Vai sievietēm ir vajadzīga brīvība
Gan no TV ekrāniem, gan radio, no sieviešu žurnāliem un interneta vietnēm mēs regulāri dzirdam un lasām, ka mums – sievietēm ir jāaizstāvas, ka mums ir svarīga karjera un svarīgi ieņemt vadošos amatus, mēs nedrīkstam padoties un mums nav jābūt robotiem, kas tikai dzemdē bērnus… Pie plīts stāvot, tu paliec stulbāka… Ja tu esi mājsaimniece – tava dzīve tev ir pagājusi garām. Ja tu veltī sevi bērniem un vīram – tu atņem sev brīvību utt.utt.utt. Šādas histērijas injekcijas ir padarījušas savu…
Ja vēl nesen runa masu mēdijos bija tikai par to, kā vīrieši cenšas neiekļūt „laulību slazdos” (tajā gan vairāk bija humora devas, nekā patiesības), tad tagad viss ir sagriezies kājām gaisā. Daudzas sievietes vienkāršā ģimenes dzīvē vairs nesaskata savas dzīves jēgu…laulības dzīve viņām liekas neinteresanta un sasaista gan rokas, gan kājas.
Gribas brīvību. Tik kārdinoši tā sauc un atklāj mums savas perspektīves: Izveidot karjeru, labi pelnīt. Var, taču, noalgot aukli savam bērnam (jau tiktāl esam, ka tiek izgudroti roboti-aukles) un tā iegūt vēl vairāk brīvības, lai varētu sevi veltīt tam, lai varētu nopelnīt vēl vairāk un, lai varētu pakāpties pa karjeras kāpnēm vēl augstāk, lai varētu noķert īsto veci, lai varētu… Spiediens no vienas puses un no otras puses.
Ir jāiet vienā solī ar laiku, ir jābūt modernai, slaidai – VIENMĒR KAUT KO VAJAG! Apkārt visi runā, ka mēs varam rīkoties ar savu dzīvi un ne tikai ar savu dzīvi vien, kā vēlamies – un mēs skrienam uz abortu, jo tas mazais dīglītis var traucēt mūsu grandiozajiem dzīves plāniem. Un izraujam dzīvību no sava klēpja tā, it kā mums Dievs uz to ir devis tiesības… Tikai nemaz nenojaušam, ko mēs ar savu un apkārtējo cilvēku dzīvēm un dvēselēm (!) tai brīdī izdarām…
Kāpēc mūs visu laiku kāds vada, izmantojot lozungu „Brīvību sievietei!”?
Patiesībā, mums sievietēm, gribas pavisam ko citu. Ir vienkārši jāļauj izpausties mūsu dabiskajām jūtām – tām, kuras Dievs mums, sievietēm, ir devis. Sievietēm piemīt intuīcija jeb spēja lasīt vai redzēt situāciju „starp rindiņām”, just otra cilvēka vajadzības, pat, ja viņš klusē par to un nākt palīgā.
Tikai sieviete spēj iekurt īstu, mājīgu „mājas ugunskuru”, uz kuru vakaros tiecas viņas mājinieki. Viņa spēj sasildīt, iedvesmot, atmodināt savu mīļoto vīrieti. Visur, kur ir bijusi sieviete, viņas pēdas atstāj siltumu.
Esot vīriešu vidē, mūsu mērķim nav jābūt apdullināt viņus ar savu izskatu, kā to šobrīd bieži vien uzsver no modes žurnālu un interneta vietņu lapām. Karjera nedrīkst būt būvēta uz bērnu un ģimenes rēķina. Kas ir teicis, ka pareiza ir formula: daudz naudas=daudz laimes?
Dievs mums, sievietēm, ir devis pavisam citu uzdevumu un viens no tiem ir būt sievai un mātei. Un neviens nav mums solījis, ka mums būs viegli un,ka mēs necietīsim. Mēs dzemdējam nākamos tautas varoņus, politiķus, māksliniekus. Mūsu klēpjos sēž nākamie priekšnieki un mēs ietekmējam mūsu nākotni, audzinot šos zēnus šodien.
Lūk, ko par tēmu „brīvību sievietei” domā pašas sievietes:
Jūlija: „Protams, brīvība ir vajadzīga. Bet no kā? Ne no ģimenes un bērniem, taču!”
Lana: „Bet mēs, nez kāpēc, vispirms gribam patstāvību, neatkarību…bet, kad to iegūstam, tad atkal gribam, būt kādam otrā, vājā pusīte, būt mīļota māmiņa kādam…bet, gadās, kad ir jau par vēlu”.
Tatjana: „Pirms gada nomira mans vīrs. Bērni jau lieli un dzīvo atsevišķi. Man tagad ir tik daudz brīvības, ka pietiktu desmit sievietēm. Bet es nezinu, ko ar to darīt. Pieradu, ka blakus ir kādam jābūt, par kādu jārūpējas un, ka saņemu to pašu arī pretim. Ka varu ar kādu vienkārši tā – vakaros pasēdēt pie tējas tases, parunāties par rītdienas plāniem un pastāstīt par to, kas bijis šodien. Meitenes – tas ir jāsargā! Bet brīvība – tā ir arī ģimenes dzīvē, tikai mēs to neievērojam. Brīvība – tā nav neatkarība no it visa. Brīvība ir tad, kad tu jūties labi un esi apmierināta”.
Un kā ir ar tevi? Varbūt ne ar tevi, bet tavas meitas ģimenē? Vai tik mēs, sievietes, nebēgam no savas sūtības un vai tik tas, pēc kā daudzas sievietes tiecas, nav falšs un Dieva nesvētīts?…..
Uz tikšanos tepatās,
Aija
Interesanti raksti :
Dāvanu saņemšanas un dāvināšanas prieks. Kā svētkos iepriecināt dārznieku, puķumīli vai vienkārši zaļi un ekoloģiski domājošos? Par to arī ...
Daudzām no mums noteikti garderobē ir arī zilā krāsa. Un vismaz dažām no jums noteikti ir jautājums – kādas krāsu kombinācijas ar šo krāsu var v ...
Dārzā darbu pašlaik tik daudz, ka nevar paspēt visus apdarīt : Mulčē; Veido savu viršu dobi; Ieziemo ūdensaugus; Gatavo smilts ...
Vasaras Saulgrieži sagaidīti, Jāņi nolīgoti, jāņu bērni aizbraukuši. Kas atliek? Jākārto māja, jāatvadās no svētku pušķojuma, greznojuma. ...
Angļi ir ļoti taupīga un apdomīga tauta. Neko nesasteidz, visu apdomā un idejas pagroza vairākkārt...te nu viena neslikta doma kā izmantot ...
Izlasiju rakstu un galvā uzreiz radās doma,patiešām no kā brīvas gribam būt?Karjera- laba lieta ,ja tā netraucē ģimenei,jo ko ar to karjeru vecumā darīsiet ja nebūs neviena blakus.Un tā jau arī nav brīvība,drīzāk tāda kā sacensība,visu laiku jāuzmanās lai kāda cita neapsteidz.
Man bija karjera,vīrs un dēls,liela mīlestība,darbs kā hobijs,. Tagad-dēlam ģimene,viram sen jau cita sieva un meitas. Man kaķene un un rokdarbi kā hobijs.Neraudu un neņaudu.Bijušo redzēt negribu.Laikam grūti piedot. Un joprojām man šķiet.ka sievietei sevi jāapliecina-vienalga vai ar pīragiem un mainējumiem vai arī darbā.Tikai lai necieš bērns.