Kā iemācīties iedvesmot savu vīrieti

attiecibas_ar_virieti

Ko darīt, ja tavs vīrietis nevēlas strādāt, vai arī viņam nekas neliekas interesants? Par cik visās situācijās galvenokārt mēs skatāmies uz sevi, meklējam savas izaugsmes iespējas, tad šajā gadījumā ir jājautā – un ko ES daru nepareizi? Kā es varu iedvesmot savu vīru un kļūt par viņa mūzu?

Vīrietim nepieciešama sievietes enerģija.

Dievs vīrieti radīja kā virzītājspēku. Nepieciešamās īpašības Viņš viņam deva tamdēļ, lai vīrietis varētu sasniegt jebkādus nospraustos mērķus. Bet tikai vienu Dievs viņam nav devis –iespēju patstāvīgi ģenerēt jeb radīt savu enerģiju.

Tā rezultātā vīrietis kļuva līdzīgs daudzfunkcionālam datoram. Kurš spēj ļoti, ļoti daudz. Viņš spēj veikt dažādus uzdevumus – gan uz veikalu aiziet, gan naudu nopelnīt, gan māju uzbūvēt, gan izlietni salabot. Bet tikai tad, ja tas tiks pievienots strāvas avotam.

Te ir divas iespējas – vai nu tas ir pievienots elektrības rozetei, kur plūst kopējā elektrība, vai arī tas var baroties no konkrēta mobilā ģeneratora. Tas nozīmē, ka enerģiju vīrietis var saņemt vai nu no Dieva, vai no sievietes.

Par cik dators, bez pieslēguma elektrības avotam ir vienkārši dzelzs kaste, tad ir bezjēdzīgi pieprasīt atrisinātas problēmas un apsolītos solījumus.

Mūsdienu vīriešiem ar Dievu attiecības veidot ir sarežģīti… tam var būt daudzi iemesli: audzināšana, tradīcijas un pārliecības. Tāpēc kopējais elektriskais tīkls lielākajai vīriešu daļai nav pieejams. Tātad… visas cerības tiek liktas uz ģeneratoriem.

Sieviete radīta tamdēļ, lai ģenerētu enerģiju. Viņa to spēj radīt no tukša gaisa – no nekurienes. Un viņai tā ir viena no galvenajām funkcijām. Katra sieviete šo enerģiju rada, uzkrāj un kaut kā iztērē. Galvenais jautājums – kurp viņa to virza?

Visloģiskākais veids – pieslēgties datoram un „barot” viņu ar enerģiju, lai tas, savukārt, risinātu visus nepieciešamos uzdevumus. Un dators to izdarīs ar prieku, jo labāk, taču, risināt kaut kādus uzdevumus un virzīties uz priekšu, nekā gulēt uz dīvāna un sūkt alu.

Bet dažreiz gadās tā, ka ģeneratori saceļas. Un tad viņi iziet ielās ar lozungiem: „Par līdztiesību!”, „Datori – pagātnes paliekas”, „Mēs ražojam, mēs arī tērēsim!”, „Nost ekspluatāciju!” utt.

Un tad sievietes sāk būt patstāvīgas un visu cenšas izdarīt pašas. Pašas uzcelt māju, izremontēt dzīvokli, salabot santehniku, pelnīt naudu, audzināt bērnus, būt līdztiesīgas.

Un ko datoriem atliek darīt bez elektrības? Vienkārši pūt. Novecot. Tikt izmantotiem kā mēbeles.

Vai ģeneratori kļūst laimīgi no tā, ka sasnieguši daudz, bet ar lielu piepūli? Jautājums paliek atklāts.

ka_iedvesmot_virieti

Ja mans vīrs uz priekšu nevirzās, tad kur ir mana enerģija?

Tas ir pats svarīgākais jautājums, kas būtu jāuzdod sev katrai precētai sievietei. Ja vīrs, lai kaut ko sasniegtu, nevēlas strādāt, ne par ko neinteresējas – kur ir mana enerģija?

Vai es to tērēju pārmērīgi strādājot un pelnot naudu?

Vai esmu aizrāvusies ar bērnu audzināšanu un aizmirsusi, ka esmu arī sieva?

Aizrāvos ar pašattīstību, novārtā atstājot sievas pienākumu?

Vai varbūt joprojām esmu pārliecināta, ka varētu atrast arī labāku vīru?

Vai mani pārņēmusi alkatība, un es neesmu gatava atdot savu enerģiju?

Par spīti visam esmu nolēmusi būt stipra, patstāvīga un neatkarīga?

Vai protu pati ražot, taupīt un dalīties?

