Pavasaris beidzot ir klāt! Baudot spirdzinošās un saldās, kā medus, kļavu sulas, sajutos tā mazliet īpaši. Koks ar mums dalās savā dzīvības spēkā! Nekad nebiju par to agrāk iedomājusies.

Pati daba nāk mums pretī, dāvinot iespēju attīrīties un veldzēties, iekšēji uzmundrināt savu ķermeni – tātad arī garu. Pirmās īsti siltās un saulainās pavasara dienas sasilda ne tikai visu mums apkārt, bet arī mūs pašas. Tāpat kā palo upes, tā arī no mums pavasara straumes aizskalo prom ziemas sastingumu un mieru.

Pagājušajā nedēļā ik mirkli varēja vērot putnu atnākšanu mājās. Kādā vakarā vēl manīju pa lauku staigājam tikai vienu stārķi, taču no rīta jau visas ligzdas bija pilnas! No rītiem sasaucas dzērves un cīruļi kā negudri pietrallina debesis. Majestātiski slīd zosu un gulbju kāši debesīs…Un strazdu pāris spoži melnos uzsvārčos jau iekārtojies būrītī un svilpo sveicienam. Labrīt!

Šī pavasara sagaidīšana visiem ir prasījusi vairāk spēka kā parasti – gan putniem, veicot tālo un ilgo ceļu uz mājām, gan mums, katru brīdi veroties apkārt un redzot vien sniega laukus, kaut gan citugad šajā laikā jau pilnā sparā ziedēja sniegpulkstenītes un krokusi un laukos bija manāms pirmais zaļais akcents. Lai vai kā, taču nu viss notiek – atmoda!

Kā ir ar tevi? Kā Tu jūties šajā pavasarī? Droši vien plāni jau sastādīti krietni vien uz priekšdienām, kā pavadīt pavasari un saulaino, ne tik garo vasaru. Kopjam māju un uzpucējam sevi, sējam puķu stādus, jau pamazām dārzs gaida mūsu rūpes. Pilsētas ielas un parki ilgojas pēc krāsainu papēdīšu klaudzoņas, pēc smaidiem un kaut kā romantiska, netverama.

Bet varbūt tev nemaz negribas neko pasākt un vien klusi noskatīties kā rosās tavas draudzenes, kā kolēģes apspriež košos pavasarīgos pirkumus, kā ielās un laukos ienāk zāles zaļums, pieneņu dzeltenums un ceriņu violetais skurbums? Jo sajūta ir, ka tavā dzīvē nekas labs vairs nevar notikt un viss skaistais pieder gados jaunajām un spriganajām? Un tikai tāpēc, ka tu esi nosvinējusi savu četrdesmito dzimšanas dienu? Arī es pazīstu daudzas, no šīm sievietēm, kas ir apmulsušas un neuzdrošinās skatīties nākotnē ar radošām domām un ticību. Neuzdrošinās ieklausīties sevī – tur ir tik daudz dzīvības spēka!

Ja mēs jautātu kādam psihologam, kāds vecums sievietei ir visveiksmīgākais, tad atbilde viennozīmīgi būtu „No 40 līdz 50”. Dzīves pieredze dara 40 gadīgu sievieti gudru un zinošu, kam pateicoties paveras desmitiem iespēju atklāt vēl neizmēģinātus talantus, likt lietā savas zināšanas un bagātināt savu pasauli. Šajā vecumā mēs jau esam ieguvušas zināmu patstāvību un varam pašas par sevi parūpēties. Mēs it kā iegūstam otro elpu un pašas kļūstam stipras, pastāvīgas un lēmumus pieņemt spējīgas sievietes. Esam izaudzinājušas un izskolojušas bērnus, ieguvušas izglītību, ir mājas, ir ģimene, ir nodarbošanās. Un, pat tad, ja tā visa nav – ir pienācis laiks dzīvot sev! Izbaudīt, sajust, piepildīt , dot un saņemt. Justies labi.

Tu droši vien jautāsi – un kā tad ar skaistumu un mīlestību? Te nu vietā būtu atcerēties senu lūgšanu:” Dievs, dod man vēsu prātu pieņemt visu, ko nespēju ietekmēt, spēku ietekmēt visu, ko spēju un gudrību vienmēr atšķirt vienu no otra”.

