Ja Tu domā, ka pēc 50 ir par vēlu, tad izlasi šo rakstu
Lai realizētu savu sapni, ir vienkārši jāmēģina to izdarīt.
Tai dienā, kad Vikijai Moronai palika 50 gadi, viņa saprata: vairs nedrīkst atlikt! Ja viņa vēl gaidīs, tad iespējas savus sapņus realizēt vairs nebūs. Vikija izveidoja savu sen loloto vēlmju sarakstu un sāka tās īstenot. Bet bija viena problēma: Vikijas Moronas vēlmes praktiski bija nerealizējamas.
Pirmkārt, iemācīties angļu valodu. No nulles, 50 gadu vecumā?
Otrkārt, dziedāt un koncertēt. Protams, dziedāt un uzstāties Vikija sapņoja jau no agras bērnības. Bet, pateicoties radiniekiem, viņa zināja, ka viņai nav ne balss, ne dzirdes. Pat 20 gadu vecumā viņa baidījās – ja viņa iedziedāsies, tad visi par viņu smiesies. Nu, kur nu vēl 50 gadu vecumā!
Treškārt, burāt jūrā. Visu mūžu Vikija bija sapņojusi iemācīties burāt. Vienīgais….viņa ļoti baidījāt no ūdens.
Un, visbeidzot, Vikija ļoti gribēja nospēlēt kādu lomu. Jaunībā kaut kā nesanāca… Pēc tam nebija laika. Skumji, protams, bet tā arī nesanāca. Mēģināt tagad? Viņas vecumā, bez pieredzes???
Vārdu sakot, Vikijas sapņi bija nerealizējami. Un tas viņu nemaz nemulsināja!
Vispirms Vikija (pēc profesijas medmāsa) pilnas slodzes darbu nomainīja uz pusslodzi. Gan naudas daudzums, gan karjeras iespējas šī iemesla dēļ samazinājās, toties brīvā laika kļuva daudz vairāk.
Un tad, ilgi nedomājot, viņa pieteicās angļu valodas kursos. Izrādījās, ka apgūt jaunas valodas viņas vecums absolūti netraucē. Pēc viena gada viņa jau bez grūtībām runāja angliski, pie tam, nemaz ne sliktāk par pārējiem studentiem, kuri bija krietni jaunāki.
Ar otro sapni izrādījās sarežģītāk. Iemācīties dziedāt un uzstāties koncertos – tas nav tas pats, kas iemācīties runāt angliski.
„Visu mūžu biju domājusi, ka dziedāt man nav lemts,” – atzīstas Vikija.
Bet Vikija atrada skolotāju un sāka mācīties spēlēt klavieres. Pēc tam, ar grūtībām pārvarot bailes, pieteicās korī. Un viņu labprāt pieņēma!
Šodien Vikija dzied un veiksmīgi uzstājas koncertos. Protams, tie ir bezmaksas koncerti, kurus Vikija sava prieka pēc organizē kopā ar draugiem. Nu un tad? Prieka no tā nemaz nav mazāk. Un klausītāju sarodas diezgan daudz.
Vārdu sakot, izrādījās – ka, lai realizētu savu sapni, pat visneticamāko, ir vienkārši jāmēģina to izdarīt un neuztraukties par apkārtējo cilvēku domām un uzskatiem.
Un tad, Vikija atcerējās, ka viņai ir sena paziņa, kura strādā reklāmas aģentūrā. Piezvanīja viņai un tieši pajautāja, vai nav kāda loma viņas vecuma sievietei? Un izrādījās – ir! Vikija Morona piedalījās kastingā un pēc tam filmējās Coca Cola reklāmā, tad TV veikalā, pēc tam kādas lielas Spānijas bankas reklāmā… „Šīs filmēšanās reklāmās bija brīnišķīga izklaide, – teica Vikija. – „Nu un, protams, bija ļoti patīkami, kad mani pacienti un cilvēki uz ielas sāka mani atpazīt.”
Tā visa rezultātā kļuvusi drosmīgāka, Vikija nolēma pārvarēt arī bailes no ūdens. Viņa nopirka sev laivu – pavisam nelielu buru katamarānu. Pamazām to iemācījās vadīt, un tagad katras brīvdienas uz dažam stundām iziet jūrā. Un viena pati. Vikija vairāk nebaidās no ūdens. Un pat piedalās sacensībās. Un pat uzvar tajās. Starp citu, vienvietīgs katamarāns izrādījās ir viens no ātrākajiem burāšanas veidiem. Un Vikija tagad lido pār viļņiem ar apbrīnojamu ātrumu.
Šobrīd Vikijai ir 56. Pateicoties lēmumam, kuru viņa pieņēma 50 gadu vecumā, šodien viņas dzīve ir daudz piepildītāka un laimīgāka, nekā agrāk. Vikija uzskata, ka 50 gados viņa sāka jaunu dzīvi. Viņa tā arī saka: „Mana otrā dzīve”. Jaunā dzīve no vecās atšķiras ar to, ka Vikija sāka savās vēlmēs ieklausīties un tad sāka tās realizēt.
„Agrāk es domāju, prātoju, vērtēju perspektīves un iespējas….- saka Vikija, – Bet tagad, tiklīdz kaut ko gribu, uzreiz eju un mēģinu!”
Vikijas Moronas laimīgas dzīves noteikumi:
-
Ar gadiem un pieredzes rezultātā tu sāc saprast, ka lielākā problēmu daļa, neatkarīgi no tā cik neatrisināmas tās liekas, rezultātā atrisinās. Tāpēc var arī neuztraukties.
-
Negaidiet piemērotu brīdi, lai darītu to, kas patīk. Pēc 50 visi brīži ir piemēroti.
-
Pēc 50 – ja tu kaut ko gribi, tas nozīmē, ka tu to vari.
Uz tikšanos tepatās,
Aija
Interesanti raksti :
Man Tev jautājums - vai Tev neliek mieru kaut vai kāda no šīm domām: Manā skapī mantu ir TIK daudz, ka es vairs nesaprotu, kā ar ...
Ļoti daudzas mūsu lasītājas ar rakstnieku Svetlanas Jermakovas un Leonīda Žarova e-grāmatām jau ir iepazinušās sen un es zinu – daudzas no jum ...
Lūk, kāds stāsts: “Izeju es šorīt no mājas un pienāk man klāt kāds vecītis, apstājas, un jautā man: -"Vai zini kāds ir laimes noslēpums?" Es atbil ...
Tavā dzīvē ir bijušas situācijas, ar kurām, Tu domāji, ka netiksi galā. Un tomēr Tu tiki ar tām galā. Tavā dzīvē bija problēmas, kuras, kā Tev ...
Mīļās dāmas, kad jūs man zvanāt pa telefonu un jautājat “VAI TIEŠĀM TAS DARBOJAS?", es Jūs ļoti labi saprotu, jo pirms pusgada arī es šo j ...
Ļoti iedvesmojošs stāsts! Manas vēlmes kādam var šķist ļoti primitīvās, bet priekš manis tie ir visas mana dzīves bailes un vienlaikus sapņi – iemācīties slēpot un peldēt Varbūt es kā Vikijai, vairs nedrīkstu atlikt? Arī tagad man daži draugi FB pašeroja Novatours bloga rakstus. Varbūt tā arī ir kāda zīme, ka man beigu beigās ir jārīkojās? Mani ļoti uzrunāja Andora. Vai kāds tur jau ir bijis? Vai derēs savu baiļu pārvarēšanai un būs labs priekš iesācēja? Kādi citi motivējošie ieteikumi?