Labā un ļaunā jēdzieni pastāv jau kopš pasaules radīšanas. Šobrīd, mūsu dzīvē, mēs ļoti bieži saskaramies ar ļaunumu, redzam, cik ļoti cilvēkiem nepietiek visvienkāršākās labestības, pazemības (šis termins šodienas pasaulei ir kļuvis absolūti svešs), žēlastības un pacietības.

Mēs nedrīkstam un nevaram apgalvot, ka visi cilvēki ir vai nu ļauni vai labestīgi. Dzīvojot uz šīs zemes, katram mums ir gan negatīvā, gan pozitīvā dvēseles puse. Un tomēr… Kāds ir labestīgāks, bet kāds, tomēr, ļaunāks.

Mūsdienu sabiedrībā cilvēka morāles pagrimums ir acīmredzams, un iemesls tam ir labestības trūkums. Ikdienas dzīves skrējienā – kur ir darbs, nauda, karjera, ģimene, ikdienas rūpes (šis saraksts ir bezgalīgs), mēs kļūstam dusmīgi, nemaz neapzinoties, ka šāda uzvedība var kaitēt ne tikai apkārtējiem, bet arī pašiem.

Savukārt, zinātni arvien vairāk interesē jautājums: kas ir labestība un kā tā ietekmē mūsu dzīvi?

Zinātne par labestību

Britu zinātnieks Andrew Steptoe kopā ar savu komandu pierādīja, ka optimistiem stresa hormons kortizols ir pazemināts. Kortizols veicina imunitātes pazemināšanos, hipertensijas attīstību, holesterīna nogulsnēšanos. Pētījums tika veikts starp 3000 vīriešiem un sievietēm vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem kortizola līmenis bija daudz zemāks nekā pesimistiem.

Nomāktie, cietsirdīgie, ar dzīvi neapmierinātie cilvēki slimo kategorijā nokļūst daudz biežāk. Izrādās, ka slimība pauž cilvēka īpašo skatu uz dzīvi. Un reizēm jāārstē ne tikai ar zālēm, bet pirmām kārtām ir jākļūst labestīgākam pret sevi un citiem.

Eksperti apgalvo, ka drūmas domas, dusmu uzliesmojumi veicina par agresiju atbildīgā hormona testosterona nokļūšanu asinīs. Ja tā daudzums organismā pārsniedz normu, tiek traucēts hormonālais līdzsvars organismā un tas veicina iekšējo orgānu bojājumus.

Labestīgie cilvēki daudz vieglāk pārcieš negatīvos dzīves mirkļus un risks saslimt ar sirds slimībām šiem cilvēkiem ir par 9% procentiem zemāks. Optimistiem patīk fiziska slodze un nodarbības ar sportu un tas viņu veselību uztur vēl vairāk. Pesimisti, gluži pretēji, nodarbojas tikai ar sūkstīšanos par dzīvi un ir pārāk slinki, lai būtu labā forma.

Diemžēl slimību skaits katru gadu ir pieaugošs, un pasaule no tā labāka nekļūst. Ne velti ir radies teiciens „smejies vesels”. Tieši smaids cilvēku, it īpaši sievietes, padara pievilcīgāku. Smiekli pagarina mūžu, pazemina kortizola līmeni un paaugstina prieka hormona – endorfīna izstrādi. Dzīvespriecīgi cilvēki redz dzīvi košās krāsās un tā viņiem ir bagāta un interesanta. Kāds cilvēks reiz teica: “Vari būt laimīgs pat, ja visu mūžu atrodies četrās sienās”. Tieši tādā veidā cilvēki tiek dziedināti no paralīzes, muguras traumām un atkal nostājas uz kājām.

Amerikas ārsti un Nīderlandes eksperti novēroja 100 tūkstošus vīriešu un sieviešu un konstatēja, ka optimisti dzīvo daudz ilgāk par pesimistiem. Bostonas Universitāte atklāja vēl vienu nozīmīgu faktu – cilvēka raksturs iedzimst. Ne mazsvarīga loma ir cilvēka izglītībai un audzināšanai – ja bērns jau no agras bērnības aug draudzīgā ģimenē, tad arī nākotnē viņš būs tāds pats.

Apvienotās Karalistes un Somijas psihologi eksperimentu laikā konstatēja, ka draudzīgu cilvēku smadzenes satur daudz vairāk nervu šūnu nekā ļaunu cilvēku smadzenes. Jo vairāk šādu šūnu ir organismā, jo cilvēks ir mierīgāks. Šis atklājums palīdzēs ārstēt tādas slimības, kā šizofrēniju un autismu. Tieši ar šīm slimībām slimiem cilvēkiem ir problēmas normāli kontaktēties ar citiem. Eksperti strādā pie tā, lai uzzinātu, kā novērst galvas smadzeņu darbības traucējumu iemeslus.

