Cilvēka smadzenes ir kā bibliotēka, tikai grāmatu krāvumu vietā tā glabā visdažādākā izmēra un veida atmiņas. Savukārt atmiņa – tā ir apbrīnojama un joprojām līdz galam neizpētīta cilvēka īpašība – tā padara mūs par to, kas esam, nodrošina mūsu esamību un veido pastāvīgu dzīves pieredzi. Tai ir liela nozīme katrā mūsu dzīves aspektā un rīcībā jau no mazotnes.

Noteikti esi pamanījusi, ka reizēm atmiņas var būt spilgtas un ilgstošas, bet tajā pat laikā tās ļoti viegli uzņem dažādas neprecizitātes un tiek piemirstas. Bet kā saglabāt atmiņu aktīvu un atcerēties visus skaistos mirkļus un nepieciešamās zināšanas?

Mūsu smadzenēs informācijas glabāšana un papildināšana visu laiku ir nepabeigts process un to ļoti viegli ietekmē dažādi destruktīvi spēki. Šie spēki var būt gan ārēji, gan iekšēji un var ietekmēt ikvienu no atmiņas trim slāņiem – gan sajūtu, gan īstermiņa, gan ilgtermiņa atmiņu. Lai jūsu smadzenes spētu funkcionēt pilnvērtīgi, būtu vēlams izvairīties no šiem atmiņu ietekmējošajiem spēkiem, cik vien tas ir iespējams.

Biežāk izplatītākie atmiņas pasliktināšanās iemesli ir nogurums, nepietiekami sabalansēts uzturs, miega trūkums, smēķēšana, alkoholisms, stress, depresija, nopietnas slimības un vecums.

Nedaudz sīkāk par tiem:

Uzturs ir ļoti svarīgs elements atmiņas nostiprināšanā. Lai smadzenes spētu darboties pilnvērtīgi – tām nepieciešama barība un vitamīni, it īpaši B1 vitamīns, kas nereti trūkst, neieturot pilnvērtīgu uzturu. Tā rezultātā var rasties nopietna atmiņas pasliktināšanās vai pat nespēja atšķirt iedomātas atmiņas no reālām.

Nemitīgs miega trūkums rada neizbēgamu, spēcīgu nogurumu, savukārt tas tālāk ietekmē gan cilvēka spēju apstrādāt jaunu informāciju, gan saglabāt īstermiņa atmiņu.

Smēķēšana nodara daudz kaitīguma veselībai, tai skaitā arī ietekmē atmiņu. Pastāv apgalvojums, ka nikotīns stimulē atmiņu – tomēr tas sekmē tikai vairākas īstermiņa atmiņas zonas, bet ilgtermiņa atmiņai rada nopietnus bojājumus. Atmiņas un izziņas spējas it sevišķi pasliktinās pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Alkohols. Nevienam nav pārsteigums, ka lielā daudzumā tas izrausa pilnīgu īslaicīgās atmiņas pazušanu, tomēr daudz nopietnākas problēmas rodas no regulāras iedzeršanas, kas atspēlējas turpmākajos dzīves gados, it sevišķi gados jaunākiem cilvēkiem.

Stress. Depresija. Psihologi ir izpētījuši, ka kādu spēcīgu, šokējošu notikumu vai pārdzīvojumu rezultātā prāts atmiņas paņem savā varā, tās noglabājot dziļā apziņas nostūrī, neizdzēšot tās, bet tajā pat laikā neļaujot tām piekļūt. Stresa situācijās tas notiek cilvēkam neapzināti. Reizēm notiek arī sekundāri atmiņu pavājinājumi. Līdz galam neizpētīts jautājums ir, vai atmiņu psihoanalīzes seansā iespējams arī atgūt.

Tomēr tas, cik spēcīga ir mūsu katra atmiņa, atkarīgs no mūsu vispārējās veselības stāvokļa un smadzeņu vitalitātes. Neatkarīgi no vecuma, tomēr pastāv daudz veidu, kā uzlabot savu atmiņu un garīgo stāvokli.

 

Nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm!

Strādājot fiziski ar ķermeni, manāmi uzlabojas arī spēja apstrādāt un atcerēties informāciju. Fiziskā slodze palielina skābekļa daudzumu smadzenēs, kā rezultātā tiek aizsargātas un atjaunotas smadzeņu šūnas – samazinās risks saslimt ar slimībām, kas izraisa atmiņas zudumu, piemēram, diabētu un sirds un asinsvadu slimībām.

 

Atrodi laiku miegam!

Ļoti svarīgi ir miegam atvēlēt nepieciešamās stundas, gan, lai uzlabotu savu izskatu, gan darba spējas, gan fizisko izturību. Neatkarīgi vai studē, strādā vai risini problēmas – ilgstoši liedzot sev miegu, smadzenes nav spējīgas strādāt ar pilnu atdevi. Kā rezultātā tiek apdraudēta jaunrade, problēmu risināšanas un kritiskās domāšanas spējas. Turklāt būtiskas atmiņu atjaunojošas funkcijas notiek tieši dziļākajos miega posmos.

 

Esi sabiedriska, nostiprini stabilas attiecības!

Pētījumi pierādījuši, ka veselīgas attiecības spēj pastiprināt un atjaunot atmiņu, jo šādas attiecības stimulē smadzeņu darbību. Tāpat pierādījies, ka cilvēki, kas ir sociāli atvērtāki, daudz mazāk cieš no atmiņas traucējumiem. Tāds arī ir mūsu eksistences uzdevums – būt sociāliem, sabiedriskiem, komunikabliem un draudzīgiem. Ir tik daudz iespēju, kā to īstenot – piemēram, pievienojoties dažādām interešu grupām vai biežāk satiekoties ar draugiem un radiem.