Atcerēsimies bērnības pasakas. Kā princeses iedvesmoja savus prinčus? Un uzreiz atmiņā uzpeld pasakas par princesi augstā tornī, kuru sargā uguni spļaujošs pūķis. Skaistais princis uz balta zirga uzvar pūķi un aizved savu princesi sev līdzi.

Ko tādu īpašu šī princese darīja?

1. Princese jau pēc dabas bija vāja un pati sevi izglābt nespēja. Šis solis ir mūsu sieviešu neatkarības un pašpaļāvības noraidījums. Kļūstot vājas, mēs vīriešos modinām spēku un vēlmi par mums rūpēties. Kamēr mēs darīsim visu iespējamo, lai būtu spēcīgas, mums nav izredžu būt aprūpētām.

2. Princese ticēja, ka princis viņu izglābs.

Vai bieži mēs uzticamies saviem vīriešiem? Vai bieži mēs spējam viņiem uzticēties pilnībā un nekontrolēt viņus? Un vai vīrietis tiešām spēj palīdzēs, ja mēs neticam, ka viņš to varēs un izdarīs?

3. Princese nevis vienkārši sēdēja un gaidīja, bet nodarbojās ar sievietei raksturīgām nodarbēm – izšuva, zīmēja.

Pierastais mūsdienu sievietes dzīvesveids praktiski izslēdz nodarbi ar sieviešu lietām. Drēbes var nopirkt gatavas – tāpēc šūt neko nevajag. Traukus mazgā trauku mazgājamā mašīna, veļu mazgā – veļas mašīna. Izšūti krekli vairs nav modē. Bērnu rotaļlietu veikalos ir tik daudz, ka nav vajadzības tās meistarot pašām. Pat ēst gatavošana pilnā vārda nozīmē vairs nav obligāta. Var iegādāties pusfabrikātus un to visu ātri uzsildīt.

Mūsu dzīve kļūst vieglāka un tehnoloģiskāka un pats svarīgākais – kurp plūst tā enerģija, kuru esam sataupījušas? Un vai protam mēs to papildināt, jo daudzas sieviešu nodarbes patiesībā eksistē tamdēļ, lai mēs ar enerģiju uzlādētos.

4. Viņa nekliedza viņam no torņa un nediriģēja, kā un no kuras puses nocirst pūķim galvu.

Cik bieži mums liekas, ka mēs zinām labāk, zinām kā pareizāk. Es pati sevi bieži vien pieķeru pie domas, ka dažreiz pārāk stipri “palīdzu” tur, kur labāk būtu paklusēt un atspringt.

Pie tam mēs ļoti bieži esam gatavas pievērst pastiprinātu uzmanību katrai viņu kļūdai. Mēs nepievēršam tik lielu uzmanību viņu uzvarām, cik kļūdām. Mūsu mīļākās frāzes: „Es taču tev teicu”, „Tā arī domāju”, „Kā jau vienmēr”, „Atkal” … Cik gan daudzu bruņinieku sirdis šīs frāzes ir salauzušas …

Prasme nepievērst uzmanību viņa kļūdām, īstajā brīdī atbalstīt, nepazemojot – tas ir tas, kas sievieti vīrietim spēj padarīt par pašu labāko.

5. Princese atklāti apbrīnoja prinča varonību un drosmi.

Cik bieži mēs apbrīnojam mūsu vīru prasmi salabot krānu? Vai mēs redzam mūsu vīriešu labās īpašības jeb koncentrējamies uz viņu trūkumiem?

Tas, uz ko mēs koncentrējam uzmanību – vairojas un palielinās. Un, ja pastāvīgi „zāģēsim” un būsim neapmierinātas – radīsies jauni neapmierinātības iemesli. Bet, ja apbrīnosim viņu drosmi, atbildību, prasmi rūpēties – vairosies šīs īpašības.

6. Pēc tam, kad princis viņu izglāba – viņa pilnīgi princim atdevās.

Metās viņam ap kakla un pateicās no visas sirds. Un viņš viņu veda uz savām mājām. Kas viņu izglāba, tas arī kļuva par vīru.

Kad vīrietis nomedī mamutu – vai mēs vienmēr priecīgi pateicamies? Jeb mēs to pieņemam par pašsaprotamu lietu? Vai pārnesto mamutu pat salīdzinām ar vakardienas vai kaimiņa nomedīto?

Izvēlēties vajadzēs mums pašām…

Mēs varam izvēlēties, ko darīt ar to enerģiju, kuru mums devis Dievs. Mēs varam iet pret Viņa gribu un tērēt to pašas. Bet varam pamēģināt citādāk. Varbūt pamēģināt kļūt par princesēm un iedvesmot varoņdarbam savu vīrieti, kurš ir blakus?