Ir arī pierādīts, ka labestīgie cilvēki ir ne tikai veselīgāki par ļaunajiem un dusmīgajiem, bet arī gudrāki! Viņiem ir labi attīstīta atmiņa un vēlme parādīt sevi intelektuāli. Viņi kļūst veiksmīgi gandrīz visās dzīves sfērās. Tic tikai labajam un cenšas aizmirst visu slikto.

Raksturs un slimības

Psihologi apgalvo, ka savu raksturu cilvēki var mainīt līdz 30 gadu vecumam. Pēc noteikta vecuma gan paradumi, gan uzskati iesakņojas uz visiem laikiem. Bet, ja viņš pats grib mainīties arī 40 un 50 gados, tas IR iespējams, galvenais – gribēt. Sliktās īpašības var būt ne tikai slimību iemesls, bet to dēļ var sabrukt ģimenes un var rasties grūtības kontaktēties ar apkārtējiem. Tāpēc IR vērts sevi mainīt jebkurā vecumā, ja tas nepieciešams.

Cilvēka rakstura īpašību klasifikācija saistībā ar slimībām:
Agresija – hipertensija, čūlas;

Alkatība – onkoloģija, bulīmija;

Bezcerība – narkomānija, alkoholisms, klepus, pazemināta imunitāte;

Muļķība – traumas, epilepsija, šizofrēnija;

Trauksme – sirds slimības, bezmiegs,

Tukšuma sajūta, dzīves jēgas trūkums – hroniskās sirds-asinsvadu slimības, nervu slimības;

Dusmas – kuņģa-zarnu trakta slimības, migrēna, bezmiegs;

Rupjība – infekcijas, sāpes sirdī, migrēna, bronhīts, hemoroīdi;

Depresija – tuberkuloze, pneimonija;

Nežēlība – amenoreja, anēmija, astma, bronhīts, gastrīts;

Skaudība – psihiskās slimības, bezmiegs, sirds slimības;

Ļaunatminība – paaugstināts skābuma līmenis, kakla un balsenes slimības;

Konflikta cilvēks – aknu, kuņģa slimības, vairogdziedzera funkcijas paaugstināšanās;

Slinkums – nogurums, apetītes zudums, anēmija, aizcietējumi;

Melīgums – hepatīts, alkoholisms, sēnīšu infekcijas;

Spriedze – hemoroīdi, astma, glomerulonefrīts, hipertensija;

Neticība – iekšējo orgānu slimības;

Negatīvisms – autoimūnās slimības, infekcijas;

Aizvainojums – hroniskas slimības, vēzis, bronhīts, cukura diabēts;

Nospiestība – olnīcu disfunkcija, pazemināta imunitāte;

Aizkaitināmība – pazemināta imunitāte, neiroloģiska rakstura slimības, bronhīts, gastrīts, kolīts;

Bailes – astma, bezmiegs, bulīmija, hepatīts, ādas slimības;

Spītība – epilepsija, sinusīts, vīriešu neauglība;

Jūtīgums – alerģija, astma, ādas slimības, sieviešu dzimumorgānu iekaisumi;

Egoisms – saaukstēšanās slimības;

Emocionalitāte – sirds un asinsvadu slimības.

Šis ir tikai īss cilvēku negatīvo īpašību un netikumu saraksts, kas noved pie dažādām slimībām. Līdz ar to secinājums: varbūt labāk kļūt labestīgākām un būt veselām? Kāda padomās: vai ir iespējams mūsdienās būt labestīgai, ja visi domā tikai par sevi?

Redzi… tomēr, domājot tikai par sevi, mēs nevaram būt patiesi laimīgas. Vai tad nav jauki, ja kāds pasmaida, pateicoties mums? Pie tam, darot kaut ko labu, mēs pašas tādas kļūstam, bet apkārtējie sāk mūs mīlēt un sāk tiekties uz mūsu pusi vēl vairāk. Tāpēc darīsim vienmēr labu, jo tas ir vienīgais veids, kā pasaule ap mums un mēs pašas šai pasaulē kļūsim skaistākas, veselākas un mīļākas!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: cilvēka raksturs un slimības, endorfīni, kortizols, labestība, rakstura īpašības, testosterons, veselīgs dzives veids