…jeb sveiciens skolniekiem jaunajā mācību gadā.

Ir beigušās priecīgās, bezrūpīgās vasaras brīvlaika dienas un sākas jauns mācību gads. Droši vien nemaz negribas mācīties, vai ne? Es noteikti tev ticu un jūtu līdzi. Bet ko darīt – visam savs laiks. Tas ir ļoti svarīgs darbs, jo tu jau zini – zinības ir gaisma, bet neziņa ir tumsa. Un tie nav tikai skaisti vārdi.

Apgūstot jaunas zināšanas un prasmes, tu bagātināsi savu nākotni, it īpaši, kad pienāks brieduma gadi.

Lai tu būtu noderīgs savai Dzimtenei, apkārtējiem un vecākiem ir jābūt izglītotam, bet tamdēļ būs pacietīgi jāmācās. Jo, galu galā, ja neiesēsi dārzā, tev nebūs ko novākt. Neiemācīsies dzīvot un uzvesties, tu būsi nezinošs nepraša.

Uz Zemes jādzīvo tā, lai kļūtu par Debesu iemītnieku, turklāt labu. “Bet par labu cilvēku dara nevis izglītība, bet gan audzināšana” – saka profesors Kuzins.

“Lai būtu labs pilsonis, vispirms jābūt labam kristietim, un otrādi: ja gribi būt labs kristietis, tev vispirms ir jābūt labam Tēvzemes pilsonim”, – saka kāds zinātnieks.

Bet, lai par tādu būtu, ir ne tikai jāmācās, bet arī jālūdz Dievs. Viņš – perfekts visās lietās un viņš spēj palīdzēt tiem, kas vēlas būt bagāti un rotāties ar dievbijīgiem darbiem.

Viņš pat aicina caur Svēto Evaņģēliju: „Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums tiks atvērts!” Un vēl: „esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs!”

Karalis Zālamans lūdza gudrību – un dabūja to. Bartolomejs lūdza izdošanos mācībās, jo viņam bija slikta atmiņa – un saņēma.

Vēlāk viņš kļuva par labāko skolnieku. Tātad mēs varam secināt, ka ir jālūdz Dievs un to ļoti spilgti atspoguļo pat Sergejs Puškins (citāts oriģinālvalodā): „Не для житейского волненья, не для корысти, не для битв, мы рождены для вдохновенья, для звуков чистых и молитв”.

Tāpēc bez mācīšanās, kas viena pati ir nekas, jo var jau pabeigt piecas augstskolas un kļūt par izglītotu, profesionālu krāpnieku, īpaša uzmanība jāpievērš garīgai izglītībai. Kad šie divi pirmsākumi attīstās kopā jeb vienlaicīgi , tad cilvēks sasniedz pilnīgu harmoniju – sirdi pārņem rāmums un iestājas neaprakstāms miers kopā ar pārticību.

Bērni! Neaizmirstiet, ka tāpat kā visiem, jums ir dvēsele. Tāpat kā ķermenis, tā pieprasa barību – garīgo barību.

Pamodies no rīta, vispirms pārkrusties un noskūpsti krustiņu uz savām krūtīm, nomazgājies, saķemmējies un pateicies Dievam – dari tā, kā to darījuši ir mūsu senči un dara visi saprātīgie un gudrie cilvēki, kuri šodien lūdzas un pateicas Dievam.

Sēžoties pie galda, neaizmirsti, ka ir jāpateicas Dievam, noskaitot lūgšanu: „Tēvs mūsu…” un pārkrusti visu, kas ir uz galda. Bet, kad ēdat visa ģimene kopā, tas jādara tēvam vai mātei.

Pieceļoties no galda, pateicies Dievam par to, ko viņš tev deva. Pirms iemiedz, noskaiti lūgšanu. Visas šīs lūgšanas atrodamas lūgšanu grāmatiņā, kurai noteikti jābūt katrā ģimenē. Ja jūsu mājās tās nav, palūdz to iegādāties vecākiem. Bērni, tā ir svēta lieta un ļoti svarīga visā audzināšanas procesā.

Tas viss nāk ļoti grūti, jo tas ir ļoti svētīgi. Bet viss vērtīgais nāk caur grūtībām, caur ciešanām, sviedriem un mīlestību. Tāpēc lūgšanām jāskan katru dienu.

Izejot no mājas, saki: „Dievs svētī mani!”

Palīdzi mammai un tētim mājas darbos, tāpēc, ka darbs cilvēku padara cildenāku. Klausi vecākus, jo tas ir svēts.

Arī Jēzus esot vēl bērns, klausīja vecākus, bet vēlāk viņš bērniem deva 4.bausli: „Tev būs savu tēvu un māti godāt!” Kas savus vecākus godās, tas ilgi uz zemes dzīvos. Bet, ja pret vecākiem runāsi ļaunu, būsi nepaklausīgs un rupjš – drīz mirsi, nesasniedzot brieduma gadus.

Nemācies melot, bet mācies runāt patiesību.

Nemāni nevienu, nelamājies visādiem lamu vārdiem, nezodz no otra, neložņā pa svešiem dārziem – tas ir grēks.

Ar laiku sliktie paradumi kļūst par ikdienu un par cilvēka otru dabu, bet tad pārvēršas kaislībās. Bet ar kaislībām ir ļoti grūti cīnīties.

Lūk, neliela mācība.

Reiz pie kāda veca, gudra vīra atnāk skolnieks un saka: „Abba, nomocījušas ir mani manas kaislības! Ko man darīt, iesaki, lūdzu”. Garīgajā dzīvē pieredzes bagātais Abba viņam saka: „Kas ir tas, tavā priekšā uz grīdas?” Skolnieks atbild: „Slota”. „Paņem to, – saka Abba, – un pārlauz!” Lai vai kā mocījās skolnieks, neizdevās viņam to izdarīt. Tad Abba ieteica izvilkt no slotas vienu zariņu un pārlauzt, ko skolnieks ātri izdarīja. Tad Abba sāka mācīt skolnieku kā cīnīties ar kaislībām: „Kad tā ieaugs, to būs grūti pārvarēt, bet kad dīgst pirmie zariņi, to var ātri izskaust”.

Bet svētie tēvi, kas paši to uz sevis izmēģinājuši, mums māca: „Tiklīdz tevi kaut kas sāk uztraukt vai kārdināt, cīņu sāc uzreiz, nedodot sev nekādas atlaides – dzen prom grēku un neļauj viņam pabūt pat tavās domās ne mirkli!”

Šis padoms ir universāls, aktuāls, glābjošs un Dievam tīkams. Tieši tāpēc ir nepieciešams sevi audzināt ar piespiešanos, jo labais un glābjošais nāk vienmēr kopā ar grūtībām.

Šai jaunajā mācību gadā ir ne tikai cītīgi jāmācās, bet, darbojoties ar sevi, cītīgi jālūdz Dievs, jo šeit, uz zemes, mēs esam svešinieki un atnācēji, kā teica apustulis Pāvils. Bet mūsu dzimtene ir Debesu valstība. Šī zemes dzīve ir pārejoša un tikpat ātri izzūd. Mūsu, cilvēku, dzīves mērķis – ir dvēseles glābšana!

Es sveicu jūs visus – skolas direktorus, skolotājus un bērnus ar jaunā mācību gada iestāšanos.

Domās jums pasniedzu rožu, gladiolu, maijpuķīšu un jasmīnu klēpi, kas simbolizē visus šos glābjošos tikumus – vissvarīgāko – kā gaisu šai zemei un mūžībai!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: Dievs, lūgšana, padomi, ticība