“Pasaulē ir divas svarīgākās lietas – saule un sāls,” pirms 2000 gadiem reiz teica romiešu zinātnieks Plīnijs Vecākais. No jūras ūdens iztvaicētajam akmens sālim mūsu civilizācija reiz bija iedalījusi īpašu lomu. Tā bija ne tikai garšviela, jo sāls satur mūsu organismam nepieciešamos elementus, kas nosaka mūsu ķermeņa veselības stāvokli.

Tas satur milzīgu mikroelementu daudzumu, kuru pietiekams daudzums ir tieši akmens sālī. Savukārt, attīrīts sāls, kuru mēs izmantojam katru dienu, šīs minerālvielas nesatur. Tas ir tikai un vienīgi tīrs nātrija hlorīds. Bet galvenie jūras un akmens sāls komponenti ir magnijs, nātrijs un kalcijs.

Mūsdienu sāls attīrīšanas tehnoloģija atņem tam visu to, kas ir vērtīgs mūsu veselībai un dzīvībai: jodu, magniju, litiju, selēnu, cinku, alvu, utt. Bet valstīs (Spānijā, Venecuēla, Japāna…), kur pārtikai pievieno sāli, kas ir iegūts no jūras ūdens un iztvaicēts saulē, iedzīvotāju vidū ļoti reti sastopamas ir tādas slimības, kā, piemēram, limfātiskās sistēmas vēzis, sirdslēkmes, priekšlaicīga skleroze vai garīgas slimības.

Ir zināms šāds eksperiments. Gaļas gabals tika pārgriezts uz pusēm un vienu tā pusi apbēra ar ķīmiski attīrītu sāli, un otru – ar akmens sāli. Izrādījās, ka ķīmiski attīrītam sālim nepiemīt konservējošās īpašības un tas neaizsargā pret pelējumu, bet akmens sāls izrādījās ir lielisks konservants. Pārtikas produkti, kurus ar to pārkaisīja, saglabāja savu svaigumu ilgu laiku.

No tā izriet – lai mēs būtu veseli, jauni un skaisti, mums vajadzētu mazāk lietot rafinētos rūpniecības produktus: sāli un cukuru, dažādus apstrādātos gaļas izstrādājumus. Un, ja lietosim sāli, tad tam jābūt jūras vai akmens sālim.

Cik daudz sāls cilvēkam būtu nepieciešams? Veselam cilvēkam tie ir 3-5g sāls dienā. Pacientiem, kuri slimo ar hipertensiju – 1g sāls dienā. Gan sāls trūkums organismā, tāpat kā tā pārdozēšana, organismam nav nekaitīga: sekas ir slāpes, nogurums, krampji muskuļos, pirkstos un kāju ikros (tās ir pazīmes, ka trūkst sāls). Pat tādi simptomi, kā vājums, apetītes zudums, slikta dūša un vemšana liecina par nelielu sāls deficītu organismā.

Kāpēc sievietēm grūtniecības laikā gribas kaut ko sāļu? Tāpēc, ka auglis no sievietes organisma paņem visus sāļus, kas nepieciešami viņa attīstībai. Sāls vērtība vienmēr ir bijusi liela – tik liela, ka dažās senajās tautās, tas aizstāja pat naudas banknotes.

Ja cilvēks patērē lielu sāls daudzumu, tā pārpalikumi organismā pamazām uzkrājas un ķermeni pārvērš pārsālītu audu noliktavās. Uzkrājoties organismā ilgtermiņā, āda, zemādas audi, plaušas, kauli, nieres, asinsvadi un citi orgāni saņem ievērojamu nātrija hlorīda daudzumu. Tā rezultātā tiek ierobežots kalcija, fosfora un citu minerālsāļu daudzums. Bet labā ziņa ir tā, ka sāli no organisma var pakāpeniski izvadīt… ja vien tiek pieņemts lēmums mainīt diētu un atturēties no pārmērīgas tā izmantošanas.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: sāls, sāls un veselība, sāls vērtība