Krāšņā mežroze ir bezpretenciozs savvaļas rožu krūms un arī vesela vitamīnu krātuve. Tā zied maijā un jūnijā, bet augļi nogatavojas septembrī-oktobrī. Mežrožu augļi – tā ir vesela laboratorija un veselības akumulators. C vitamīna tajos ir vairāk nekā jāņogās un citronos.

Mežrožu augļos ir vitamīni B, K, P, karotīns, cukuri, miecvielas, organiskās skābes, pektīnvielas, mikroelementi, bet sēklas satur vitamīnu E.

Mežrožu augļu tinktūru, ekstraktu, sīrupu, pulveri un tējas iesaka lietot profilaktiskos nolūkos anēmijas, cerebrovaskulāro slimību, aterosklerozes, nierakmeņu un aknu akmeņu gadījumos. Arī gadījumos, kad ir ilgstoši nedzīstošas brūces un šo tautas līdzekli izmanto arī, lai uzlabotu redzi.

Tiem, kas sāk regulāri, ar dažiem pārtraukumiem, izmantot mežrozīšu tinktūru, ievērojami uzlabojas darbaspējas un organisma izturība pret dažādām infekcijas slimībām.

Mežrozīšu augļu vitamīnu dzēriens ir vērtīgs jebkurā gada laikā, bet it īpaši ziemā un pavasarī. Lai to pagatavotu, ir nepieciešamas 3 ēdamkarotes sausu, sasmalcinātu mežrožu augļu. Tos pārlej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, vāra 10 minūtes, ļauj nostāvēties 6-7 stundas un lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā. Garšas uzlabošanai var pievienot cukuru.

Savukārt, mežrozīšu tēju gatavo nedaudz citādāk. Sasmalcini 1 pilnu ēdamkaroti žāvētu augļu, pārlej ar 2 glāzēm auksta ūdens un ļauj nostāvēties 8 stundas. Pirms lietošanas šo maisījumu sakarsē līdz 70 grādu temperatūrai (nevāra!), izkās sasildītā trauciņā un uzreiz lieto.

Izmanto arī šī auga saknes un sēklas. Mežrožu saknes izrok rudenī. Noskalo aukstā ūdenī, sagriež un žāvē ēnainā vietā. Saknēs ir daudz miecvielu, tāpēc tās tiek izmantotas kā saistviela.

No mežrožu sēklām iegūst eļļu, kas satur taukskābes un vitamīnus. Tai piemīt pretiekaisuma un brūču dziedējošas īpašības.

Izrādās, ir jāatceras, ka ilgstoši lietot mežrožu preparātus nedrīkst, jo tas var negatīvi ietekmēt aknu darbību. Pret šo preparātu lietošanu piesardzīgi jāizturas cilvēkiem, kuriem ir gastrīts, paaugstināts skābes līmenis un kuņģa čūlas problēmas un tiem, kuriem ir jebkādas ādas slimības un sirdsdarbības traucējumi. Kategoriski nav ieteicams lietot jebkādus mežrozīšu preparātus cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz trombozi.

Bez tam, paaugstināta asinsspiediena gadījumos drīkst lietot tikai ūdens uzlējumus un novārījumus, bet hipotoniķiem labāk izmantot spirta uzlējumus.

Mežrožu augļus ieteicams vākt vēl līdz to pilnīgai nogatavošanās stadijai – kad tie ir vēl cieti un ir sasnieguši normālu spilgti sarkanu vai oranžu krāsojumu. Vispareizāk to darīt no rīta vai tuvāk vakaram. Augļus vāc līdz pirmajām salnām, jo pat nelielas salnas iznīcina visas auga vērtīgās īpašības.

Augļus jāattīra no kātiņiem un lapiņām, jānoskalo un jāžāvē cepeškrāsnī 70-80 grādu temperatūrā. Var žāvēt arī labi vēdināmās telpās, izklājot ogas plānā kārtiņā un bieži rušinot.

Vitamīnu labākai saglabāšanai daudzi herbālisti rekomendē mežrožu augļus gareniski pārgriezt uz pusēm, izņemt sēkliņas un matiņus laukā un žāvēt tikai augļu apvalciņus. Tiek uzskatīts, ka šādi izžāvētos auglīšos vitamīni tiek saglabāti visas ziemas garumā.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: mežrozīte, mežrožu augļi, mežrožu augļu vērtība, tautas medicina