Ir agrs rīts, jau uzlekusi saule un tā pamazām laužas cauri miglai, kas šorīt kā balts piens plūst pāri dārzam.

Un tieši pretī logam, baltās ziedu kupenās slīgst liela Kaukāza plūme, kas savu ziedēšanas prieku dāļā itin visiem – gan strazdu pārim, kuru mājvieta jau gadiem ir tieši viņas zaros novietotam būrītim, gan kaimiņu dārza īpašniekiem un visiem garāmgājējiem, gan dod iedvesmu man – šorīt rakstīt Tev. Un arī šodienas tēma ir gaiša un labu noskaņojumu nesoša – smiekli!

Humora izjūta ir Dieva dāvana, ar kuru ir apveltīts katrs no mums. Ar gadiem mēs pārstājam izturēties pret dzīvi ar vieglumu un bērnišķīgu uztveri. Bērni smejas daudz biežāk kā pieaugušie, jo viņiem nav pieaugušo problēmu. Taču mēs – pieaugušie, daudzas no savām problēmām itin bieži izdomājam paši un tad nu, sataisījuši rūpju pilnas sejas, cenšamies gudri tikt ar tām galā. Esam audzinātas „pareizi” uzvesties un izskatīties gudras – radīt priekšstatu, ka esam nopietnas būtnes. Taču humors nebūt nav tas, kas mazinātu mūsu gudrību. Tieši otrādi!

Smiekli ir vislabākās zāles mūsu veselībai, pie kam absolūti nekaitīgas un pilnīgi par brīvu. Smiekliem piemīt sava burvība un skaistums, tie piešķir mums vieglumu un spārnus. Smiekli – tā ir viena no visspēcīgākajām iespējām izmainīt skatu uz realitāti. Tie var pašā saknē izmainīt mūsu dzīves uztveri, palīdzēt saskatīt visu citā gaismā.

Ne jau nejauši tieši smiekli tiek izmantoti daudzu slimību ārstēšanai. Ja stresa situācijas mūs aizved pie veselības problēmām, tad smiekli var radīt pilnīgi pretēju efektu. Stresa klātbūtnē izstrādājas adrenalīns, asinsvadi savelkas, palielinās asinsspiediens. Bet smiekli, tieši pretēji – atslābina muskuļus, piesātina asinis ar skābekli, uzlabo sirds darbību un stiprina imunitāti, mazina sāpes. Smiekli piedalās dažādās ķīmiskās reakcijās, kas mūsu ķermenim un apziņai nes labumu. Ir pierādīts, ka komiķi dzīvo daudz ilgāk kā mūžam noskumušie un bēdīgie.

Un vēl! Bieži vien sievietes, kļūstot vecākas, izvairās smaidīt, jo domā, ka smiekli rada sejā vairāk krunciņas. Taču smejoties tiek trenēti sejas muskuļi un tai pieplūst asinis, tātad možums, starojoša seja un ādas tonuss tev ir garantēts.

Smiešanās izraisa pozitīvas sajūtas un emocijas gan sev, gan apkārtējiem. Droši vien esi pamanījusi, ka pēc kārtīgas smiešanās ir sajūta, ka ķermenis ir it kā atbrīvojies no saspringuma un smaguma. Smiekli māca mūs pieņemt dzīvi tā, lai tā mūs iedvesmotu, ne lauztu, lai visās tās izpausmēs mēs spētu saskatīt Dievišķo. Ja mēs ļoti reti smejamies, tad pamazām pazaudējam spēju no sirds priecāties. Mēdz teikt pat tā, ka pārlieku nopietnība ir grēks.

Sieviete, kura smaida un smejas, vienmēr ir piesaistījusi vīriešus. Jo smiekli ir spēja atklāti izrādīt savas emocijas, tie liecina par humora izjūtu un bezrūpību. Un statistika liecina, ka vīrišķajai cilvēces daļai tieši šīs īpašības ir ļoti svarīgas. Un vēl vairāk – atklāts smaids taču nekad nav atbaidījis apkārtējos, bet gan tieši otrādi – tādu cilvēku klātbūtnē jūtamies gaiši un labi.

Kāds gudrais ir teicis, ka, ja pirms daudziem miljoniem gadu nebūtu radušies smiekli, tad cilvēce vienkārši nebūtu izdzīvojusi. Salīdzinoši nesen ir pat radies atsevišķs medicīnas virziens – gelotoloģija, kas pēta smieklu iedarbību uz mūsu veselību. Droši vien esi arī dzirdējusi par tādiem atveseļošanās novirzieniem kā smieklu terapija un smieklu joga. Daudzās valstīs slimnīcās pie slimniekiem ierodas medicīniskie klauni, kas ar savu rīcību un smiekliem palīdz mazināt sāpes un ātrāk atveseļoties.

No spējas mazināt stresu ir atkarīga ne tikai tava veselība, bet arī veiksmīga karjera. Un, cik gan dienas laikā notiek dažādu stresa situāciju darbā, to zinām katra. Priekšnieks saīdzis un asi aizrāda kaut ko, termiņā jāsagatavo atskaites un laika palicis pavisam maz, atnācis kašķīgs klients vai arī, kamēr esi aizgājusi iedzert kafijas tasi – pazudusi visa informācija datorā! Tava reakcija? Nu, protams – dusmas, saspringums, nespēja izdomāt risinājumu un reizēm pat asaras – stresojam ne pa jokam.

Kad mēs smejamies, attieksme pret notikušo kardināli mainās. Smiekli ir dziednieks, kas attālina stresu un ja ne pavisam izkliedē, tad liek paskatīties uz situāciju no cita skatu punkta. Un, ja paanalizējam to cilvēku rīcību, kam ir veiksmīga karjera, tad bieži vien ieraugam, ka tieši humors un spēja par sevi pasmieties ir paglābusi viņus „grūtos laikos”. Tātad, ja vēlies vienmēr justies lieliski – smejies!

Neļauj saspringumam, stresam, vai vēl kādā citā nepatīkamā vārdā nosaucamam spēkam, tevi kontrolēt! Sāc priecāties, radi sev apkārt atmosfēru, kurā enerģiju un iedvesmu gūsti tu pati un arī apkārtējie.

Apspried katru dienu ar kolēģiem smieklīgus notikumus, pārsūti e-pastā jautras prezentācijas vai anekdotes citiem, novieto uz galda smaidošas fotogrāfijas un atgādinājumus, par smieklīgiem un jautriem pasākumiem – radi pati šo gaisotni un tad pamanīsi, ka arī apkārtējie mēģinās piedalīties un papildināt to. Noguruma un stresa brīžos visi šie smieklīgie sīkumi palīdzēs Tev atgriezt spēku un mundrumu.

Atceros, agrāk bieži pārvietojos ar vilcienu un biju novērojusi, ka priekšrocība ir ne tikai tā, ka tas ir ātrāks kā autobuss, taču arī pasažieri biežāk komunicē savā starpā – ar skatieniem, ar sarunām – arī pavisam sveši cilvēki uzsāk sarunas un apkārtējie jauši vai nejauši tās klausās, tādējādi laiks paskrien daudz ātrāk un interesantāk. Ir daudz lielāka pārskatāmība, jo cilvēki sēž viens otram pretī. Nu, lūk, un pāris solus tālāk, iepretī man sēdēja kāda sieviete un lasīja grāmatu.

Acīmredzot tajā bija kas tik smieklīgs, ka viņa knapi valdīja smieklus, taču vienā brīdī tie tomēr izspurdza gaisā. Un tad atkal un atkal – tādi gaiši un no sirds, un lai vai kā viņa mēģināja nesmieties – tie turpinājās arvien no jauna. Un, zini, kas notika? Vispirms apkārtējie, izdzirdot nezin no kurienes smieklus, izbrīnīti saskatījās, tad viņas smiekliem turpinoties – sāka smaidīt un beigās jau daudzi smējās līdzi, pat nezinot par ko. Domāju, ka, aizbraucot mājās, ne viens vien bija ieguvējs no šīs situācijas, jo darbdienas nogurums bija kaut kur pagaisis un garastāvoklis uzlabojies.

Tātad, ja gribi sevi uzlādēt ar prieka dzirksti, aizmirsti vakaros politiskos strīdus pa televizoru un kriminālfilmas, bet labāk noskaties kādu humora raidījumu vai palasi labu grāmatu. Viena no tādām smieklu grāmatām ir Jaroslava Hašeka grāmata ”Krietnais kareivis Šveiks”, kas darbojas kā rīta smieklu terapija.

Nu re, meitenes, ievelkam dziļi elpu un sākam strādāt ar sevi. Sistemātiski strādāt pie tā, lai atgūstam kaut daļu no sava bērnišķīgās dzīves uztveres, spēju no sirds priecāties. Kāds gudrais ir teicis, ka smiekli ir kā saule, kas aizdzen ziemu no cilvēka sejas. Visas gribam būt ziedošas, veselas, gaišas un saulainas – rīkojamies! Tas mums simtkārt atmaksāsies!

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte

Tags: gelotoloģija, smiekli, smiešanās