Sāksim ar to, ka praktiski jebkuriem dzīves mērķiem, jebkurām situācijām, tai skaitā arī vēlmei atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, nepastāv tikai viens vienīgs pareizais risinājums vai pareizā atbilde uz jautājumu „kā”. Jebkurai situācijai ir milzum daudz atrisinājuma variantu – gan veiksmīgu, gan ne visai.

Piemēram, bieži vien neizdošanās iemesls ir sekošana „vienīgajai, pareizajai diētai” (kā likums, „drastiskai” un negaršīgai), tai pat laikā – ja sieviete būtu pieturējusies „daudz maz pieņemamai” pareizai ēdienkartei, neizdošanās varēja arī nebūt.

Ko nozīmē šis pietiekamības princips? Tas nozīmē, ka tu atbrīvojies no liekajiem kilogramiem ne tikai tāpēc, lai no tiem atbrīvotos par katru cenu, bet gan savas iekšējās apmierinātības labad – apmierinātībai gan ar sevi, gan procesu kā tādu. Tas nozīmē, ka lēmumam samazināt svaru nav nepieciešamības pēc ideālas, pašas efektīvākās diētas, bet tu dari jau tagad, jau šodien kaut vai to, kas tev jau ir pieejams, lai šo mērķi sasniegtu – 20 minūtes fiziskas slodzes, 2 autobusa pieturas kājām, tēja ar divām un nevis piecām tējkarotēm cukura utt.

Tas tiek darīts tamdēļ, lai nebūtu jāgaida brīdis, kad nekas vairs tev nederēs, kad džinsu rāvējslēdzēju vairs nevarēs aizvilkt un, kad uz svariem būs pat bail paskatīties. Ir absolūti gana atrast pietiekamu risinājumu tieši sev.

Kāpēc šis pietiekamības princips ir daudz komfortablāks un ērtāks? Tāpēc, ka ir ļoti grūti sekot stingriem noteikumiem, jo tas vienmēr saistās ar daudziem ierobežojumiem, kuriem mēs ne vienmēr esam gatavas gan emocionāli, gan fiziski. Pietiekamības princips ir daudz dabiskāks process un tas ir kā sava veida kompromiss starp vēlēšanos notievēt, kam nepieciešams laiks un uzmanība un pārējām dzīves interesēm.

Un vēl – tā ir iespēja „dzirdēt” sevi un savu ķermeni, to kā tu reaģē uz šo „tievēšanas programmu”, kurai šobrīd seko. Piemēram, tu saproti, ka tu nejūties komfortabli, kad jānodarbojas uz trenažieriem – grūti, garlaicīgi, varbūt ir vēl kāds iemesls. .. Ja tu tam nepievērsīsi uzmanību un tomēr turpināsi darīt to, ko „vajag” un kas nav īsti tev patīkams, ir liela varbūtība, ka tu to vienalga ātri atmetīsi, pie tam vēl vainosi sevi vai pat cietīsi sava gribasspēka trūkuma dēļ. Bet, ja tu uz šo iekšējo diskomfortu reaģēsi, atzīsies sev, ka tas nav „tas” un nomainīsi trenažierus ar pastaigām, baseinu vai dejām – jebkuru citu fizisku slodzi, kas tev ir patīkama, tu iegūsi papildus labumu – baudu no slodzes un zudušajiem kilogramiem.

Tieši tā notika arī ar mani. Pirms pusotra gada rakstīju, ka esmu no rītiem sākusi skriet. Es izturēju dažas nedēļas, jo sāku sevī ieklausīties un sajust, ka man nebija patīkami atgriezties no šī rīta skrējiena sasvīdušai, pārgurušai – tādai, kurai drīzāk gribējās krist gultā, nevis guvušai enerģijas lādiņu. Pie tam šis skrējiens mežā ar uzmācīgajiem odiem un nelielo baiļu sajūtu (šad tad tur bija redzētas dzērāju kompānijas) un pēc tam vel arī ar sāpēm ceļgalos šo pārbaudījumu man padarīja absolūti diskomfortablu. Un es pārstāju sevi mocīt. Toties pēc dažiem mēnešiem es uzzināju, ka turpat 3 min. attālumā no mājas ir skolas baseins, kurā notiek ūdens aerobika. Ak, ar kādu baudu es turp dodos!

Tev jāseko sev, nevis iepriekš uzstādītiem noteikumiem – pretējā gadījumā tu neizbēgami klupsi uz šiem neizdošanās „sliekšņiem” . Jo, kad kāds kairinātājs – diētas, slodzes vai kādu „kārdinājumu” izskatā tavu pacietības, gribasspēka, fiziskā vai emocionālā diskomforta sliekšņa augstumu pārsniegs, tava uzvedība vienalga mainīsies. Tāpēc vai nebūtu pareizāk sekot šim pietiekamības principam?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: atbrīvoties no liekā svara, liekais svars, pietiekamības princips