Daudziem vienkāršāk ir cilvēku norāt, bet daudz sarežģītāk ir uzslavēt. Objektīvi uzslavēt.

Lai to prastu izdarīt, ir nepieciešama īsta prasme. Bet ne tamdēļ, lai bārstītu komplimentus vai glaimotu, bet gan godīgai, patiesai un objektīvai uzslavai, kuru tik reti dzirdam un, kuras tik ļoti visiem trūkst.

Kad tu kādu vēlies palielīt, atceries par individuālu pieeju cilvēkam. Kādam patīkami, ja viņu uzliela visu klātbūtnē, bet kāds labprātāk uzslavu saņem tikai personīgi kontaktējoties. Nekad kā piemēru citu priekšā neliec cilvēku, kuru tikko uzlielīji. Diez vai kolektīvā (darbā, ģimenē, vai skolā utt.) atradīsies kāds, kurš gribēs „ņemt no viņa piemēru”.

Slavē cilvēku, kad tam ir pamatots iemesls. Neaizmirsti izteikt pateicības vārdus saviem tuviniekiem un radiem. Jo labs vārds katram ir patīkams.

Ir situācijas, kad par kādu labu rīcību ir vēlēšanās uzslavēt bērnu, mīļoto cilvēku vai darba kolēģi. Bet kā, lai uzliela cilvēku pareizi – tā, lai tas neskan kā lišķība?

Atceries, ka uzslavai jābūt patiesai, no visas sirds. Tāda uzslava dara brīnumus. Cilvēks, kuram tā adresēta uzreiz jutīsies laimīgs un nozīmīgs. Vari būt pārliecināta, ka nākamajā reizē tavs lūgums tiks izpildīts bez kavēšanās. Slavē par konkrētiem darbiem, rīcību vai darbību. Izvairies no slavēšanas kopsummā.

Īpaši uzmanīgai jābūt, kad par kādu sasniegumu tu slavē bērnu. Pārāk daudz bērnam adresētas uzslavas var viņā attīstīt pārāk augstu pašvērtējumu un pārāk lielu ego.

Šāda situācija nākotnē var radīt lielas problēmas. Kļūstot pieaudzis, viņš var saskarties ar faktu, ka viņu nevērtē pārāk augstu – ne tā, kā viņš bija pieradis par sevi domāt bērnībā. Tas bijušo brīnumbērnu var novest līdz nervu sabrukumam.

Slavē laikā. Piemēram, nav ieteicams savu vīru slavēt par to, ka pirms trīs mēnešiem viņš salaboja virtuves skapīša durvis, kuras 10 gadus nevērās ciet. Šāda uzslava viņā var radīt tikai liekas aizdomas: „Atkal viņai no manis kaut ko vajag!” Daudz dabiskāk un vietā, ja šī uzslava būtu izteikta uzreiz, kad durvis tika salabotas.

Pasaule ir pārpilna ar gadījumiem, kad no sirds darītais nav kādam (-iem) „pa prātam”, bet ļaunais un sīkais tiek novērtēts ar lieliem panākumiem.

Bet objektīva uzslava runā ne par subjektīvu „apmierināšanu” vai baudu, bet patiešām par labu attieksmi. Tas nelīdzinās frāzei: „Ak, cik daudz baudas tas man sagādāja!”, bet drīzāk: „Tas ir labi”, „nozīmīgi”, „oriģināli”, „pilnīgi”, iespējams – „brīnišķīgi, patiesi, godīgi”.

Pat, ja aplausu jūra nav skanējusi vai tie jau ir beigušies – paveiktais runā pats par sevi, „darbs slavē darītāju”. Objektīva uzslava nāk it kā no paša fakta, bet tas, kurš šo uzslavu izsaka vārdos ir tikai šī fakta pārstāvis.

Protams, viņam jābūt kompetentam un spējīgam spriest attiecīgās tēmas lauciņā. Slavējošam „kurpniekam”, kurš visu mēra pēc savas mērlentas, jābūt gatavam saņemt jautājumus par izteiktās uzslavas iemesliem. Citādi viņu atmaskos pēc viņa samudžinātajām, nesakarīgajām, tukšajām runām. Protams, tie, kurus liela, ļoti reti tincinās par uzslavas iemeslu, bet skaudīgie sāncenši – tie ļoti bieži lūkojas tieši „saknē”…

Objektīvas uzslavas māksla prasa arī daudz ko citu. Uzslavai, gan iekšēji, gan ārēji ir jābūt augstākai par slēpto un smalko egoismu, prasmi izteikt komplimentus. Tam, kas izsaka uzslavu ir jābūt patiesam, pārliecinātam no visas sirds, tomēr brīvam no jebkādas afektācijas, pozas, saspīlējuma un garām runām.

Ir jābūt vienam mērķim – patiesums. Šai brīdī nevar būt svarīga slavējamā žēlastība vai „pirmatklājēja” slava. Objektivitāte ir pieticīga. Objektīva uzslava ir piepildīta ar gudrību un šķīstību. Tā ir īsa. Tā zina, ka tās spēks dzimst no garīgā dziļuma un neprasa izlikšanos. Patiesībā viss atkarīgs ne no tā, kas, pateikts, bet no tā kā tas ir pateikts. Dažreiz ir gana tikai viena skatiena, bet asara acīs izteiks daudz vairāk par skaistām runām (kaut arī to jau ir iemācījušies lišķīgie)…

Iespējams tāpēc mēs tik reti dzirdam objektīvu uzslavu. Kas nav uz to spējīgs, tas iestrēgts neobjektīvās lišķībās, bet, kas uz to ir spējīgs, tas bieži vien atturas – kautrības dēļ.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: attiecības, prasme uzslavēt, uzslava