Dārgie draugi, man jums šodien ir divi paziņojumi. Viens slikts, otrs labs. Skatīties ziņu pārraides ir kaitīgi veselībai. Tā ir sliktā ziņa. Nostiprināt savu veselību var, bet tamdēļ ir mazāk laika jāveltī masu informācijas līdzekļu ziņām. Tā ir labā ziņa.

„Bet, ja jūs rūpējaties par sava organisma vielu maiņu, tad mans padoms Jums – nerunājiet, pusdienojot, pie galda par boļševismu un medicīnu. Un, lai Dievs Jūs pasargā, nelasiet līdz pusdienām padomju avīzes… nekādas nelasiet…” – vai atcerējāties profesora Preobraženska dialogu ar viņa asistentu?

Ko tad ar to gribēja teikt M.Bulgakova personāžs? To arī gribēja teikt – ka jebkāda veida ziņas mums nedod neko labu. Tās burtiski atņem mums veselību. Kā? Elementāri. Nolaupa mums mieru un ieperina mūsu dvēselēs bailes, šaubas, pārdzīvojumus, nedrošību par rītdienu utt. Bet vai tad šādas domas spēj mūsu organismu stiprināt un paaugstināt tā spēju pretoties slimībām? Atbilde ir acīmredzama.

Netērējiet laiku veltīgi

Ziņu skatīšanai mēs tērējam savu jau tā dārgo, brīvo laiku. Vēloties dziļāk un pamatīgāk izprast notiekošā būtību, mēs kļūstam burtiski atkarīgi, un veltam šai nodarbei arvien vairāk un vairāk laika. Mēs savu interesi paplašinām – lasām avīzes, pētām ziņu interneta vietnes.

Turklāt cilvēkiem negatīvo informāciju ir tieksme uztvert daudz emocionālāk un, līdz ar to, adekvāti uz to arī reaģēt. Visticamāk, ļoti tālā pagātnē tas cilvēkiem palīdzēja izdzīvot. Baiļu un briesmu klātbūtnes sajūta veicina nervu sistēmas uzbudinājumu, un liek mums pastāvīgi būt šo ziņu meklējumos. Jā, noteiktās situācijās tie ir glābšanas refleksi. Toties tagad tas iedarbojas uz mums iznīcinoši.

Ziņu pamatmērķis ir negatīvo notikumu atspoguļošana. Slepkavības, katastrofas, nelaimes gadījumi, terora akti… Kāpēc? Tāpēc, ka mēs (atkārtošos) pret negatīvām ziņām esam atvērtāki un uzņēmīgāki, nekā pret labajām. Šāda informācija tiek smalki pārdomāta un netiek mums pasniegta nejauši. Un, pateicoties masu informācijas līdzekļiem, atrodamies pastāvīgā spēcīga stresa stāvoklī. Ar nosacījumu, ka mēs pastāvīgi meklējam un skatāmies ziņu raidījumus un aktīvi pārrunājam un pārdzīvojam.

Ja jūs agrāk par to neesat aizdomājušies – tad padomājiet par to. Noskatieties vai noklausieties jebkuru pēdējo ziņu raidījumu. Kura informācija gūst pārsvaru – pozitīvā vai negatīvā?

Atkal atbilde ir acīmredzama. Un atkal atkārtošos – atklātais negatīvisms mums instinktīvi ir pievilcīgāks nekā pozitīvisms. Tas ir jāsaprot un jāatceras! Un, cik vien tas ir iespējams, jācenšas izvairīties no jebkādas negatīvisma izpausmes. Un ne mazāk svarīgi saprast to, ka mūsu dzīve, tomēr, lielākā mērā ir pozitīvie momenti.

Īss iepriekš minētā kopsavilkums:

1. Sliktas ziņas mūsos rada nervozitāti, uztraukuma sajūtu, bailes vai situācijas pārdzīvojumus, kuru mēs nevaram ietekmēt. Mēs dzīvojam spriedzē, negatīvu emociju ielenkumā un, kā rezultātā sagraujam imūnsistēmu, kas, savukārt, izraisa slimības.

2. Ja jūs esat pieraduši visu dzirdēto/redzēto vienmēr pārdomāt un „izlaist caur sevi” – jūs esat informācijas narkomāns. Ļoti drīz jūs sajutīsiet nepieciešamību šo “informācijas dozu” palielināt. Kādas būs sekas? Lasiet punktu Nr.1.

3. Visbiežāk mums piedāvā informāciju par notikumiem, kurus mēs nevaram ietekmēt. Mēs pierodam pie pasīvas jebkuru, pat visvardarbīgāko notikumu līdzpārdzīvošanas. Tas lēnām, bet noteikti mūs audzina par vienaldzīgiem vērotājiem.

4. Vislielāko interesi par masu informācijas līdzekļu ziņām izrāda vecākā gadagājuma cilvēki. Padomājiet – ko viņi varētu izdarīt savā labā vai ar ko varētu nodarboties, tai laikā, kad gūst šo informāciju, kura neko labu nedara, kā tikai kaitējumu viņu veselībai. Lasīt vērtīgas grāmatas, klausīties labu mūziku, pastaigāties svaigā gaisā, kaut vai veikt dažu fizisku vingrojumu kompleksu utt.utt.

5. Ātro ziņu fragmenti mūs atradina domāt, un domāt vērienīgi. Lai vai kā mēs to gribētu, mēs nespēsim izpētīt visu ziņās dzirdētā konflikta vēsturi. Nelielā dzirdētās informācijas daļa ir kāda cilvēka neobjektīvs viedoklis, kuru mēs ņemam vērā un visbiežāk ar to arī paliekam.

Varētu jau minēt vēl daudzus piemērus, bet arī ar šiem ir absolūti gana, lai par to aizdomātos. Lūdzu, saprotiet pareizi – nevajadzētu no šādas informācijas atteikties pilnībā, bet ticiet man, samazināt “devu” gan ir vērts. Netērējiet veltīgi laiku, par kura trūkumu mēs vienmēr sūkstāmies. Baudiet dzīvi, priecājieties par katru dienu, katru mirkli.

Bet, ja jūsu dzīvē ir melnā josla, ticiet man, jebkuras ziņu pārraides skatīšanās to gaišāku nepadarīs.

——————————–

Šis ir blogera Oļega Kondrašova publikācijas tulkojums.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: par slikto ziņu ietekmi, sliktās ziņas