Domāju, ka esi dzirdējusi par Maslova vajadzību piramīdu.

Šodien es vēlos parunāt par kādu interesantu fenomenu un par šķēršļiem, kas atrodas mūsu ceļā, lai sasniegtu vēlamo – tas ir vajadzību spēks un vēlmju trūkums.

Dīvaini, protams, ka ar 40-gadīgiem cilvēkiem ir jārunā par motivāciju, bet kaut kā ir sanācis tā, ka daudziem visā mūža garumā motivācija pastāv tikai īsu laika periodu…

Palūkojies (foto blakus – nospied uz tās ar “peles” kreiso taustiņu, lai palielinātu) uz šo vajadzību hierarhiju – mēs visi šo piramīdu cenšamies veidot konsekventi. Pie tam to darām neapzināti. Mēs vienkārši jūtam, kas mums šobrīd ir nepieciešams. Un apmierinot (radot stabilitāti) vienu piramīdas prasību līmeni, mēs uzreiz sākam just slāpes pēc nākamā līmeņa.

Izskatīsim pirmo, fizioloģisko prasību līmeni. Piemēram – visiem ir nepieciešams apģērbs. Bet šai līmenī tas var būt praktiski jebkāds – labāks vai sliktāks. Toties trešajā līmenī apģērbs var palīdzēt paust savu statusu, savu piederību kādai noteiktai grupai (piemēram, cilvēku grupai, kurai ir nauda).

Lieta tāda, ka savas vajadzības mēs cenšamies izpildīt vienmēr un laikā (piemēram, vajadzību iet uz tualeti). Mēs nevaram atteikties apmierināt šo vajadzību. Mēs nevaram atteikties apmierināt vajadzību ēst vai vajadzību pēc jumta virs galvas.

Savukārt, ja runājam par vēlmēm, tad tās saistās ar mērķu sasniegšanu un mēs nojaušam, ka šai darbībai ir nepieciešama piepūle un apzināta izvēle. Vēlmes – tas ir kaut kas vairāk! Tas ir vairāk nekā vajadzības.

Piemēram, ja tu dzīvo nelielā dzīvoklī, tev ir nelieli ienākumi, tev ir ēdiens, apģērbs, tevi ciena darbā un darbs ir tava iespēja izpausties – tev ir noslēgti visi pieci vajadzību līmeņi! Tu jūties kā absolūti apmierināts cilvēks.

Šādā stāvoklī, atrodoties komforta zonā, tu nekur nespēsi virzīties tik ilgi, kamēr šo komfortu zaudēsi. Kāpēc alkt pēc kaut kā vairāk, ja arī tagad viss jau ir?

Šai stāvoklī vēlmes ir ļoti vājas, bet prasības spēcīgas. Un ne savādāk.

Tikai tad, kad zaudēsi komfortu, tu sāksi rīkoties! Ļoti bieži tikai tad, kad cilvēks „nokrīt”, viņš spēj uzrāpties atpakaļ un, visbiežāk, nevis turpat, bet daudz augstāk. Cilvēks ārpus komforta zonas rīkojas daudz efektīvāk, nekā cilvēks atrodoties komfortā, jo šai gadījumā viņš savas darbības labā piesaista arī vajadzību spēku.

Un tomēr – kā var rīkoties joprojām atrodoties komforta zonā? Cel savu komforta latiņu! Dari kā to dara sportisti. Labs sportists savu latiņu liek tik augstu, lai to sasniegt būtu grūti. Tieši grūti, nevis neiespējami un nevis viegli. Tieši caur šo GRŪTI notiek evolūcija.

Tāpēc šobrīd, šai momentā, kad lasi šo rakstu, padomā – kur tu esi iestrēgusi katrā no šiem vajadzību līmeņiem?

Un tieši tagad, šobrīd (un nevis rīt vai citā dienā) uzliec sev daudz augstāku latiņu gan pārtikā, gan dzīvojamā platībā, sociālajā grupā, sasniegumos, savas pašizpausmes kvalitātē! Un nekad vairs nesamierinies ar mazāku!

Kāpēc šāds raksts šai blogā? Blogā, kurš domāts 40-gadniekiem un vēl vecākiem? Tāpēc, ka šie iestrēgumi ļoti bieži raksturīgi tieši 40-gadīgām sievietēm (arī vīriešiem).

Šai vecumā mums visām ir praktiski viss (it kā) – lieli, izaudzināti bērni, daudzām arī mazbērni, vīri pie sāniem, dzīvojamā platība, visas esam daudz maz apģērbtas, paēdušas, ir sava vieta (vai stūrītis…) atrasta konkrētā sociālajā grupā un daudzas sāk kļūt par „sēnēm”….kurām viss ir un ko tad vairs…

Nesēdi savā komforta zonā, jo komforta zona var būt arī kartona kaste…Nu ne par velti, taču, par mūsu vecumu runā kā par pusmūža. Ko tad tu taisies darīt ar savu otru mūža pusi? Tieši tagad ir laiks piepildīt nepiepildītos sapņus, nerealizētās idejas, pat, ja liekas, ka „ir tak labi”…

Esi izsalkusi pēc pārmaiņām un saviem rezultātiem! Gūsti baudu no savas virzības uz priekšu un no jauniem izaicinājumiem! Jo ļoti bieži cilvēks savā izaugsmē (jebkurā jomā) nestāv uz vietas – viņš vai nu virzās uz priekšu vai slīd atpakaļ…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: izaugsme, Maslova piramīda, sieviete pēc 40, sievietes pasaule, vajadzības