Vai tu esi ievērojusi, cik bezgala daudz ir diētu grāmatu, ēšanas režīmu un uztura speciālistu padomu, kas mums ik katru dienu saka ko darīt, un kā ēst – un, ka tas viss teiktais kaut kā krasi atšķiras.

Kas ir vēl apbrīnojamāk – visi šie eksperti piedāvā zinātniskus pierādījumus tam, kāpēc šī vai cita pieeja ir vispiemērotākā. Kam ir taisnība? Kā gan no zinātnes viedokļa raugoties var būt tik daudz pretrunīgu ar uzturu saistītu viedokļu? Un kā mēs no visa šī ēšanai veltītā haosa varam izlobīt sev noderīgāko un atrast labāko veidu sevis paēdināšanai?

Šaubu nav – mēs visas ciešam no uzturam un ēšanai veltītās informācijas pārbagātības. Ir ļoti daudz informācijas, bet ļoti maz vieduma. Uzturzinātnes nozare ir kā mežonīgie rietumi. Mums ir daudz blēžu – “sliktā pārtika”, mums ir varoņi – “labā pārtika”, un notiek regulāra apšaude par to, kura sistēma darīs tevi uz visiem laikiem laimīgu, veselīgu, slaidu, un seksīgu.

Ir pienācis laiks pilnīgi jaunai pieejai uzturam un veselībai. Un tā sākas ar svarīgāko trūkstošo sastāvdaļu mūsu uztura izpratnē – tevi.

Uzturzinātne ir atstājusi ārpusē ēdājas sirdi, prātu un dvēseli. Protams, mēs esam ķermenis, un mums ir jāsaprot tā bioloģija, bet mēs esam daudz vairāk, nekā ķīmisku vielu apkopojums.

Kad mēs aicinām pie galda visu sevi, notiek kaut kas dziļš un skaists. Mēs no jauna atpazīstam savu iekšējo instinktīvās ēšanas gudrību, mēs jūtamies savas sen aizmirstās personīgās atbildības spēcinātas, un mūsu vielmaiņa pati no sevis sāk veikt dažus jaunus un interesantus pagriezienus. Vienkāršāk un praktiskāk sakot – ko mēs ēdam, ir tikai puse stāsta par labu uzturu.Otra puse no stāsta ir, kas ir ēdāji.

Tas, ko mēs domājam un jūtam; mūsu stresa vai relaksācijas līmenis, patika,  apzinātība, un mūsu nebeidzamie iekšējie dialogi — tam visam ir  spēcīga un zinātniski pamatota ietekme uz mūsu vielmaiņu.

pēdējo 30 gadu laikā ķermeņa-prāta zinātnes sasniegumi pierāda to, ko senču gudrība vienmēr ir uzsvērusi — prāts, ķermenis, sirds un dvēsele pastāv izsmalcinātā kopībā, un patiesi dziļi ietekmē viens otru. Nekur tas neparādās skaidrāks kā fenomenā, ko mēs visas labi pazīstam – “stress”.

Vai tu vari atcerēties, kādas ir tava ķermeņa sajūtas, kad tu ēd brīdī, kad izjūti nemieru vai stresu? Lielākā daļa sieviešu runā par tādiem simptomiem, kā nesagremošana, krampji, gāzes, pārēšanās, vai dedzināšanas sajūta.

Stresa laikā organisms automātiski pārslēdzas uz klasisko cīnies vai bēdz stresa reakciju. Šī nervu sistēmas funkcija ir attīstījusies tūkstošiem gadu laikā, nodrošinot mums izcilu aizsardzības mehānismu dzīvībai bīstamām situācijām.

Brīdī, kad tiek aktivizēta stresa reakcija, paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens, elpa kļūst ātra, asinsrites sistēmā no virsnierēm izdalās stresa hormoni – adrenalīns un kortizols, palīdzot nodrošināt nepieciešamo enerģiju, bet kas svarīgākais – gremošanas sistēma ‘aizveras’. Tam ir labs izskaidrojums – kad tev draud briesmas kļūt par pusdienām izsalkušam lācim, tev nav nepieciešams tērēt enerģiju, sagremojot tavas pašas pusdienas. Visas organisma vielmaiņas funkcijas ir tieši vērstas uz izdzīvošanu.

Tātad, tu vari ēst visveselīgāko, ekoloģiskāko un visdārgāko iespējamo pārtiku, bet, ja, to ēdot, tava gremošana un uzsūkšana nav optimālā stāvoklī, tu burtiski un metaboliski no maltītes nesaņem pilnu uzturvērtību. Ja gremošana nenotiek brīžos, kad esi stresā, tad optimāla gremošana notiek brīžos, kad esi mierīga un relaksēta.

Vēl vairāk – atrodoties ilgstošā hroniskā stresā, samazinās mūsu kaloriju dedzināšanas spējas. Sekas ir nopietnas.

Šodien mums ir tendence pa dzīvi skriet pārāk ātri – mēs esam pastāvīgā stresā, noraizējušās, baidāmies par naudu, terorismu, veselību, svaru, mīlestību, dzīvi … Un viss šis stress maina ne tikai mūsu attiecības ar ēdienu, bet arī mūsu uztura fizioloģiju reāli un nopietni – pazemina mūsu spēju uzsūkt barības vielas, dedzināt kalorijas un sevi dziedināt.

Relaksēta pieeja dzīvei, ātruma palēnināšana, apzinātība, uzticēšanās, ticība un prieks kļūst par optimālas veselības un svara galveno sastāvdaļu. Ir pēdējais laiks, mums ēdot, būt klāt ar visu sevi – prātu, ķermeni un sirdi. Vai tu esi tam gatava?

Ja tu sev tagad saki „jā”, tad nāc un pievienojies februāra vebināru cikla apmeklētāju grupai un sāksim visu no jauna un pareizi.

Uz tikšanos tepatās un vebinārā,

Inese

Tags: adrenalīns, diētas, ēdienkarte, ēšaanas režīms, kortizols, vebinārs