Pirms kāda laika es tevi iepazīstināju ar jauku, gudru un bezgala interesantu rakstnieku pāri Svetlanu Jermakovu un Leonīdu Žarovu.

Šorīt ļoti daudzas sievietes, kuras ir pieteikušās uz vēstuļu saņemšanu „Par dzīvi, attiecībām un mīlestību” (to var izdarīt te >>> ) saņems arī Svetlanas Jermakovas domas par to, kā sākas mīlestība (jebkurā vecumā).

Bet šodien es visām, kas viesosies mūsu buduāra šai stūrītī, ievietošu kādas dzīves nogurdinātas sievietes vēstuli Svetlanai. Ļoti interesanta ir Svetlanas atbilde viņai…

Jeļenas vēstule Svetlanai Jermakovai:

Labdien, Svetlana! Pēdējo gadu laikā (pirmo reizi Jūsu grāmatas es sāku lasīt sešus gadus atpakaļ), pateicoties Jūsu grāmatām, daudz kas manā dzīvē ir pārskatīts, pārdomāts un pat tiek mainīts. Cik vien iespējams esmu centusies minimizēt tīrīšanas un jebkādu citu ķīmisko līdzekļu skaitu savā mājā, atteicos no daudziem produktiem, vairs nenēsāju bikses un metodiku „Netraucē viņam tevī iemīlēties” esmu iemācījusies no galvas.

Dzenu prom sliktās domas ar savām īpašajām frāzēm un pat šad tad aplaistos no galvas līdz papēžiem ar aukstu ūdeni. Un it kā nebūtu par ko skumt. Man ir divas brīnišķīgas meitiņas, arī viņu tēvs man palīdz materiāli, mācos angļu valodu, mīlu lasīt (tā ir mana narkotika) utt.

Ir pat vēlēšanās zīmēt, dziedāt, muzicēt un man ir pat iemīļotā profesija. Bet! Manas meitiņas man saka: „Mammuk, tu ļoti reti smaidi!” Un kliedzu uz viņām. Neieredzu sevi par to un ciešu mātišķās gudrības trūkuma dēļ.

Meditēju. Nepalīdz. Tik daudz manī dusmu un tik nervoza esmu. Kā vilnis. Un viss. Pēc tam vainas sajūta un pa riņķi. Domāju, Jūs saprotat, par ko es. Labvēlības trūkums pret cilvēkiem. Un kauns par to.

Vēl vairāk. Daudzus varu iedvesmot lasīt grāmatas, nodarboties ar sportu, bet draugus un klientus – mainīt savu personīgo dzīvi. Bet sevi nē! Citu priekšā vārdu turu, bet sev – nē. Pagājušajā naktī raudāju savas bezvērtības dēļ. Jo kā tad sanāk: bērni ir, bet strādāt savā iemīļotajā darbā, kā agrāk, nav iespējas. Nav iespējas apvienot divas kaislības. Tikties ar vīriešiem vēlēšanās ir, metodiku esmu apguvusi, aizmiegu un pamostos ar iemīļotajām frāzēm, bet laika nav.

Bērni te slimo, te skola, mazāko izņēmu no bērnu dārza, lai aug mājās. Bet ar vecāko staigāju uz pulciņu, mājās kopā zīmējam un dziedam. Izrunājamies no sirds. Bet iekšā – skumjas…

Svetlana, man ļoti negribētos sūdzēties par savu dzīvi, it īpaši Jums. Bet ar visām savām zināšanām es nekādi nespēju priecāties par dzīvi! Kā iemācīt bērnus būt laimīgiem, ja es pati nevaru to iemācīties. It kā salūza kaut kas iekšā, un nav šim resursam nekādas pieejas.

Miegu asarām acīs un ar domām, ka neviens man vairs nepalīdzēs, ir jāsamierinās un jādzīvo „dārzeņa dzīve”, tik ilgi, cik būs lemts. Un kamdēļ tās visas vingrošanas, veselīgais ēdiens un oregano sviests… Un nolēmu Jums uzrakstīt vēstuli!

Paldies Jums, Svetlana, par to, ka iemācījāt mani (un daudzas citas sievietes) cienīt sevi, prasmi dzīvot pēc saviem noteikumiem un parādījāt iespēju mainīt dzīves kvalitāti. Man ļoti patīk, kā Jūs rakstāt! Jūsu grāmatas var izlasīt vienā elpas vilcienā. Mani daudzi mudina rakstīt, bet man vairs nav motivācijas.

