„Man diennaktī trūkst dažu stundu…” – mēs bieži vien gan paši tā sakām vai domājam, gan esam to dzirdējuši no citiem. Bet, ja tas būtu iespējams – vai tiešām šīs papildus stundas mums palīdzētu kļūt efektīvākiem?

Kad mēs domājam par mūsu uzdevumiem dažādās jomās (pavadīt laiku kopā ar ģimeni, būt labam darbiniekam, turpināt izglītoties, nodarboties ar hobiju utt.), šķiet, ka 24 stundu tam visam nebūs gana. Bet tas ir viss, kas mums ir un vairāk nebūs! Un veiksmes atslēga, lai šo visu uzlabotu, slēpjas prasmē katru brīvo brīdi izmantot pēc iespējas efektīvāk.

Sāksim ar rīta rituāliem

Pieņemsim, ka šodien ir pirmdiena. Jūs nogulējāt modinātāja zvanu un par 15 minūtēm nokavējāt darbu. Arī brokastis jūs nepaēdāt. Tagad jūs sēžat pie sava rakstāmgalda, skatāties uz ienākošajiem ziņojumiem un, iespējams, sev sakāt: „Tā būs gara diena!”. Neatkarīgi no tā, vai tā ir pirmdiena vai piektdiena: pareizi sākta diena iespaido visu pārējo dienas daļu vai pat nedēļu. Ko nozīmē pareizi sākta diena? Ar to tiek domāts: pietiekams miegs, fiziskās aktivitātes, kā arī labas brokastis, dienas uzdevumu saplānošana un rīta meditācija vai lūgšana.

Labā ziņa: lai uzlabotu darbaspējas, nav obligāti visu uzskaitīto ieplānot un darīt uzreiz.

Vispirms padomājiet par to vienu punktu, kas uzlabos jūsu rīta noskaņojumu, un iekļaujiet to savā dienas plānojumā. Iespējams, tā ir jaukas mūzikas klausīšanās, 10 min. grāmatas vai žurnāla lasīšana. Lai vai kas tas būtu, tas dos jums skaidru prātu un uzlabos darbaspējas.

Lai smadzeņu darbaspējas iedarbinātu vēl vairāk, lūk, vēl viens pasaulslavenā kognitīvo funkciju uzlabošanas speciālista Džima Kvika padoms: tīriet zobus ar neierasto roku. Ja jūs to vienmēr darījāt ar labo roku, ņemiet zobu birsti kreisajā. „Kad ķermenis kustās, smadzenēm ir jautri”, Kviks joko un šo rituālu izskaidro ar to, ka šādi aktivizējas neironu savienojumi. Džimam Kvikam ir vēl daudzi citi paņēmieni, kas saistās ar smadzeņu darbības uzlabošanu. Par to es pastāstīšu nākamajā publikācijā.

Vispirms apēdīsim vardi

Reiz rakstnieks Marks Tvens teica: ja no rīta apēdām vardi, mēs varam būt droši, ka tas bija vissliktākais, kas ar mums šodien varēja notikt. Varde, par kuru viņš runā, ir mūsu šodien ieplānotais vissvarīgākais (varbūt nepatīkamākais) uzdevums vai darbs, no kura mēs visvairāk baidāmies, jo tas ir tik liels un svarīgs, ka tas karājas pār mums, kā bieds. Ieradums izpildīt šo uzdevumu pašu pirmo dos mums visai dienai milzīgu impulsu jeb grūdienu, lai sasniegtu savus mērķus un pasargātu mūs no prokrastinācijas.

Uzlabosim savu darba vidi

Apple dibinātājs Stīvs Džobss bija „kustīgo”, ja tā var teikt, sapulču cienītājs. Viņa biogrāfs Volters Aizeksons atceras, ka Džobss uzstāja, lai viņu pirmā tikšanās sakarā ar grāmatu notiktu pastaigas laikā. Starp citu, Apple joprojām savus cenšas darbiniekus atbrīvot no pārāk ilgstošas sēdēšanas.

Pamēģināsim:

• Sēdēt nevis uz krēsla, bet gan uz fitnesa bumbas.
• Pie galda stāvēt, nevis sēdēt.
• Uz sporta zāli iet pusdienlaikā.
• Tikšanās organizēt pastaigājoties/kustoties. Ja vien tas ir iespējams.

Darba dienas gaitā iekļaujot fiziskās aktivitātes, mēs daudz labuma gūsim gan savai veselībai, gan palielināsim savas darbaspējas, tā samazinot laiku, kad „plivināmies mākoņos”, gan arī uzlabosim kognitīvās spējas, garastāvokli un ražīgumu.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: darba vides uzlabošana, kā uzlabot darbaspējas, plānošana, prokrastinācija, rīta rituāli, Stīvs Džobss