Izmainīt savu vecumu mēs nevaram neviena, taču daudzām no mums piemīt gudrība pieņemt savus gadus un lepoties ar tiem. Kāda krunciņa vairāk? Jā. Taču tev ir gaiša un dzīves gudra sirds. Tā ir bagātība, kas liks tev justies jaunai un skaistai arī tad, ja sejā būs kāda krunciņa vairāk. Tieši tā – starojums nāk no tavas dvēseles!

Paskaties apkārt, cik daudz ir brīnišķīgu 40, 50 , 60 un pat 70 gadīgu sieviešu. Pāris dienas iepriekš arī Aija ir minējusi savā rakstā piemērus par spilgtām personībām , kas savas dzīves otrajā pusē ir radošas un prot novērtēt katru dzīves dienu.

Un, ja var citas, kāpēc gan nevarētu tu? Pielikt katrai savas dzīves dienai klāt pa jaunai krāsai. Nu kaut mazliet. Nav jau jākļūst slavenībai vai kā citādi ievērojamai personai, vienkārši jāuzsmaida pašai sev, jāsadzird sevi un jānotic, tad arī viss izdosies. Tava iekšējā būtība to tik vien gaida, lai beidzot tu saņemies un sāc dzīvot ar garšu. Bailes kaut ko mainīt prom no pelēcības, lai mūsu dzīves iegūtu jaunus toņus, ir iznīcinājušas vairāk sapņu, kā mēs spējam iedomāties. Mums šajā vecumā ir cita vērtību sistēma kā jaunībā, mēs zinām, ko gribam un zinām ko negribam, zinām arī to, ka viss ir atkarīgs no mums pašām. Šajos gados sievietes mīl un arī viņas tiek mīlētas, precas, realizē jaunas idejas, mācās, dejo, glezno, mācās braukt ar auto, audzē puķes, rūpējas par mazbērniem un dara vēl bezgala daudz citu brīnišķīgu lietu.

Vai tev ir kāda draudzene, ar kuru dalīties savos sapņos un savās šaubās? Vai tava otrā pusīte? Bet varbūt tava meita ir laba padomdevēja? Esmu droša, ka tu saņemsi atbalstu un padomu, ja vien to lūgsi. Padomu ko darīt tālāk. Dažubrīd tas ir pats galvenais, lai kāds tev notic, lai pasaka, ka tu vari. Pati jau to dziļi savā būtībā zini, taču, ja to apliecinās vēl kāds, un tev tuvs cilvēks, tu piekļūsi savām iekšējām rezervēm daudz veiksmīgāk.

Nesen sarakstījos ar kādu savu bijušo kolēģīti no Madonas puses. Viņai ir jau krietni pāri 50. Atļaušos uzrakstīt citātu no viņas vēstules: „Šoziem esmu labi paslēpojusi. Joprojām esmu bezdarbniece (nevienam nepatīk mans personas kods), bet īpaši nebēdājos. Taisu visādas rotas (šuju, filcēju, veidoju no plastikas, taisu krelles un auskarus). Iestājos mākslas skolā – mācos gleznot. Korī cītīgi gatavojamies dziesmu svētkiem. Esmu kļuvusi vecmāmiņa, man ir mazmeitiņa. Vārdu sakot dzīvoju saskaņā ar sevi bez stresa un uztraukumiem. Dzīvoju šodien šeit un tagad un gaidu pavasari.”

Mums vienmēr ir divas izvēles – vai nu darīt vai nedarīt. Tev jāsper pirmais solis! Arī man pēc pāris gadiem būs 50, esmu ome mazam puisītim, sieva savam vīram un mamma diviem pieaugušiem bērniem. Bet vispirms esmu sieviete. Neesmu ļoti sabiedriska būtne, un droši vien pat pusi nevarētu darīt no tā, ko raksta mana kolēģe, taču man patīk dzīvot ar prieku un nudien iespējas atnāk, ja vien tu to gribi. Pamēģini! Tava dzīve tikai sākas.

No sirds novēlu tev – izbaudīt šajā pavasarī gan ķiršu un ābeļu trako ziedēšanu, gan ievu smaržu un lakstīgalu dziesmas siltos vakaros, gan zvaigžņotas, tuvības piepildītas naktis.

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte

Tags: par iespējām, pavasaris, pavasaris klāt