Kā iesākto pabeigt līdz galam
Vai ir kaut kas tavā dzīvē, pie kā esi ķērusies, darījusi ar aizrautību pat vairākas dienas (nedēļas, mēnešus) pēc kārtas un pēc tam metusi pie malas? Nodarbības ar sportu, jaunas valodas apgūšana, grāmatas lasīšana, svara samazināšana, jaunu iemaņu apgūšana, kursu apmeklēšana – šo sarakstu, laikam, mēs kopā varētu turpināt vēl ilgi. Un par to, cik reizes esam sākušas jaunu dzīvi ar pirmdienu vai jaunu gadu, nemaz nerunāsim, vai ne?
Bet pēc tam, pēkšņi, centieni un entuziasms kaut kur zuda, no visur kurienes uzradās dažādas atrunas un iemesli, kuri iesākto turpināt traucēja. Lūk, daži padomi kā ar šo sindromu cīnīties.
Sindroms
Pilnīgi iespējams, ka kaut kas iesāktais ir atkritis vienkārši kā nevajadzīgs. Bet man gribētos atgādināt par to, ka viss, ko mēs pametam, tāpēc, ka šī nodarbe liekas bezjēdzīga vai ne visai svarīga dotajā dzīves posmā, vēlāk var pārvērsties arī brīnišķīgā, bet neizmantotā iespējā.
Neiet runa par to, ka katra parādījusies iespēja vai ideja jārealizē un līdz pašai uzvarai. Es piedāvāju atsijāt un izdalīt pašu galveno un visu laiku atgādināt sev uzstādīto mērķi, kura dēļ tu šo jauno sāki. Vienkārši – lai pēc tam, nožēlojot par vējā palaisto iespēju, nebūtu jākož elkonī.
Nepiespied sevi ar varu
Lai vai kādi cēli mērķi tev būtu, piespiešana vēl ne ar ko labu nekad nav beigusies. Pie tam pamazām, paralēli pret to, ko tev liek darīt ar var, sāk veidoties riebums.
Neviens no mums nav pasargāts no nepatīkamās sajūtas ķerties pie kāda konkrēta darba vai pienākuma, kura dēļ vēl vakar sitās straujāk sirds un acis iedegās, to pieminot vien. Tā vietā, lai ar varu sev liktu ko darīt, ir jācenšas atrast šajā darbībā tos pozitīvos momentus, kas tevi motivētu. Piemēram, kad bez maz vai ar varu jāliek sev iet uz sporta zāli vai rīta skrējienu. Bet tiklīdz tu, piemēram, atcerēsies, ka jau pie pirmajām mūzikas skaņām sporta zālē tev uzlabojas garastāvoklis, bet rīta skrējiens ir brīnišķīgs veids atbrīvoties no sakrājušās negatīvās enerģijas un domām, kājas pašas tevi nesīs uz treniņu.
Palielini pakāpeniski
Lai vai kā gribētos ēst, neviens nav spējīgs vienā reizē sakošļāt milzīgu kumosu. Pie tam pārlieku ātrs ēšanas process slikti ietekmēs kuņģa darbību un vēl radīs citas paralēlas problēmas. Tas pats attiecas arī uz jebkuru citu darbību – iegrimstot līdz matu galiņiem, tu riskē ar ātru „pārdegšanu”. Palielini nodarbošanās laiku pakāpeniski.
Izmanto impulsu
Tiklīdz tev rodas vēlēšanās sākt darīt to, kas bija ieplānots, neatliec uz vēlāku! Pat, ja laika šobrīd tam nav tik daudz, kā gribētos. Galvenais – sāc darīt un pēc tam būs daudz vieglāk! Tas ir tāpat kā ar jaunām idejām un domām – ja tu tās uzreiz nepierakstīji, „noķert” tās atkal būs diezgan grūti vai pat neiespējami.
Atgādini sev par to, ko tu gribi
Katru reizi, kad parādās domas visu mest pie malas, atceries, kamdēļ tu to sāki. Iesākšanas motīvi var būt dažādi, bet, ja tu aizmirsi, kāpēc tu to sāki, gals visam iesāktajam būs vienāds – nulle. Nezaudē virzienu, visu laiku sev atgādini, kamdēļ tas tika sākts un, ka ceļa beigās tevi gaida…. izdomā pati kas!
Uzmundrini sevi
Kādam turpināt virzīties uz priekšu palīdz mūzika, citam kaut kas cits. Kāds iedvesmas atgūšanai lasa grāmatas, cits, lai atbrīvotos no negācijām un „iztīrītu” galvu, iziet pastaigā. Kāds iet uz muzeju, kāds noskatās filmu, cits zīmē vai kaut ko darina ar rokām, cits meditē.
Pārstāj šaubīties
Pats pēdējais un pats galvenais! Kad rodas šaubas, ļoti grūti ir noturēties un palikt uz nospraustā ceļa. Mūsu šaubas un bailes parasti ir saistītas ar nākotni. Bet uztraukties par to, kas vēl nemaz nav noticis un visdrīzāk nemaz nenotiks, ir ļoti neracionāli. Un mest pie malas to, ko uzsāki, šaubu dēļ, ir ļoti muļķīgi. Protams, var jau ķerties pie matemātiskiem aprēķiniem un, izmantojot statistikas datus, izskaitļot rezultāta iespējamību. Statistika ir skarba zinātne, bet rokrokā ar to vienmēr soļo arī varbūtības teorija un mums vienmēr ir iespēja. Tad kamdēļ gan to neizmantot?
Katru sekundi mums pasaule dod jaunas iespējas. Un dažas no tām mēs radām paši. Un, pat, ja pirms gada tu meti pie malas (un varbūt ne reizi vien) jaunas valodas apgūšanu vai mākslas studijas apmeklēšanu, vai nodomu likvidēt savu liekos kilogramus, varbūt tieši tagad ir laiks iesākto pabeigt?
Uz tikšanos tepatās,
Aija
Interesanti raksti :
Vai tev gadās tā, ka viss ir apnicis, ka dzīve ir kļuvusi vienveidīga un garlaicīga? Darbs-mājas, mājas-darbs un dažas patīkamas un krāsainas ...
Jo tuvāk Ziemassvētku laiks, jo dziļākās pārdomās mēs grimstam – par sevi, par tuviniekiem, par Zemi, kurā esam dzimuši mēs un, kurā dzi ...
1. Nēsāsim krāsainu apģērbu. Cilvēki, kas nēsā tikai melnu apģērbu vien, kā likums, cieš no tās saucamās „atstumtā” traumas. Ar to viņi ...
Šī multfilma ir balstīta uz seno stāstu par badu un par viens otra atbalstu. Tā māca mūs, ka tad, kad mēs cīnāmies, lai pabarotu tikai s ...
Patiesībā, vienam mūsu dzīves procentam ir nejauks ieradums mūs pārsteigt pēkšņi. Mēs visi ciešam no kāda "pēkšņi" sindroma. ...
Tags: bailes, kā pabeigt iesākto, motivācija
Ko citi saka: