Ja tikko izlasījusi virsrakstu, esi gatava šim apgalvojumam pretoties, tas nozīmē, ka šī publikācija tiešām domāta ir tev.

…Jeb arī tu domā, ka pirmajā vietā ir rūpes par citiem, bērniem, piemēram, bet pēc tam kādu reizīti gadā var arī sev kaut ko atļauties? Tad šī publikācija domāta arī tev.

Tev visu laiku trūkst enerģijas, tev zūd spēki un par savu ieguldījumu gribētu saņemt balvas un atzinību? Tātad, šī publikācija arī tev ir jāizlasa.

Tu domā, ka veltīt laiku sev ir pārāk egoistiski? Iespējams, ja to darām nepareizi. Tomēr tieši mums, sievietēm, sevi mīlēt iemācīties būtu īpaši svarīgi.

Un vēl viens tests. Kā saprast, ka tev trūkst mīlestības pret sevi? – tūlīt pat palūkojies spogulī. Vai esi apmierināta?

Ja, jā – tad turpini nodarboties ar savām lietām. Bet ja nē – tad turpini lasīt tālāk.

Iemesls Nr.1. Sevi jāmīl, lai mēs justu savu spēku un pašcieņu.

Jebkura sieviete, kura pārstāj sev pievērst uzmanību, zaudē skaistumu. Bet skaistums – tas nav vienkāršs spēks. Tas ir sievietes spēks.

Gan jau ne reizi vien savas dzīves laikā esi pamanījusi, ka tad, kad tu izskaties lieliski, tad tev ir arī īpašs garastāvoklis. Un tas, savukārt, liek apkārtējiem pret tevi izturēties savādāk. Vai esi to pamanījusi?

Un tas tā tiešām ir. Tāpēc, ka rūpes par sevi, savu mazo un lielo vēlmju piepildīšana, sekošana savam aicinājumam mūs piepilda ar enerģiju, dāvā mums harmonijas sajūtu un sievietes spēku.

Iemesls Nr.2. Skaistums nav mūžīgs.

Nav neskaistu sieviešu. Ir tādas, kas par sevi nerūpējas. Un tas ļoti atspoguļojas pašvērtējumā. Tādēļ, mīļās manas, tām, kuras par sevi piemirsušas, gribu teikt – ir jārūpējas par savu izskatu, pastāvīgi un katru dienu. Un mācieties sevi mīlēt.

Bet no otras puses, uzmanība nav jāpievērš tikai ārējam izskatam, jo tā ir pārejoša parādība. Skaistums mums nepieder, tā ir Dāvana, kura jāsargā un jāvairo. Un vēl – ar gadiem šī Dāvana jāpārceļ citā līmenī – dziļākā un dzidrākā.

Un tas nozīmē – jāattīsta iekšējais skaistums, kas, patiesībā, ir daudz spēcīgāks par ārējo skaistumu. Sieviete, kurai tas izdodas, kļūst skaista no iekšienes un neskatoties uz vecumu.

Tomēr, kamēr sieviete līdz šim līmenim nav „izaugusi”, par sevi ir jārūpējas. Arī par savu ārējo izskatu. Tā ir sieviešu spēka un cēluma pazīme.

Iemesls Nr.3. Nav iespējams mīlēt kādu vairāk par sevi pašu.

„Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu”.

Bet kā tad mēs pret sevi izturamies? Kādā līmenī mēs atrodamies, tā mēs sevi arī mīlam. Un te iet runa gan par materiālo stāvokli, gan zināšanu līmeni, pašvērtējumu un pašcieņu, prasmi rūpēties un mīlēt.

Un, ja tā visa tevī nav, ne tu spēsi dot ko citiem, ne novērtēt citu doto tev. Un, ja sevi neiepazīsim, mēs nespēsim atrast savas dzīves jēgu un just no tās gandarījumu.

Iemesls Nr.4. Iemācies mīlēt sevi, lai šo mīlestību dāvātu tālāk citiem.

