Šo sajūtu ik pa laikam izjūt katrs no mums. Bet ir cilvēki, kuri tajā atrodas pastāvīgi. Tā ir nepatīkama bezspēka, bezcerības, noguruma sajūta, kas rodas katru reizi, kad savā dzīvē vēlies kaut ko mainīt, bet apstākļu dēļ to nevari izdarīt. Tu sities ar pieri sienā, bet nevari tikt uz priekšu ne par centimetru. Tu centies no purva izlīst, bet tas vienalga iesūc tevi atpakaļ. Tu esi iestrēgusi…

Šādos dzīves brīžos tā gribas nolaist rokas, samierināties un izlikties, ka viss notiek, kā vajag. Bet ir veidi, kā no šī mirušā punkta var tikt laukā.

Nosaki punktu, kurā atrodies.

Pirmkārt, nosaki to punktu, kurā šobrīd atrodies un to punktu, kur vēlies nokļūt. Tu savā darba vietā sajūti stagnāciju un perspektīvu trūkumu? Tev ir problēmas sociālajā dzīvē un attiecībās ar kolēģiem? Varbūt ir izsīkušas attiecības ģimenē un tās ir jāatjaunina? Lai vai kā tev negribas tajā visā iedziļināties, tev ir jānosaka, kas ir tavu negatīvo sajūtu iemesls un padomā, ka tu to vari atrisināt. Neķeries pie pārmaiņu ieviešanas visās sfērās uzreiz, sakoncentrējies uz galveno. Tas palīdzēs radīt lielāku situācijas skaidrību.

Atrodi, kas palīdzēs izkārpīties laukā.

Dažreiz apstākļi veidojas tā, ka paša spēkiem tikt laukā no dzīves strupceļa nemaz vairs nav iespējams. Pieredzējuši autovadītāji zina, ka, ja tu tiešām esi nopietni iestrēdzis, ir jāpārstāj spiest uz gāzes pedāļa (jo ieraksies vēl dziļāk) un jāiet meklēt kāds, kas izvilks laukā. Mūsu situācijā šāds buksieris varētu būt labākais draugs, ģimene, skolotājs, koučs vai tavas draudzes priesteris. Met malā pārmērīgo lepnumu un nevilcinies lūgt palīdzību. Tev taču jātiek uz priekšu, vai ne?

Dienasgrāmata.

Pamēģini rakstīt dienasgrāmatu, kurā fiksēsi savas dzīves ceļojuma detaļas. Pieraksti, KĀPĒC savā dzīvē šobrīd jūti stagnāciju, pieraksti, kādas varētu būt tev pieejamās iespējas virzīties uz priekšu, ko esi mēģinājusi, kādi bija rezultāti, jaunas idejas, kuras varētu pamēģināt utt. Uzdod sev TIK asus jautājumus, kādus uzdot neviens cits nemaz neuzdrošinātos, un godīgi uz tiem atbildi. Tu būsi pārsteigta, cik ļoti tie var tev palīdzēt.

Lūgšanas.

Lūgšanas ļoti bieži palīdz atrast izeju šķietami bezcerīgās situācijās, kad visi mēģinājumi, paņēmieni, idejas ir izmēģinātas, bet smadzenes iet pa riņķi, atgriežoties jau pie izmēģinātajiem variantiem.

Meklējumi.

Google ir pieejama visiem un pilnīgi bez maksas. Gandrīz noteikti kāds no miljardiem zemes iedzīvotāju tavā situācijā jau ir bijis, to ir atrisinājis un dalījies savā pieredzē internetā. Protams, absolūti identisku gadījumu var arī nebūt, bet līdzīgas situācijas, tu noteikti atradīsi. Varbūt tieši tās dos tev jaunas idejas un izejas stratēģijas no radušās krīzes.

Prāta vētra.

Prāta vētra ir lielisks veids, kā atrast izeju uz pareizā ceļa. Vienkārši paņem papīru un pieraksti visas idejas, kas tev ienāks prātā, lai esošo problēmu atrisinātu. Nekādas pārdomas, ideju novērtējuma vai apspriešanas – maksimāli daudz ideju, pat vismuļķīgākās, īsā laika periodā. Pēc tam tu varēsi mierīgi izvērtēt visus “par” un “pret”, un šajā visā „kaudzē” noteikti atradīsi arī dimantu – to, kura tev tik ļoti trūka.

Pamēģini kaut ko jaunu.

Alberts Einšteins teica, ka “Tas ir ārprāts – katru dienu darīt vienu un to pašu, bet gaidīt citus rezultātus.” Tad kāpēc, ja jau tu vēlies no iestigušās dzīves izkļūt, tu nemēģini kaut ko jaunu? Jaunas receptes, citu mūziku, maršrutu, aizraušanās, mērķus. Tikai tā var izrauties no dzīves rutīnas purva, kad šķiet, ka viss jau ir pārbaudīts, izmēģināts un nekas labs dzīvē vairs nenotiks.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: Alberts Einšteins, dzīves padomi, dzīves rutīna, koučs, rutīna, strupceļš