Par pasakām ar laimīgām beigām…
– Un tā, bērni, – aizverot grāmatu, teica skolotājs, – kurš pateiks, vai šī pasaka bija laba vai slikta?
– Laba, laba, – skaļi sauca bērni.
– Bet kurš man paskaidros, kāpēc? Jā, lūk, tu, atbildi man.
– Tāpēc ka princis apprecēja princesi, – bez jebkādām šaubām atbildēja bērns.
– Tuvu. Bet ne gluži tā.
Skolotājs sakrustoja rokas aiz muguras un sāka staigāt starp solu rindām.
– Pasaka, kuru mēs tikko izlasījām, ir labestīga un laba, tāpēc, ka tās galvenais varonis ir princis. Viņam tiešām šī pasaka beidzās laimīgi. Atšķirībā no visiem pārējiem personāžiem, par kuru likteņiem mēs nemaz neaizdomājāmies. Princis nozaga princesi tieši laulību ceremonijas laikā – bet vai kāds jautāja, gribēja viņa to vai nē? Varbūt iepriekšējais precinieks viņai patika vairāk, bet viņš, starp citu, bija ļoti cēls jauneklis. Divas valstis tika iesaistītas karā, krita tūkstošiem karavīru, bet vai kādam tas interesē? Katrs nogalinātais bija kāda dēls, vīrs vai tēvs, bet viņu likteņi un viņu ģimeņu bēdas paliek aiz šī stāstījuma robežām, jo pasaka nav par viņiem. Pasaka ir par princi, kurš savu panāca. Ieraudzīja skaistu meiteni, iekāroja viņu, ieguva, faktiski piespieda ar sevi apprecēties, un dzīvoja pēc tam ilgi un laimīgi, valdot viņas nogalinātā tēva karaļvalstī. Bet tā kā pasaka ir tomēr par princi, bet ne par karali, princesi vai jebkuru no bojā gājušajiem karavīriem – šī ir laba pasaka ar laimīgām beigām.
Skolotājs apstājās, pagriezās pret bērniem un teica:
– Atcerieties, bērni. Lai viena-vienīgā pasaka kādam beigtos labi, daudzām citām pasakām jābeidzas slikti. Bet vērā tiek ņemti tikai prinču likteņi. Tikai viņu.
———————————-
P.s. Tas mums pārdomām, par pasakām…
Uz tikšanos tepatās,
Aija
Interesanti raksti :
Reiz skolotājs jautāja saviem skolniekiem: -Kāpēc cilvēki, kad strīdas, viens uz otru kliedz? -Tāpēc, ka zaudē savaldīšanos, - teica k ...
Atradu kādu stāstu-pamācību. To iztulkoju - lai var izlasīt gan jauns, gan ne tik jauns, gan vecs. Gan vīrietis, gan sieviete. Tā noderēs katram. ...
Šī multfilma ir balstīta uz seno stāstu par badu un par viens otra atbalstu. Tā māca mūs, ka tad, kad mēs cīnāmies, lai pabarotu tikai s ...
Dziediet ne viņam aizejot, bet mums paliekot... Dziediet pie kapa! Ko jūs klusējat, dziediet! Viņš nedzird. Ne viņam. Dziediet ne viņam ...
Pamēģini 24 stundu laikā pieņemt visu, neatkarīgi no tā, kas Tavā dzīvē notiek. Kāds Tevi aizvainoja – pieņem to bez jebkādas pretreakci ...
Loading ...
Ļoti laba viela pārdomām par vareno laimīgajām pasakām. Paldies! Es noteikti padalīšos ar citiem.
Tikai viena kļūdiņa tulkojumā – jāsaka nevis “par cik”, bet “tā kā”.
Paldies, Luta, par kļūdas labojumu! Tiešām pareizi ir tā!
Ir arī kaut kas tāds, kas vēsturē pastāvīgi atkārtojas: tās ir neveiksmes, ko cieš cilvēku valdīšana. Lai cik labi valdības būtu uzsākušas darbu, ar laiku visu ir sabojājis kāda egoisms, nevēlēšanās domāt par nākotni, alkatība, korupcija, nepotisms un īpaši — varaskāre. Tāpēc pagātnē valstis ir nemitīgi sacentušās savā starpā par militāro varenību, tāpēc ir lauzti līgumi, notikuši kari, nemieri un vardarbība, pastāvējusi sociālā netaisnība un sabrukusi valstu saimniecība.
Atvainojos par kļūdu!Bija jāraksta despotisms,nevis nepotisms.