Ja Tevī nekā nav, tad Tev nav ko iedot ne saviem bērniem, ne vīram, nekam citam. Ja mūsos ir tukšums, bailes, nemiers, nedrošums, aizvainojums, dusmas, skaudība, neapmierinātība, tātad, tikai ar to mēs arī varam dalīties, jo mums nekā cita jau nav. Bet vai tad viņiem tas ir vajadzīgs? Vai tas vispār kādam ir vajadzīgs?

Visiem vajadzīga mūsu mīlestība. Pie tam, lai vai kā mums liktos, ka tas tā nav – materiālie labumi mūsu mīlestību neaizstās.

Un izlasīsim tagad šo:

PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM

13. nodaļa

Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.
2 Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.

3 Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.
4 Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.

5 Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.

6 Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
7 Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.

8 Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.

9 Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana.
10 Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs.
11 Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu.

12 Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.
13 Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.

Mēs visu laiku pieprasām pret sevi uzmanību. Visdažādākajos veidos – gan ar kaprīzēm, gan frāzēm, pat ultimātiem. Un viss tikai tāpēc, ka mūsos nav mīlestības.

Tāpēc ir jāmācās sevi mīlēt.

Mīlestība mūsos visos JAU mīt. Tā ir tikai jāatrok, jānovāc visi zirnekļu tīkli un pelējumi. Ir daudz dažādu veidu. Ja tas būs tavs mērķis, tu tos atradīsi. Bet vari to sākt darīt arī jau tagad. Vienkārši katru dienu velti sev laiku. Kaut vai 15-30 minūtes dienā. Vienkārši kop sevi. Bet ar mīlestību. Ej smaržīgā, nesteidzīgā vannā, iegādājies sev labus, aromāta ziņā tev tīkamus kopjošos līdzekļus (tiem nav obligāti jābūt dārgiem), atvēli laiku nesteidzīgai tējas baudīšanai un grāmatas lasīšanai, iegādājies sev kaut ko jaunu, un atkal nav obligāti dārgu…

Ir jāpieņem sevi tādu, kāda esi. Un tas ir vēl grūtāk. Bet kā tu domāsi par sevi, tā par tevi domās apkārtējie. Un tieši tā un ne citādi. Un kā tu gribētu, lai viņi domātu?

Iemesls Nr.5. Lai dzīve nebūtu nodzīvota veltīgi.

“Katrs cilvēks ir dimants, kurš sevi var tīrīt un var neattīrīt. Cik tas ir attīrīts, tik daudz viņā spīd mūžīgā gaisma. Tāpēc cilvēka uzdevums ir nevis censties spīdēt, bet gan censties sevi attīrīt.”

L. Tolstojs

Skaistums ir otra mīlestības puse. Tiesa, mēs esam pieraduši mīlēt tikai to, kas ir skaists…,  bet, patiesībā, ir jāmeklē un jāvairo iekšējā mīlestība, tad arī skaistums būs visapkārt: gan tanī, kas to dāvā, gan viss apkārt esošais, gan mūsu rīcība, gan tās rezultāti.

Ja palūkosimies uz pasauli caur tīras mīlestības prizmu, pasaule būs citādāka. Un būs arī spēks, lai to pārveidotu.

Un ir otra galējība – ja sieviete koncentrējas tikai uz sevi un neiemācās savas dzīves laikā savu ārējo skaistumu pārvērst iekšējā skaistumā un tad to dāvāt apkārtējiem, tas nozīmē, ka dzīve ir nodzīvota veltīgi…

Vienā dienā to iemācīties nevar: vakar sevi vēl nemīlēji, bet šodien jau mīli – tas nav iespējams. Šis process ir pakāpenisks, ilgstošs un nemaz nav tik vienkāršs. Un, lai to sāktu, ir jāsaprot kamdēļ.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: attiecības ar sevi, mīlestība pret sevi, pašapziņa, pašcieņa