Tādos brīžos šis stāvoklis tevi pārņem pilnībā. Kā tumsa, kas aizpilda visu visapkārt, un šķiet, ka rītausma nepienāks nekad.

Dažreiz tas aizņem visu dienu. Dažreiz divas. Dažreiz tas ir slikts mēnesis vai slikts gads. Dažreiz tas ir tāpēc, ka kāds salauzis tavu sirdi. Dažreiz – vienkārši tāpēc, ka ziema un ārā ir auksti un tumšs. Dažreiz – tāpēc, ka tavai draudzenei ir galvu reibinošas attiecības vai karjera, bet tu vēl joprojām sēdi te un viena. Un tu gribētu par viņu būt priecīga, bet tā vietā krīti panikā, ka tev kļūs vēl sliktāk, un tamdēļ jūties briesmīgi, jo nespēj priecāties par savu draudzeni.

Lai vai kāds tam būtu iemesls: salauzta sirds, draudzenes veiksme, ilgas pēc siltām vasaras dienām vai vispār bez jebkāda iemesla, vai tā ir viena, divas vai 230 dienas, tu neesi pirmā, kura tā jūtas, un arī ne pēdējā.

Es gribētu tev uzrakstīt sarakstu. Soli pa solim, ko darīt, lai tu nejustos vairs nelaimīga. Bet es nevaru, jo ne jau tā atbrīvojas no nelaimes sajūtas. Protams, ir lietas, kas noteikti tavu garastāvokli mazliet var uzlabot, bet nav iespējams ar vienu burvju mājienu atbrīvoties no sajūtas, ka esi nelaimīga.

Bet tas, ko tu vari izdarīt – būt pret sevi labvēlīga. Un tas nozīmē daudz ko. Tas nozīmē darīt visu par labu savai veselībai un labklājībai: pietiekami izgulēties, kad tas vajadzīgs tavam organismam – atpūsties, pastaigāties svaigā gaisā, labi ēst, kad pavisam grūti, kontaktēties ar saviem tuviniekiem. Un nevis otrādi.

Būt labvēlīgai pret sevi – tas nozīmē būt arī stingrai. Neļaut sev nīkuļot un vārtīties bez jēgas. Lai vai cik auksti un tumšs aiz loga vai arī cik skumji, celties no gultas un likt sev iet uz darbu. Piespiest sevi sportot, pat ja tā ir pēdējā lieta, ko tu gribētu darīt. Piekrīti tikties ar draugiem, pat ja tu vienkārši gribi ielīst zem segas un būt vienatnē. Jo patiesībā, tu zini, ka šobrīd vissvarīgāk tev būt starp cilvēkiem, kuri tevi mīl.

Kad jūties nelaimīga, tev tas viss ir jādara.Tev jābūt stiprai un tev par sevi jārūpējas. Tev sev ir jāsaka, ka tu – esi stipra, pat, ja tu vēl pati tam netici. Tev jāturpina iet uz priekšu.

Cilvēki, kas tā jutušies arī pirms tevis, nebija par tevi ne labāki, ne stiprāki. Arī viņi ir jutušies vāji, vienaldzīgi un skumji – tāpat kā tu. Bet viņi turpināja dzīvot.

Justies nelaimīgai – tas ir normāli. Tu neesi neveiksminiece un arī egoiste tu neesi. Tu esi cilvēks. Un kā jebkurš no mums, arī tu dažreiz jūties noraizējusies un skumīga. Dažreiz tam ir iemesls, dažreiz nav.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: garastāvoklis, jūtas, labvēlīga, nelaimīga, noskaņojums