Vakar mūsmājās ciemojās vīramāte. Ieraudzījusi, ka klēts stūrī jau gatavi apiņi, viņa ņēma maisiņu un devās ievākt apiņu ražu.

Gājām palīgos un klausījāmies, ka no apiņiem taps miega maisiņi mazbērniem, tēja rudens vakariem un uzlējums tiem, kuriem ēstgribas nemaz vairs nav… Es, kā kārtīga vedekla, liku padomus aiz auss un arī steidzos ievākt apiņu pogaļas. Paskatam, ko bez miega, miera un alus spēj apiņaugs.

Auga pase

Parastais apinis /Humulus lupulus/ ir kaņepju dzimtas lakstaugs ar vijīgu, līdz 6 m garu stumbru. Aug krūmājos, upmalās, mitros lapkoku mežos. To kultivē alus ražošanai.

Apiņu plantācijas Dienvidvācijā.

Ievāc sievišķās augļkopas (rogas) augustā— septembrī, kamēr tās vēl dzeltenzaļas.

Apiņa sievišķās augļkopas.

Žāvē vēdināmā telpā plānā kārtā. Droga satur flavonoīdus, rūgtvielas, ēterisku eļļu, miecvielas u.c. Gatavo tēju, uzlējumu. Lieto ēstgribas ierosināšanai, arī par pretsāpju un diurētisku līdzekli, urīnpūšļa un urīnceļu iekaisuma gadījumā, par pretiekaisuma un nomierinošu līdzekli.

Izžāvēta, saberzta droga.

Un kur ir teikts, ka nevar būt apiņu krelles. Pēc darba, pēc saspringtas skolas dienas, eksāmeniem vai ieskaites?

Kā audzēt?

Kā jau minēju iepriekš – apinis aug krūmājos, pamežā. Tam nav nepieciešama īpaša kopšana, tas kā vijīgs kāpelējošs lakstaugs pats atradīs veidu kā tikt tuvāk saulei. Tomēr ir veidi, kā tā kāpšanu un rāpšanos padarīt acij tīkamu, skaties:

Apiņu stādījums Kjū botāniskajā dārzā, Londona.

Ar apiņiem apaudzēta lapene.

Apiņarka dārzā.

Augusta rīti ir migloti, rasoti, bet – tik skaisti!!

Ko šis dara pa ziemu? Guļ. Auga virszemes daļa iet bojā, apinis pārziemo augsnē un katru pavasari dzen dzinumus atkal no jauna pretim saulei.

Nu ko – pēc apiņiem! Kā pogaļām, tā stādiem.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Tags: apiņi, apiņu laiks, par apiņiem