Vai tev ir bijuši gadījumi, kuros darba vai cita dzīves situācijas problēma atnāk tev līdzi uz mājām, iet ar tevi kopā dušā, vakariņo un ar tevi iet kopā gulēt? Un pēc tam vēl sapņos rādās un no rīta kopā ar tevi mostas?

Un liekas – ir vienkārši jāaizmirst! Vai arī – var, taču, dot smadzenēm iespēju atpūsties! Bet nav laika ne sev, ne ģimenei, ne atpūtai… Ne uz ko un nekam.

Domas par šo problēmu aizņem visu tavu laiku. Smadzenes visu vakaru „pārmaļ” kaut kādu informāciju, kas jau ir kļuvusi līdzīga mēslu čupai tamdēļ vien, ka simts reizes ir pārmalta.

Neko jaunu smadzenes vairs nespēj uzražot. Tās tikai to vien dara kā transformē zināmus faktus no vienas vietas uz otru, bez rezultāta. Konkrētāk – bez pareiza rezultāta. Problēma nerisinās.

Tu mīdies vienā vietā. Problēma ir spējīga pārņemt visu tavu apziņu pilnībā un traucē tev dzīvot. Jo nekam citam laika neatliek. Bet problēma nerisinās…

Kā rīkoties? Tu domā un domā, bet izrādās – mīdies uz vietas. Viss tikai tāpēc, ka nav jaunu ideju un jauni risinājumi nerodas. Un nerodas tāpēc, ka tavas smadzenes ir nogurušas. Ir nepieciešama informācijas maiņa.

Ir kāds stāsts, kas tev palīdzēs uz šo situāciju palūkoties it kā no malas.

Iet divi mūki. Jauns un vecs. Saskaņā ar viņu ticību, viņiem nav tiesību pieskarties sievietei.

Nonākuši līdz kādas platas upes krastam, viņi ierauga kādu kundzi. Abi saprot, ka pamest šo sievieti te, viņi nedrīkst. Viņa ir viena un tuvojas nakts. Bet palīdzēt arī viņi nevar, jo nedrīkst pat sniegt roku. Bet vecais mūks, tomēr, paņēma sievieti uz rokām un pārnesa otrā krastā.

Un abi turpināja ceļu. Pēc trīs dienām jaunais mūks neiztur un izmisis jautā vecajam: „ saki man, kā tu varēji lauzt mūsu ticību un solījumus?! Es tā tev ticēju! Tu, taču, esi mans skolotājs! Es vienmēr tev uzticējos! Bet tu pieskāries tai sievietei!”
Uz ko vecais mūks atbildēja: „ Es to sievieti atstāju krastā – trīs dienas atpakaļ. Tu, savukārt, viņu nēsā savā sirdī vēl joprojām.”

Tā arī tu. Darbs beidzās 18:00, ir jau 22:00, bet tu, joprojām, domā par darbu.

Lai atrisinātu šo problēmu, tev ir kaut kas jāsaprot. Informācija, kas tavā galvā „vārās” jau ne pirmo stundu, nevar transformēties problēmas atrisinājumā. Tev ir jāatpūšas. Ne par velti ir teiciens: rīts gudrāks par vakaru.

Jā, tā ir taisnība, jo no rīta tu mosties ar „svaigu galvu”. Smadzenes nekūp, un tās ir tajā stadijā un temperatūrā, kad ir gatavas pieņemt lēmumu vai rast risinājumu. Esi droša, problēma neatrisināsies, ja tu naktī negulēsi un neatpūtīsies.

Gadās tā, kad no rīta, pēc atpūtas risinājums nerodas. Bet ceļā uz darbu, kafejnīcu vai pat tualeti, tas pēkšņi ir klāt! Nekas taču nenotiek tāpat vien. Bet cieš tavi mājinieki! Viņi gaida tevi mājās, vēlas ar tevi pavadīt vakaru. Bet tā vietā redz sapīkušu seju ar kūpošām smadzenēm.

Pieņem sev par likumu: vienmēr pirms mājām „ pamet to sievieti krastā”.

Tiklīdz redzi mājas durvis, pārslēdzies uz „mājas režīmu”.

