Metam laukā. Tūlīt pat!
Nu ko – ķeramies klāt?! Tūlīt pat izmet visu veco un visu, kas nedarbojas.
Šķiltavas ar izkritušu kramiņu. Tūlīt pat – ņem un nes uz atkritumu spaini.
„Mājas apģērbu” ar izstaipītiem ceļgaliem un savēlušos svīterus. Kāda vasarnīca!!! Miskastē!
„Austiņas” ar vienu ausi. Vecās „vēl drusku-drusku” baterijas. Pusbeigto pleijeri un tarkšķošās tumbiņas.
Ieplaisājušus šķīvjus, krūzes. Tev taču nesagādā baudu dzert tēju no šādām krūzēm? Atstāj krāmus pie atkritumu konteinera – varbūt, tomēr, kādam noder…
Reģistrācijas forumos, no kuriem tev reizi gadā robots sūta apsveikumu dzimšanas dienā.
Līmlapiņu ar diētu uz ledusskapja.
Tukšas sarunas pa telefonu. Tu taču tāpat jau zini, ko tev teiks.
Trīsdesmit trīs mobilā telefona modinātājzvanus. Tev taču gana ar vienu. Tieši tāpēc tu viņu beidzot dzirdēsi.
Neizskatītos „failus” (tāpat neizskatīsi) un 150 torentus.
Paradumu kavēt – arī miskastē.
Nožēlu par neizdarīto, nenopelnīto, nesasniegto. Par sasniegto un izvēlēto. Tajā momentā tev tā bija labākā izvēle. Un atlaid…
300 kg veco žurnālu, avīžu, lekciju pierakstu makulatūras – šobrīd vikipēdija ir aktuālāka.
Veco krēslu.
Tukšās, nevajadzīgās attiecības.
Kosmētikas pārpalikumus, ziepju kriksīšus, testerus, tukšas bundžiņas, tukšas lūpenes, no kurām lūpu krāsu baksti laukā ar kociņu.
Rindas veikalos – mācies izmantot internetu, ar jēgu.
Vārdus „es neprotu”, „es nezinu”. Uzzini, noskaidro, iemācies. Tev pieder pusotrs kilograms smadzeņu – iemācies tās pielietot.
Solījumus „ieskriet, uzzvanīt, atnest…”. Ja tas „karājas” ilgāk par nedēļu un neviens vēl nav nomiris – tātad nav vajadzīgs.
Manieri „piekāpties”, bailes novecot un bailes no visa jaunā.
Jo ātrāk izmetīsi visus krāmus, jo ātrāk tavā dzīvē ienāks jaunais un īstais. Tāds, kas patīk Tev.
Fotogrāfijas, kurās Tu sev nepatīc, 150 īsziņas „kur esi”, nevajadzīgas e-pasta vēstules, paradumu „nosist” laiku pie televizora – tūlīt pat to visu atkritumu spainī!
Un tagad – ievelc dziļi krūtīs gaisu. Lūk, brīvības smarža – Tu to jau jūti! Atlika pavisam maz – izej laukā un izvēdini smadzenes.
Tur ir labi. Tur ir dzīve. Tas darbojas!
Uz tikšanos tepatās,
Aija
Interesanti raksti :
Jo tuvāk Ziemassvētku laiks, jo dziļākās pārdomās mēs grimstam – par sevi, par tuviniekiem, par Zemi, kurā esam dzimuši mēs un, kurā dzi ...
Šī multfilma ir balstīta uz seno stāstu par badu un par viens otra atbalstu. Tā māca mūs, ka tad, kad mēs cīnāmies, lai pabarotu tikai s ...
Žurnāls Forbes ir publicējis 2010.gada visaugstāk apmaksāto Holivudas aktrišu sarakstu un pārsvaru gūst „labākā vecuma” pārstāves! Sandra Bullo ...
Šī receptē būs tām no mums, kurām garšo greipfrūti un, kuras vēlas būt slaidas, jaunas, skaistas un veselas. Mums būs nepieciešams: 1 noga ...
Kāds putniņš sev patvērumu katru dienu atrada nokaltuša koka zaros, kurš auga milzīga, neapdzīvota tuksneša vidū. Bet te kādu dienu uznāca ...
Loading ...
Tiesi taa arii ir jadara! Tuliit!
Paldies par sho rakstu!
Pareizi, ļoti ļoti pareizi. Es jau esmu radusi mest lieko, bet vēl jāpiestrādā pie gadu gadiem neuzvilktām kleitām, pie grāmatām, kuras neviens nelasīs u.t.t., u.t.t.
Ooooo, cik nevajadzīgu šķīvju, glāžu un glāzīšu esmu izmetusi un pat darīju to ar mazmeitām kopā ar tādu aizrautību!
Bet tik jāsaņemas!
Bet galvenais šajā visā aizrautībā neizmest laukā kaut ko, kas varbūt nav dārgs cenas ziņā, bet ir atmiņu, cerību, cieņas vai citu jūtu piepildīts…
Dažreiz tā var būt pat ieplaisājusi tējas krūzīte :).
Par fotogrāfijām…gribu atbrīvoties no vecām foto, bet kaut kā roka neceļas, no kaut kā baidos, atmiņā glabājas kaut kāds brīdinājums, ka foto tā vienkārši nedrīkst ņemt un izmest. Saplēst un izmest miskastē arī liekas nekorekti
Es domāju no fotogrāfijām, tomēr, nevajag atbrīvoties, ja nu vienīgi no tām, ar kurām saistās nepatīkamas atmiņās, nepatīkami cilvēki…
Labs raksts!Varbūt aizķers un iedvesmos uz ilgi neaiztiktu lietu izmešanu,kas arī pierāda,ka tās nav vajadzīgas,tikai aizņem vietu dzīvoklī.
Vertigs raksts!