Japānietes tiek uzskatītas par skaistākajām un slaidākajām planētas sievietēm. Pie tam – viņas ir arī ilgdzīvotājas. Pētot šo sieviešu noslēpumus, lūk, ko es atradu.

Japānietes neko nezina par lieko svaru, tāpēc 30 gadu vecumā izskatās, kā 18-gadīgas, bet 40 gadu vecumā – kā 25-gadīgas sievietes. Japānietes neizmanto liftinga procedūras un neapmeklē šeipinga nodarbības. Viņas nezina vārdu „diēta” un viņas neskaita kalorijas. Apbrīnojami! Kā viņām tas izdodas?

Un vēl. Japāna ir kļuvusi par nemirstīgo sieviešu valsti. Pēc „Associated press” datiem 2004.gadā japānietes uzstādīja jaunu pasaules rekordu – divdesmit gadus pēc kārtas viņas ir visilgāk dzīvojošās sievietes uz zemes. Japānietes visilgāk par visām sievietēm un vīriešiem dzīvo bez slimībām un vidējais veselīgais dzīves ilgums ir 77,7 gadi.

Mēs nekad nekļūsim par japānietēm, nedz apgūsim viņu rāmumu, spēju spriest un prasmi dzīvot harmonijā, bet kaut ko no tā visa mēs noteikti varētu izmantot un iemācīties.

Lūk, daži fakti par japāņu ēdienkarti:

Pēc tradīcijas japāņu ēdienos ir ļoti zems tauku saturs. Japāņu virtuve satur 26% tauku, turpretim amerikāņu -34. Japāņu ēdienos ir mazāk cukura un kaloriju. Pateicoties zivju ēdienu bagātībai, japāņi uzņem daudz vairāk „labo tauku”.

Japānas iedzīvotāji patērē mazāk apstrādātus un rafinētus produktus nekā Rietumos, un kopējais kaloriju daudzums uzturā ir ievērojami zemāks nekā jebkurā citā attīstītā valstī.

Un tagad – noslēpumi! Kaut arī… par daudzu šo noslēpumu eksistenci mēs esam zinājušas jau sen.

Pirmais noslēpums. Japāņu virtuve ir balstīta uz zivīm, sojas, rīsiem, augļiem un dārzeņiem.

Otrais noslēpums. Japāņu ēdieni tiek pasniegti mazās porcijās, skaistos miniatūros traukos.

Pamatnoteikumi, kas tiek ievēroti japāņu mājās, pasniedzot vakariņas:

• Nekad nepiepildīt šķīvjus līdz malām;

• Nekad nelikt lielas porcijas;

• katram produktam ir jāatrodas atsevišķā traukā;

• jo mazāk, jo labāk;

• Katru ēdiena komponentu uz šķīvja jārotā tā, lai parādītu tā dabisko skaistumu;

• ēdienam jābūt dekorētam, bet tikai nedaudz;

• jo svaigāki produkti, jo labāk.

Trauki nekad nedrīkst būt piepildīti līdz malām, vienmēr ir jābūt tukšai maliņai – šim, tā sauktajam, „nepiepildījumam” ir estētiska nozīme.

Trešais noslēpums. Japāņu ēdieni ir ļoti viegli. Japāņu saimnieces produktus pakļauj tikai ļoti vieglai apstrādei. Cepšanas vietā visbiežāk tiek izmantoti tādi produktu apstrādes veidi kā tvaicēšana, grilēšana, vārīšana un ātra apcepšana uz vidēja lieluma uguns liesmas. Šo apstrādes veidu priekšrocība ir tā, ka vairāk tiek saglabātas uzturvielas.

Japānietes ļoti rūpīgi izmanto garšvielas. Ēdienu vietā, kam pievienots biezs krējums vai eļļu mērces vai arī, kas bagātīgi pārkaisīti ar garšvielām, japāņu virtuvē sastapsim tikai vieglu mājienu uz garšvielu klātbūtni. Japānietes cenšas izcelt dabisko ēdiena skaistumu, krāsu un garšu. Jo mazāk tiek ēdiens gatavots un „iepakots”, jo labāks tas izdodas.

Ceturtais noslēpums. Japānā katrā ēdienreizē ēd nevis maizi, bet gan rīsus. Šāds regulārs rīsu patēriņš japāņiem aizstāj kuņģim kaitīgās smalkmaizītes, bulciņas un baltmaizi.