 

Esi jautra un smejies biežāk!

Smiekli ir ļoti veselīgi tavām smadzenēm, tātad arī atmiņai, jo tie iesaista un aktivizē vairākus smadzeņu reģionus vienlaikus. Turklāt, klausoties jokus, aktivizējas arī tās smadzeņu zonas, kas atbildīgas par jaunrades radīšanu un jaunas informācijas analizēšanu. Smiekli palīdz cilvēkiem domāt plašāk un justies brīvāk, tādēļ centies atrast pēc iespējas vairāk veidus, kuros pasmieties, piemēram, pasmejoties par sevi, daloties smieklīgiem atgadījumiem, satiekoties ar dzīvespriecīgiem, jautriem cilvēkiem.

 

Pabaro savas smadzenes ar veselīgu pārtiku!

Lai atjaunotu smadzeņu veiktspēju, svarīgi ir ieturēt sabalansētas maltītes un veselīgu vitamīnu kūri. Reizēm iesaka ieturēt arī veselīgu diētu, kas balstās uz augļiem, dārzeņiem, veseliem graudiem, un "veselīgiem" taukiem, jo tā it īpaši uzlabo atmiņu.

Par smadzeņu darbību atbildību nes ne tikai tas, ko tu ēd, bet arī tas, ko tu neēd. Tādēļ pievērs uzmanību, lai tavā pārtikā būtu iekļautas: omega-3 taukskābes (zivis, it īpaši treknās zivis; valrieksti, linsēklas, linsēklu eļļa, ķirbju sēklas, soja); daudz antioksidanti (daudz krāsaini augļi un dārzeņi, piemēram, aprikozes, mango, arbūzs, spināti, brokoļi, romiešu salāti, lapu salāti), zaļā tēja, jo arī tā satur daudz antioksidantus un smadzenes reģenerējošas vielas. Ieteicams būtu ikdienā lietot arī vīnogu, dzērveņu sulas, svaigas vīnogas un zemesriekstus, jo tie satur vielas, kas palielina asins pieplūdumu smadzenēm.

Savukārt, būtu jāierobežo piesātināto tauku daudzums (satur sarkanā gaļa, pilnpiena produkti, sviests, siers, krējums, saldējums), jo tas tieši pretēji, var mazināt koncentrēšanās un atmiņas spējas.

 

Trenē savu atmiņu!

Atmiņa, tāpat muskuļu spēks, prasa, lai to "izmanto vai zaudē". Jo vairāk tiks strādāts ar savām smadzenēm, jo labāk būs iespējams apstrādāt un atcerēties informāciju. Vislabāk šādu nelielu prāta treniņu veikt, piemēram, darba laika pārtraukumā.

Aktivitāte var būt pilnīgi jebkas, galvenais, tai jāatbilst šādiem kritērijiem: aktivitātei jābūt jaunai – kaut kam ārpus ierastās komforta zonas; aktivitātei jābūt izaicinājumam – jebkas, kas prasa zināmu garīgo piepūli un paplašina tavas zināšanas – sudoku, krustvārdu mīklas, jauna valoda, instruments, utt.; aktivitātei jābūt jautrai – jo fiziskais un emocionālais baudījums ir ļoti svarīgs smadzeņu mācību procesā. Piemēram, apgūstot kaut ko jaunu, apbalvo sevi ar kādu nieku.

 

„Atkārtošana – zināšanu māte”

Lai atcerētos konkrētas lietas un laika gaitā arī vispārīgi trenētu atmiņu un veidotu to noturīgāku, iesaka kādu informāciju mēģināt iegaumēt, atkārtojot ik pēc pāris dienām, periodiski, līdz tā būs „iesēdusies prātā”. Tādējādi smadzenes būs pieradušas pievērst lielāku uzmanību katrai jaunai informācijai un it īpaši informācijai, kura apziņā nonākusi atkārtoti, atceroties to īpaši izteiksmīgi.

 

Meklē asociācijas!

Šis ir viens no vieglākajiem veidiem, kā atcerēties kādu garu, maz izteiksmīgu informāciju. Piemēram, telefona vai citus numurus. Vienkārša skaitļu rinda neko neizteiks, turpretim, asociēta ar dažādām noteikta skaita lietām, savītām kopējā stāstā, tā paliks atmiņā daudz drošāk. Kā papildinājums asociācijām, labi palīdz arī informācijas vizualizēšana prātā.

 

Pievērs uzmanību!

Svarīgi ir pievērst uzmanību lietām, kuras nepieciešams atcerēties – vārdiem, attēliem, informācijai nevis tikai paskatoties, dzirdot, bet tiešām fokusējot uzmanību uz konkrēto informāciju vairākas sekundes. Laika posms, kādu nepieciešams veltīt, lai pilnībā spētu koncentrēt savu uzmanību, efektīvi nododot informāciju no īstermiņa uz ilgtermiņa atmiņu ir 8 sekundes. Reizēm palīdz arī skaļa informācijas atkārtošana.

Pievērs vairāk uzmanības sev un saviem ikdienas paradumiem, lai pavasaris izdotos daudz veselīgāks un atmiņā paliekošāks!

Uz tikšanos tepatās,

Indra

Tags: atmiņa, atmiņas uzlabošana, cilvēka smadzenes, kā trenēt atmiņu