Vēstule tām, kas “IZVĒLAS DZĪVI DZĪVOT KRĀSAINĀK”

 

ka_dzivi_padarit_krasainaku (2)

Svētdiena. Un klāt jau rudens. Telpā gribas ieslēgt gaismu un iedegt sveces, palīst zem segas un klausīties lietus lāses pakšķēšanā. Arī tas ir skaisti. Pelēks. Bez pelēkā mēs neievērojam citas krāsas, un pelēkā ir visu krāsu – krāsa, par to jau I.Ziedonis rakstīja “Krāsainajās pasakās”. Varbūt pārlasīt šodien šīs pasakas. Hmm…, tomēr vairāk es vēlos padomāt, apcerēt vai atrast kādu labu atziņu. Un es rakstu.

Maijā iesāku sadarboties ar buduāru, uzdrīkstējos vadīt vebināru (līdz šim es nezināju, kas tas tāds ir, un arī teksta labotājs pasvītro šo vārdu :) ). Es uzsāku ciklu par lietām, kas mūsu dzīvi var padarīt krāsaināku, vai kā mēs savu dzīvi krāsaināk varētu nodzīvot. Un, tāda pelēka diena, rosina atkal par to padomāt.

Mēs zinām, ka dzīve mums piedāvā ļoti daudz iespēju, un, ja es uzdotu jautājumu – kas jums dod enerģiju, kur jūs to varat pasmelties, vismaz desmit lietas atradīsiet katra! Taču, ne vienmēr šīs lietas mēs izmantojam pilnībā uz visiem 100%, un tad mēs sev jautājam, kāpēc? Jo iespējams mums kaut kas traucē šo enerģiju paņemt. Jo mūsu enerģija aizplūst tieši tur, kur mēs vēršam savu uzmanību. Toreiz maijā es runāju par septiņām pamatvērtībām, kam pievērst uzmanību:

Pieņemšana; Piedošana; Drosme; Brīvība; Ticība; Pateicība; Mīlestība.

Pamatvērtības ir kā mājas pamati. Mani kā cilvēka, kā personības pamati, no kura veidojas viss pārējais. Pamati, kurus pārskatu un nostiprinu atkal un atkal, ja vajadzīgs. Un laikam jau nav te jāpierāda, kāpēc tie vajadzīgi pamatīgi!

Mēs esam jau runājušas par Pieņemšanu, Piedošanu un Drosmi. Un šis trīs vērtības katru dienu mazāk vai vairāk ir ar mums. Un ir kā briljanti, ko iespējams pieslīpēt un nopulēt. Vēl ir palikuši trīs vebināri, kuros iekļaušu pārējās vērtības – Brīvība; Ticība; Pateicība; Mīlestība.

Un tāpēc šodien es sēžu un apceru par Brīvību! Un par pelēkā izjūtām, kas nav ļāvušas justies brīvi. Varbūt arī Tu tās pazīsti …

Tai sievietei, ko atceros, vēl nebija trīsdesmit gadu. Viņai bija vīrs, trīs bērni, un nepabeigta augstākā izglītība. Viņa vienmēr centās ģērbties savādāk nekā citi, jo pati šuva un adīja. Bieži, izejot sabiedrībā, tika šūtas un saskaņotas meiteņu kleitas ar savējām. Tas izskatījās droši vien skaisti, jo daži to ievēroja. Taču, salīdzinot ar citiem, jaunā sieviete jutās pelēka. Tad, kad viņas bērni pagalmā jautri rotaļājās, smējās, čaloja, priecājās, viņa tos vēroja un gribēja priecāties līdzi, taču atkal jutās pelēki. Lai kā viņa gatavojās ballītei, kur satikās ar savām draudzenēm, arī starp tām viņa jutās nedzirdēta, nepamanīta un pelēka. Viņas vīrs bija ļoti labs cilvēks, viņa vismaz tā domāja. Jo viņš nedzēra, nepīpēja, un kā dažai citai draudzenei arī negāja “pa kreisi”, viņš rūpējās, cik vien spēja par ģimeni, un reizēm arī ar bērniem paspēlējās. Viņa viņā klausījās, ticēja krāsainajiem sapņiem kādus viņš savā iztēlē zīmēja. Viņa cerēja, ka kādreiz un kaut kad būs krāsaini, bet šodien ar vīru kopā viņa jutās pelēki. Arī mājās bija kārtība un sienas tika krāsotas dažādās krāsās, taču viņa jutās pelēki.

Un tikai tad, kad viņa uzdeva sev jautājumu – kāpēc pelēki? Nāca atbildes. Sieviete redzēja sapni, kurā bija apsaitēta no galvas, līdz kājām, ar pelēku marles saiti, un pie viņas ciemos nāca draugi, radi, un citi cilvēki, taču viņa neko nevarēja pateikt, neko saņemt un tiem neko iedot.

Kāda balss teica:

– Tavas acis ir aizmiglotas, jo Tu koncentrējies uz to, ko vēlies un neredzi to, kas ir patiesībā.

– Tava mute ir aizlīmēta, jo Tu nesaki, kā jūties un ko domā.

– Tavas rokas un kājas ir sasietas, jo Tu nedari to, ko patiesi vēlies.

Tikai tad, kad sieviete pateica sev, ka vēlas būt BRĪVA no šīm saitēm, un sāka kaut ko darīt, lai atbrīvotos, viņa arvien retāk jutās pelēki.

Mums katrai ir vismaz piecas BRĪVĪBAS, ir teikusi Virdžinija Satīra:

“Brīvība redzēt to, kas šobrīd ir, nevis censties redzētu to, kam būtu bijis jābūt vai to, kas būs.

Brīvība teikt to, ko tu domā un jūti, lai neteiktu, to, ko tev vajadzētu teikt.

Brīvība just to, ko tu jūti, lai nejustos, tā kā tev vajadzētu justies.

Brīvība jautāt, to ko gribi, lai nevajadzētu gaidīt atļauju.

Brīvība riskēt sevis dēļ, lai nebūtu jāslēpjas “drošībā”.”

Aicinu jūs uz sarunu, un padalīties – kā esat sevi “atšņorējušas” no šīm saitēm, tiekoties ar jums visām 6.novembra vebinārā!

Ar mīlestību,

Antra

Interesanti raksti :

 

Tags: ,

Ko citi saka:

Esi pirmais un pasaki kaut ko!
  • Pievieno savu atbildi
     
    Your gravatar
    Es
     
     
     

     
     
 
Saņem bezmaksas e-grāmatu "5 Stila Kļūdas" un iknedēļas jaunumus!

Saņemt e-grāmatu >>>>

Bezmaksas e-gramata