskais avots ir dārzeņi, augļi un augi, to vidū – bērzu sula, avenes, zemenes un kukurūzas vālītes. Ksilīts ir 1,2 reizes saldāks par saharozi, tam piemīt zemāks glikēmiskais indekss, bet kaloritāte ir identiska. Augstākas salduma pakāpes dēļ, tā lietošana var samazināt ar saharozi uzņemamo kaloriju daudzuma patēriņu.

Mākslīgie cukura aizvietotāji

Ciklamāts (E952). Amerikas Savienotajās Valstīs aizliegts kā kancerogēns. Tā lietošanu noteikti būtu jāierobežo bērniem, grūtniecēm un nieru slimniekiem. Ciklamāts ir trīsdesmit reizes saldāks par saharozi, dienas devai nedrīkstētu būt lielākai par 11 miligramiem uz kilogramu ķermeņa svara.

Saharīns (E 954). Viens no pirmajiem cukura aizstājējiem, kas tika izgudrots jau 19.gadsimta beigās. Ilgu laiku tika aktīvi izmantots pārtikas rūpniecībā, bet pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Padomju Savienībā tika aizliegts. Eiropā, to turpināja izmantot ar piezīmi "kancerogēns". Drošības prasības, lietojot saharīnu – nepārsniegt dienas devu vairāk kā 5 miligramus uz vienu kilogramu ķermeņa svara. Garšas ziņā saharīns ir 500 reizes saldāks par cukuru.

Aspartāms (E951). Tas ir populārākais saldinātājs pasaulē, kas ir arī lielākā vairuma gāzēto saldo dzērienu pamatā. Šobrīd zinātnieki ir ļoti norūpējušies par tā iespējamo kaitējumu cilvēka organismam, par cik aspartāma sadalīšanās procesa produkts ir metilspirts, kas pārvēršas par formaldehīdu, kas, savukārt, ir A klases kancerogēns. Tomēr zinātnieki piebilst, ka, ievērojot dienas devu 30-40 mg uz kilogramu ķermeņa svara, šis aizstājējs nevar izraisīt vēzi… Tomēr tā ilgstoša lietošana izraisa bezmiegu un galvassāpes.

P.s. Man gan rodas jautājums (A.G. piezīme) – kā gan vispār var ieteikt lietot produktu lai vai kādās devās, ja tas VAR izraisīt vēzi vai ir aizdomas par tā kaitīgumu? Un kā tas vispār var atrasties pārtikas produktos, ja tas atrodas pētījumu stadijā? Rodas iespaids, ka tiek gaidīti vairāku gadu desmitu pētījuma rezultāti, kura pētāmie objekti ir cilvēki…

Acesulfāms (E 950) – ir alerģiju provokators tiem, kas no tām cieš. Tas ir 200 reižu saldāks par saharozi, maksimālai dienas devai jābūt ne vairāk kā 8 gramiem uz vienu kilogramu ķermeņa svara. Bieži tiek izmantots kopā ar aspartāmu. Aspartāms dod produktam "momentālu saldumu", bet acesulfāms – "saldu pēcgaršu."

Sukraloze (E955). Visdārgākais, bet arī visdrošākais no mākslīgajiem saldinātājiem. To var lietot uzturā zīdaiņi un grūtnieces. Ierobežotā dienas deva ir 5 mg sukralozes uz kilogramu ķermeņa svara. Tomēr, ņemot vērā tās augsto cenu, pārtikas rūpniecībā tā tiek izmantota reti un brīvā pārdošanā nav pieejama.

Mūsdienu pētījumi ir pierādījuši, ka bezkaloriju saldinātāju izmantošana palielina iespēju uzkrāt taukus, jo organisms, saņemot signālu par glikozes (saldās) garšas nonākšanu tajā, sāk izstrādāt insulīnu tā pārstrādei un sakoncentrējies uz enerģijas iegūšanu, to pieprasa ar dubultu centību un tas izpaužas kā nopietna bada lēkme. Tā rezultātā cilvēks apēd vairāk, nekā apēstu tad, ja nebūtu šī cukura aizvietotāja veicinošā apetītes kairinājuma.

Tievēšanas un veselības uzturēšanas nolūkos pareizāk būtu izmantot dabiskos produktus, pieturēties pie pareiza uztura un mērenas fiziskas slodzes.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

P.s. Materiāls sagatavots izmantojot informāciju no ārzemju interneta vietnēm.

Par savu šīs vasaras atradumu – iherb.com veikaliņu es tev jau stāstīju šai publikācijā. Jau uzreiz šai veikalā ievēroju arī stēviju saturošu produkciju. Mans personīgais ieteikums – ja vēlies iegādāties oriģinālu, 100% dabīgu stēviju, viens no variantiem – to droši vari pasūtīt iherb.com interneta veikalā. Lūk, saite uz 100% dabīgu stēviju (tilpums ir 60 ml, cena 6.41$ ), bet šī ir saite >>> uz visiem Now Food firmas stēvijas produktiem. Iespējams, tava izvēle kritīs uz kādu citu produktu.

Ja šis pirkums šai veikalā tev būs pirmais, tad droši izmanto atlaižu kodu: SFH203 – tas tev dos iespēju pirmā pasūtījuma summu samazināt par veseliem 5-10$.

Tags: attaukoti produkti, cukura aizvietotāji, saldinātaji, stēvija, zema tauku satura produkti