Visvieglāk atpūsties un gūt atslodzi aktīvi darbojoties. Jo tiklīdz ieslīgstam pasīvā stāvoklī, domas, kas mūs nomoka, atkal sāk līst tuvāk un tuvāk. Bet kad esam aizņemti ar kaut ko aktīvi, tām tāda iespēja nerodas.

Ja ir iespēja, nodarbojies ar sportu. Varbūt, vienkārši pavingro. Fiziska slodze labi atpūtina smadzenes. Pēc tam labi pavakariņo.

Nu un, protams, ir svarīgs veselīgs, spēcīgs miegs. Lai tas tāds kļūtu, izdzer siltu zāļu tēju, ieej siltā jūras sāls vannā. Vari pašķirstīt foto albūmu, ja vien tam nav nekāda sakara ar problēmu. Ieslēdz mūziku, kas tev ir patīkama. Uzsmaidi sev spogulī. Tev nepieciešams kaut vai mākslīgi uzlabot sev garastāvokli!

Vēl ieteicams apēst gabaliņu šokolādes. Tas uzlabos tavas prāta spējas un palielinās laimes hormonus tavās asinīs. Atrodi nodarbi, kas tev nesīs gandarījumu.

No rīta, atverot acis, nesteidzies uzreiz sākt muļļāt vakardienas problēmu. Vispirms atkal sev uzsmaidi. Pēc tam patīkama duša un vieglas brokastis. Pirms uzsāc dienu, tev jāgūst spēki. Jo spēks ir tavs ierocis.

Ieciklēšanās problēma „uz kaut ko”, ir tava rakstura īpatnība. Bet no tās var atbrīvoties, izpildot it kā nenozīmīgus ieteikumus. Galvenais ir neļaut sev ieslīgt pārdomās. Ja tu vēlies, lai tavs lēmums vai risinājums būtu pareizs un vērtīgs, tas par tādu ir jāpadara.

Kāpēc, kad ir nepieciešama intensīva ārstēšana, ārsti pieprasa lai tiktu ievērots miers? Tas tāpēc, ka mūsu organismam, konkrētā gadījumā smadzenēm, lai atrisinātu problēmu, nepieciešama enerģija.

Bet, ja mēs to neievērojam, un tērējam savu enerģiju uz vienkāršām, pierastām ikdienas lietām, organismam tikt galā ar uzdevumu kļūst arvien grūtāk. Organismam šobrīd nepieciešams tavs atbalsts, saproti to un sniedz viņam to.

Izsmeļot savus spēkus, tu vienalga nepanāksi neko, izņemot to, ka iegūsi pāris jaunas slimības, kā piemēram iesnas vai hemoroīdus.
Respektīvi, sastādi sev nelielu špiķeri un noliec sev kaut kur redzamā vietā.

Kad kārtējo reizi mājās atnāksi ar savu problēmu, paņem šo špiķeri un izpildi to, kas tur teikts:

1. Atpūties (sports, mūzika, cilvēki).
2. Iestiprinies (labas, veselīgas vakariņas).
3. Atpūties. Paguli, ja sanāk, parunājies ar sev patīkamu cilvēku.
4. Pamostoties no rīta (vai kad izdosies), vispirms pasmaidi, tad padomā par kaut ko labu, un tikai tad sāc domāt par risinājumu.
5. Labi palīdz smiekli. Ja tev nekas neliekas smieklīgs, sāc smieties mākslīgi. Spied no sevis smieklus laukā ar varu! Pēc pāris minūtēm, tu smiesies jau pati, bez piespiešanās.
6. Brokastīs apēd šokolādes gabaliņu un kafiju nedzer. Kafija uzbudina nervu sistēmu un tas tikai traucēs.

Un atceries – nav problēmu! Problēmas mēs radām paši. Sākotnēji – tas ir uzdevums. Un, ja to nerisina, tas kļūst par problēmu.

Nedod iespēju tam tā notikt! Likvidē visas nekārtības un nesakārtotības uzreiz un dzīvo mierīgi!

Dzīve pati tavā „dzīves ugunskurā” iemetīs pārsteigumus!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: attiecības, problēma, problēmu risināšana