Pagātne, tagadne, nākotne – kur tu esi šobrīd?

Ir daudz cilvēku klasifikāciju, pēc kurām viņus var attiecināt pie vienas vai otras kategorijas – melnie un baltie, pasīvie un aktīvie, sievietes un vīrieši… Bet, ja arī pastāv viena, pati galvenā klasifikācija, kura cilvēkus ne tikai iedala, bet var arī paskaidrot, kāpēc vieni ir veiksmīgi, bet otri ne, tad tā ir klasifikācija pēc laika.

Pagātne, tagadne, nākotne – kur šobrīd esi tu?

Vieni dzīvo pagātnē, citi – te un tagad, trešie – lidinās mākoņos un ceļ gaisa pilis. Tas viss ļoti labi salīdzināms ar sporta sacensību starta brīdi. Mēs visi kaut reizi esam redzējuši kā to dara sportisti vai pat paši skrējuši 100 m distanci.

Tā ilgst apmēram 10 sekundes un tieši šajās 10 sekundēs tu vari parādīt visu, uz ko esi spējīgs, un uzvarēt. Vai zaudēt…

Un tieši te šī attieksme pret laiku izpaužas ļoti spēcīgi. Vieni atceras pagātnes neveiksmes vai zaudējumus konkrētiem tekošā skrējiena sportistiem – un tas neļauj viņiem parādīt maksimumu. Citi domā – tūlīt es sasniegšu finišu un kļūšu par olimpisko čempionu.

Bet praktiski vienmēr vinnē tas, kurš domā tikai par to, kā viņam TE un TAGAD parādīt visu, uz ko viņš ir spējīgs. Šie cilvēki nedomā par pagātnes neveiksmēm un kļūdām, nekaifo par uzvaru un slavu – viņi domā vienīgi par to, kā visu savu iespēju maksimumu ieguldīt esošā brīža 10 sekundēs.

Un ļoti bieži daudzās sacensībās uzvar nevis sezonas līderis, kuram ir labākais tekošais rezultāts, bet tieši tas, kurš pirms starta sakoncentrējās uz konkrēto momentu un visas savas spējas sakoncentrēja, lai te un tagad parādītu to, uz ko viņš patiešām ir spējīgs.

Nav reti gadījumi, kad arī izcils sportists, kurš ir veselu galvas tiesu augstāks par pārējiem, kuram medaļu visi jau atdeva automātiski, neskatoties uz visu savu pārākumu, zaudē.

Tā ir arī dzīvē…

Kāds velk sev līdzi pagātnes atmiņu vezumu, aizvainojumus, bailes un tā vietā, lai izmantotu jauno iespēju un sāktu rīkoties, sāk šaubīties, spriedelēt, rakties savā pieredzē – vai es spēšu? Vai tas man der? Un ko teiks cilvēki, paziņas…

Citi, tieši otrādi, sapņo par nākotnes panākumiem un sasniegumiem, rada savu sapņu karti un vizualizē, kā viņiem viss būs ideāli pēc gadiem pieciem.

Bet veiksmīgie cilvēki dzīvo un rīkojas te un tagad. Jā, viņi neaizmirst pagātni, paņemot no tās vertīgo pieredzi. Jā, viņi domā par nākotni un uzstāda sev konkrētus un ilgtermiņa mērķus.

Bet te un tagad viņiem ir šobrīdējais mērķis un viņi dara visu, ko vien var, lai to sasniegtu rīt vai nedaudz vēlāk.

Jā, viņi ir izgājuši cauri kaudzei neveiksmju, pieļāvuši daudz vairāk kļūdu, nekā vidējais statistiskais cilvēks.

Jā, viņiem ir lieli plāni, daudz lielāki, nekā vidējam, statistiskajam cilvēkam. Bet šodien viņi iegulda visus savus spēkus pašreizējā mērķa sasniegšanā.

Jo patiesībā…pagātnes vairs nav, nākotnes vēl nav. Ir tikai tagadne – pašreizējais moments.

Jo laiks, taču, nestāv uz vietas. Rīt pašreizējā diena jau būs pagātne. Un, ja šodien tu streso par vakardienu vai sapņo par rītdienu, tad rīt tava pagātne vairs nemainīsies, bet nākotne tā arī paliks tavos plānos un sapņos.

Secinājums ir vienkāršs. Ir sev pastāvīgi jāatgādina, ka ir tikai esošais laika moments – te un tagad.

Vakar un rīt – tie ir abstrakti jēdzieni. Pat šodiena – jēdziens ļoti nekonkrēts. Tāpēc, ja šobrīd tu sev uzdosi tikai divus vienkāršus jautājumus:

Ko es vēlos iegūt tagad – mans mērķis?

Ko es varu izdarīt tieši te un tagad, lai sasniegtu vai virzītos mērķa virzienā?

Un, ja pēc atbildes sāksi rīkoties – tikai tā tava dzīve mainīsies un, līdz ar to, tava nākotne sāks kļūt par realitāti, bet pagātne būs vairāk piesātināta un pozitīva.

Absolūta, pilnīgi absolūta šī momenta apziņa ļoti ātri tevi tuvinās veiksmīgai nākotnei. Pacenties sasniegt šo apziņu!

Tāpēc – rīkojies te un tagad. Tas ir vienīgais, ko tu vari kontrolēt.

Pagātne, tagadne, nākotne – kur tu esi šobrīd?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: padomi, sievietes pasaule