Lai pēc tam nenožēlotu…

rokasKāda sieviete daudzus gadus strādāja hospitālī. Viņas pienākums bija atvieglot mirstošo pacientu stāvokli. Šī sieviete pavadīja ar šiem cilvēkiem viņu dzīves pēdējās stundas.

Tā vairāku gadu vērojumu rezultātā radās  savdabīgs to cilvēku nožēlu saraksts, kuru dzīve tuvojās galam.

Es nožēloju, ka man nebija drosmes, dzīvot dzīvi, kas bija pareiza priekš manis, nevis dzīvi, kuru gaidīja no manis citi.

Tā bija visbiežāk izplatītā nožēla. Kad cilvēki apzinās, ka viņu dzīve ir gandrīz galā, viņi var atskatīties un ieraudzīt, kādi sapņi tā arī palika nerealizēti. Lielākā daļa cilvēku tik tikko bija spējuši realizēt pat nelielu daļu šo savu sapņu un viņiem bija jānomirst, zinot, ka tas viss, kas notika,  bija viņu un tikai viņu izvēle, kuru viņi izdarīja vai arī neizdarīja.

Ļoti svarīgi savas dzīves laikā censties realizēt vismaz dažus no saviem lielākajiem sapņiem. Tai brīdī, kad tu sāc zaudēt veselību, ir jau par vēlu kaut ko mainīt. Veselība sniedz to brīvību, kuru ļoti daudzi nesaprot, kamēr to nesāk zaudēt.

Man žēl, ka es tik daudz strādāju.

Šī sajūtas mocīja gandrīz katru vīrieti, par kuru es rūpējos. Viņi skuma par savu jaunību un attiecībām. Arī dažas sievietes izteica šo pašu nožēlu. Bet, par cik, lielākā daļa šo manis aprūpējamo cilvēku bija jau diezgan veci, viņi nenodarbojās vairs ar naudas pelnīšanu. Visi vīrieši dziļi nožēloja to, ka savas dzīves lielāko daļu, ir tērējuši vienmuļam darbam.

Vienkāršojot savu dzīves stilu, var arī samazināt prasības pēc ienākumiem, kuri tev liekas, ka ir TIK nepieciešami. Radot vairāk telpas savā dzīvē, tu kļūsti laimīgāks un atvērtāks jaunām iespējām.

Man žēl, ka man nebija drosmes izrādīt savas jūtas.

Lai saglabātu noteiktas attiecības ar citiem, daudzi cilvēki dzīvojot savas jūtas apslāpē. Rezultātā viņi piekrīt viduvējai eksistencei un nekad nekļūst par tādiem, par kādiem sevi vēlētos redzēt. Daudzu slimību rašanās iemesls bija saistīts ar pārdzīvotajām rūgtuma un aizvainojuma jūtām.

Mēs nevaram kontrolēt citu cilvēku reakciju. Kaut arī sākotnēji cilvēki uz pārmaiņām, kuras jūs ieviešat attiecībās, var reaģēt it kā jums nevēlamā veidā – rezultātā šīs pārmaiņas jūsu attiecības paceļ daudz veselākā līmenī. Neveselīgas attiecības no savas dzīves jācenšas izskaust.

Man žēl, ka es neuzturēju attiecības ar saviem draugiem.

Bieži vien šie cilvēki tiešām pat neapzinājās kontaktu uzturēšanas nozīmīgumu ar saviem vecajiem draugiem līdz brīdim, kamēr līdz nāvei bija atlikušas tikai dažas nedēļas. Un ne vienmēr vairs bija iespēja viņus  sameklēt. Daudzi izrādījās tik iegrimuši savās dzīvēs, ka ļāva šai draudzībai daudzu gadu garumā paiet garām. Es dzirdēju daudz nožēlu par to, ka draudzībai netika veltīts tik daudz daudz laika un spēka, kurus tā bija pelnījusi. Visi, kas mirst, skumst pēc saviem draugiem.

Jebkuram cilvēkam, kurš dzīvo aktīvu dzīves veidu, raksturīgi ir tas, ka viņš nebija pievērsis pietiekošu uzmanību attiecībām ar draugiem un tuviniekiem. Bet, kad jūs atrodaties uz nāves sliekšņa, materiālajām vērtībām, kas svarīgas likās dzīves laikā, zūd jēga. Protams, cilvēki grib, lai finansiālā dzīves puse būtu pēc iespējas sakārtotāka. Bet ne naudai un ne statusam dzīves galā ir jēga. Mirstošie vienmēr ir gribējuši nest kādu labumu tiem, kurus mīlēja. Bet parasti viņi bija jau pārāk slimi vai noguruši, lai tiktu galā ar šo iekavēto uzdevumu.

Man žēl, ka es neļāvu sev būt laimīgākam (-ai).

Šī nožēla bija pārsteidzoši kopīga visiem. Daudzi līdz pat dzīves pēdējam mirklim nebija sapratuši, ka laime ir viņu pašu izvēle. Viņi bija pakļauti ieradumiem un esošajiem priekšstatiem. Viņi atradās pierastā dzīves veida „komforta” verdzībā.  Baiļu dēļ no pārmaiņām viņi savā un citu priekšā izlikās, ka ar savu dzīvi ir apmierināti.

„Pēc divdesmit gadiem jūs vairāk nožēlosiet par to, ko neizdarījāt, nekā par to, kodzives_noriets (2) izdarījāt. Tāpēc metiet prom šaubas! Peldiet prom no, jūsuprāt, drošās ostas! Tveriet ceļa vēju! Meklējiet. Sapņojiet. Atklājiet.”

Varbūt šis mirstošo cilvēku nožēlu uzskaitījums liks tev „sapurināties” un sākt dzīvot?

Jo nekas jau nav mainījies, vai ne?– ticība, cerība un mīlestība ir tās katra dzīva cilvēka dzīves gājuma vērtības, kas ir svarīgākās par visām pārējām – gan mums pašiem, gan Dievam.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Interesanti raksti :

 

Tags: , , , ,

Atbildes pavisam: 1

Man ir ko teikt »

 
  • hug

    Laiks domāt tagad, nevis tad, kad par vēlu….

     
     
     
  • Pievieno savu atbildi
     
    Your gravatar
    Es
     
     
     

     
     
 
Saņem bezmaksas e-grāmatu "5 Stila Kļūdas" un iknedēļas jaunumus!

Saņemt e-grāmatu >>>>

Bezmaksas e-gramata