Piektais noslēpums. Japāņu sievietes zina, kas ir uzmundrinošas brokastis. Viņas neēd no rītiem biezpiena plāceņus. Tu neieraudzīsi uz viņu galdiem ceptas olas ar bekonu. Viņas neēd smalkmaizītes ar sieru vai pīrādziņus pildītus ar mellenēm, arī ne saldās biezputras. Ak, nabadzītes, tu nodomāsi, vai ne? Viņas droši vien jūtas apdalītas un nelaimīgas… Bet nesteigsimies ar secinājumiem, bet labāk palūkosimies uz japānietes vidukli – tas būs apstiprinājums tam, ka japānietes ir visslaidākās sievietes pasaulē! Un viens no šī slaiduma iemesliem ir tas, ka japāņu sievietes zina, kādām jābūt enerģiju vairojošām brokastīm! Tipiskas japāņu brokastis sastāv no zaļās tējas, vārītu rīsu tases, miso zupas ar tofu sieru un sīpoliem, mazām nori lapiņām un , varbūt, omletes vai kūpināta laša gabaliņa.

Sestais noslēpums. Japānietēm ļoti garšo deserti. Viņas ļoti mīl šokolādi. Viņas dievina saldumus, saldējumu, cepumus, rīsu krekerus un sojas smalkmaizītes. Tomēr, atšķirībā no rietumu sievietēm, viņas tos ēd daudz retāk un ļoti nelielā daudzumā.

Septītais noslēpums. Pret pārtiku japāņi izturas saprātīgi un praktizē veselīgus ēšanas paradumus. Piemēram, 2003.gada ziņojumā par japāņu ēšanas stilu, Brigama Janga universitātes pētnieki nonāca pie secinājuma, ka amerikāņiem ir “mazāk veselīgi” ēšanas paradumi nekā japāņiem. “Paradokss ir tajā, ka amerikāņi ļoti augstu vērtē kalsnumu un ir ieciklējušies uz diētiskiem ierobežojumiem un atturēšanos, un tas, iespējams, ir pirmais iemesls pieaugošajiem aptaukošanās, ēšanas traucējumu, ēšanas uz nervu pamata radītājiem un sliktajām amerikāņu figūrām “- šī informācija ir ietverta pētījuma vadītāja, profesora Stīva Hoksa ziņojumā.

“Amerikāņi pareizas ēšanas paradumus vispirms saista ar tādu acīmredzamu veselības pazīmi kā kalsnumu un pēdējā vietā viņiem atrodas vienkārša baudu,ko sagādā ēdiens, uzskata Hokss. – Japāņiem, savukārt, izdodas pieturēties daudz veselīgākai attieksmei pret ēdienu – viņu ēdiens ir daudz dažādāks un veselīgāks un viņiem nav sevi jāpakļauj ierobežojumiem, kuri būtu nepieciešami, lai notievētu”.

Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka japāņu sievietes arī augstu vērtē slaidumu, bet tajā pašā laikā neliedz sev mīļākos produktus, kā to dara amerikānietes. “Amerikā, pārmērīgie daudzo diētu ierobežojumi var novest pie aptaukošanās skaita pieauguma, – uzskata Hokss. – organisms reaģē uz diētu tā, ka cenšas uzglabāt vairāk nekā vajadzētu taukus, un ievērojami samazina kaloriju skaitu, kas sadeg normāla dzīves ritma laikā”.

Astotais noslēpums. Tas būs galvenais slaiduma un veselības noslēpums. Japāņi tik ilgi dzīvo un savu veselību saglabā tāpēc, ka daudz kustās.

Un tas nav sarežģīti. Viņi vienkārši daudz staigā. Par cik staigāšana ir visvienkāršākā, ērtākā un lētākā fizisko vingrojumu forma, tā ir ļoti daudzu Japānas iedzīvotāju izvēle. Viena no staigāšanas metodēm tiek saukta par „10 000 soļiem”. Jau pirms 40 gadiem šo ideju sāka reklamēt kāds japāņu pētnieks Iosiro Hatano, piedāvājot izmantot vienkāršu soļu mērītāju. Tagad šādu uzdevumu noiet 10 000 soļus ( apm.8 km) atbalsta daudzas veselības kontroles un slimību profilakses organizācijas un Amerikas sporta medicīnas koledža.

Jā…… mēs nekad nekļūsim japānietes, bet kaut ko no šiem padomiem mēs noteikti varam paņemt arī sev. Negribas atteikties no brokastu siermaizītēm? Bet mēs, taču, varam tās pagatavot paaaaaavisam maziņas…kā japānietes.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: japānietes, japāņu ēdienkarte, japāņu veselības noslēpumi