P.s. Šis ir O.Vaļajevas publikācijas tulkojums.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Interesanti raksti :

  • Runā, ja vīrietis necienīgi izturas pret sievieti, tad veiksme viņam pagriež muguru. Kāpēc tas tā notiek? Sievietes radošā domāšana ir daud ...

  • Atradu kādu stāstu-pamācību. To iztulkoju - lai var izlasīt gan jauns, gan ne tik jauns, gan vecs. Gan vīrietis, gan sieviete. Tā noderēs katram. ...

  • Visa mūsu, sieviešu, dzīve ir pastāvīgas rūpes, bailes, centieni, pienākumi... un bieži vien sanāk tā, ka mēs nonākam šo savu centienu gūstā, ...

  • Ja sievietei tās piemīt, no viņas vīrs nekad neaiziešot... Vācu sociologi aptaujāja vīriešus vecumā no 25 līdz 50, lai noskaidrotu uz kuriem tad ...

  •   Patiesībā, vienam mūsu dzīves procentam ir nejauks ieradums mūs pārsteigt pēkšņi. Mēs visi ciešam no kāda "pēkšņi" sindroma. ...

 

Tags: , , ,

Atbildes pavisam: 3

Man ir ko teikt »

 
  • Anita

    Bet kā lai rīkojas, ja konstatē,ka Tavu iedoto enerģiju vīrietis netērē uz tevi, bet gan citur? Ne jau citai sievietei, bet visiem citiem palīdz, tikai sievietes lūgumi tiek izpildīti paši pēdējie? Ja ir aizdomas, ka šāda veida enerģija viņam nav vajadzīga ( tik sievišķīga)? Ja viņam vajag tādu sievieti, kas ir pēc dzimšanas vīrišķīgāka, kura daudz ko nokārto pati, bet es tāda vairs nevēlos būt?
    Stāsts ir ļoti brīnišķīgs, tiešām. Mēģināju, nedarbojas kā vajadzētu. Kur cits vīrietis pilnīgi pārvēršas un uzreiz sarosās (piemēram, brālis, tētis, vīratēvs), manējais pat ausi nepakustinās…

     
     
     
    • Protams, “recepte” pilnībā tāda, kāda tā tiek dota, nekad neder visiem vienādi. Vārot savu viru vai cepot savu kūku, Anita, kādam ir jāpievieno vairāk “sāls”, “cukura” vai kaut ko aromātiskāku – kā kuram tīkamāk… :). Kādai sievietei, varbūt, pašai sev vairāk uzmanības jāpievērš, ārējam izskatam…kādai vairāk uzmanības jāvelta vīram, nekā tas tika darīts agrāk…
      Izlasot Jūsu frāzi “Ja viņam vajag tādu sievieti, kas ir pēc dzimšanas vīrišķīgāka, kura daudz ko nokārto pati, bet es tāda vairs nevēlos būt?”, izklausās, ka esat vīru pieradinājusi pie sevis, kā pie vīrišķīgas…Bet tagad vairs tāda nevēlaties būt…Bet, varbūt, viņam tādu tieši nevajag, varbūt tie citi, kuriem viņš steidzas palīgā kaut kā īpašāk pateicas, izrāda uzmanību….Nu te ir jābūt nedaudz psihologam un jāpadomā – ko darīt un ko mainīt. Protams, ja ir vēlēšanās.

       
  • Kristīne

    Ļoti neierasts, bet elegants viedoklis! Paldies par šo alternatīvo domāšanas veidu. Es arī piekrītu, ka sieviete vai nu iedvesmo, vai nu bremzē savu vīrieti, līdz ko ir svarīgi, lai pāris būtu vienā līmenī – gan enerģijas, gan fiziskā, gan intelektuālā ziņā. Piemērām, mūsu ģimenē mēs abi pelnam, dalām arī saimniecības problēmas un, protams, arī atpūsties cenšamies kopā. Taču man ir savas draudzenes, vīram – savi draugi, tā teiksim, privātā dzīve, uz kuru katram no mums ir tiesības. Es arī pamanu likumsakarību, ka vīrs ir laimīgs un uzlādējies pēc tām “vecpuišu ballītēm”, līdz ko uzskatu, ka dažreiz par to rozeti var kļūt arī draugi. Varbūt Jums ir padomā kādas alternatīvas kur un ko meklēt, lai uzlādētu savu vīrieti? Novērtēšu jebkurus padomus! Paldies!

     
     
     
 
Saņem bezmaksas e-grāmatu "5 Stila Kļūdas" un iknedēļas jaunumus!

Saņemt e-grāmatu >>>>

Bezmaksas e-gramata