Jā, laikam atslēgas vārds ir motivācija. Es domāju tā: man ir mazi bērni, man tos jāaudzina vēl ilgi, man jau ir 42 gadi – ir jābūt taču motivācijai dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk! Labas domas…

Bet katru dienu, vakarā, es saprotu, ka „viss sāp un nekas nedarbojas”. Ka nav vairs spēka cīnīties par sevi. Un metu malā es vingrošanu, aizmirstu no galvas izmēzt depresiju, sēžu un stulbi blenžu televizorā, iedziļinoties svešā realitātē.

Svetlanas Jermakovas atbilde:

Jeļena, Jūs darāt tipisku krievu tautas kļūdu: gribat iegūt visu un uzreiz. Iemīļoto darbu, jaunu romānu, pastāvīgu pašizaugsmi, pie tam vienai pašai audzinot bērnus. Un ar šo slodzi (drīzāk, pārslodzi) Jūs uzskatāt, ka Jums jābūt mierīgai un jautrai!?

Milzīga pārslodze! No šejienes izriet – asaras, smaida trūkums, nervozitāte un skumjas. Organisms izslēdz spēcīgās emocijas, jo tās jau ir kļuvušas kaitīgas, jo rezultātā novedīs līdz pār-pārslodzei. Pat prieks jau ir kaitīgs. Parasti tā notiek, kad ir depresija.

Ko lai saku? Paskatieties uz mani! Es tikai tagad, gandrīz 60 gadu vecumā sāku ķerties klāt sava skaistuma uzlabošanai un komforta radīšanai savā mājā. Tikai tagad! Vispirms es rūpējos par ģimeni, audzināju bērnu, apmēram no 25 līdz 40 gadu vecumam. Tas bija pats galvenais, bet ar veselību, iemīļoto darbu un mājas iekārtošanu un uzturēšanu es nodarbojos pavisam nedaudz, paralēli. Tuvāk 40 gadu vecumam mēs ar Leonīdu uzrakstījām pirmo grāmatu.

Pēc tam, no 40 līdz 55 gadu vecumam es nodarbojos ar veselību, paralēli sākot arvien vairāk rakstīt. Pēc tam no 55 līdz 60, sāku rakstīt grāmatas, vairākas gadā, paralēli nodarbojoties ar veselību.

Un, lūk, tagad, pilnībā uzlabojusi veselību, iemācījusies pelnīt naudu pārdodot savas grāmatas, es beidzot, sāku nodarboties ar mājīguma un komforta radīšanu mājās. Dzīve ir gara, ja vien to nepazudinām ar pārslodzēm. Pārslodzi es saucu par „slēdzi, kas izslēdz laimi” un daudz par šo slēdzi es rakstu savā grāmatā „Записки стареющей женщины” *.

Jums ir divi bērni. Tas jau pats par sevi ir varoņdarbs – audzināt divus! Un, ja jau Jūs uz to sadūšojāties, centieties radīt komforta sajūtu šajos apstākļos, paralēli nodarbojoties ar savu veselību. Būs veselība – varēsiet arī pārējos savus sapņus padarīt par realitāti. Un arī labs vīrietis, iespējams, atlidos Jūsu gaismas virzienā. Un negribēs lidot prom.

Leonīds Žarovs: Iejaukšos, nedaudz, sieviešu sarunā. Mēs ar Svetlanu vēl ģimenes dzīves sākumā daudz domājām par to, kādu cilvēku var nosaukt par gudru? Un nolēmām: gudrs ir tas, kas prot saskatīt galveno (svarīgo) un NEgalveno (nesvarīgo).

* – Grāmata ir elektroniskā formātā, krievu valodā. Tās iegādes secība ir precīzi tāda pati, kā tā ir Metodikai sievietēm vai „Как быть мужем. Как быть женой” (tās vari atrast bloga augšējā panelī, sadaļās: Metodika sievietēm un Par attiecībām) .

Grāmata „Записки стареющей женщины” maksā apm. 4,25 eur (jeb 304  krievu rubļi). Iegādes instrukcija (piemērs) ir redzama šeit>>>.

Ja tev ir VISA vai MASTERCARD maksājumu karte (to var darīt, izmantojot arī Paypal un daudzas citas sistēmas), tad pirkumu vari veikt dažās minūtēs un pēc mirkļa tavā e-pasta kastītē atradīsies iegādātā e-grāmata.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: nogurums, pašizaugsme, sievietes pasaule, Svetlana Jermakova