Uz Visuma robežas bija kāds veikals. Izkārtnes uz tā jau vairs sen nebija – to kādreiz aizpūta viesuļvētra, un jaunu īpašnieks neuzkāra, jo katrs vietējais iedzīvotājs arī tā jau zināja, ka veikalā pārdod vēlēšanās.

Veikala sortiments bija ļoti plašs, te varēja nopirkt gandrīz visu: milzīgas jahtas, dzīvokļus, laulības, viceprezidenta posteni, naudu, bērnus, iemīļoto darbu, skaistu augumu, uzvaru konkursā, lielas automašīnas, varu, veiksmi un daudz, daudz ko citu. Netika pārdota tikai dzīve un nāve – ar to nodarbojās galvenais ofiss, kas atradās pavisam citā Galaktikā.

Ikviens, kurš atnāca uz veikalu (bet bija arī tādi gribošie, kas veikalā nebija iegājuši ne reizi, bet palika sēžot mājās, vienkārši gribot) vispirms uzzināja savas vēlēšanās cenu.

Cenas bija dažādas. Piemēram, mīļākais darbs maksāja atteikšanos no stabilitātes, drošības un prognozējamības, tas maksāja gatavību patstāvīgi plānot un strukturēt savu dzīvi, ticību saviem spēkiem un ļaušanu sev strādāt tur, kur patīk, nevis tur, kur vajag.

Vara maksāja nedaudz vairāk: bija jāatsakās no dažām savām pārliecībām, vajadzēja prast visam atrast racionālu izskaidrojumu, prast atteikt citiem, zināt savu cenu (un tai bija jābūt diezgan augstai), ļaut sev teikt „ES”, apliecināt sevi, neskatoties uz apkārtējo atzinību vai otrādi – nosodījumu.

Dažas cenas šķita visai dīvainas – laulību varēja saņemt gandrīz vai par velti, bet laimīga dzīve maksāja dārgi: personīgo atbildību par savu laimi un prasmi dzīvi baudīt, zinot savas un otra vēlmes, atteikšanos no centieniem atbilst apkārtējo uzskatiem, prasmi vērtēt un cienīt to, kas tev pieder, ļaut būt sev laimīgam, risku zaudēt dažus draugus un paziņas.

Ne katrs, kurš uz veikalu atnāca, bija uzreiz gatavs nopirkt kādu vēlēšanos. Daži, ieraugot cenu, uzreiz apgriezās un devās prom. Citi ilgi un domīgi stāvējā, pārskaitot to, kas viņiem pieder un, prātojot, kur atrast līdzekļus vēl.

Kāds sūdzējās par augstajām cenām, pieprasīja atlaides vai interesējās par izpārdošanām. Bet bija arī tādi, kas vilka laukā visus savus ietaupījumus un, ietītu skaistā, čaukstošā papīrā, saņēma savu vēlēšanos.

Uz laimīgajiem skaudīgi nolūkojās citi pircēji, spriežot par to, ka gan jau veikala saimnieks ir viņiem paziņa un vēlēšanos viņi dabūja vienkārši tāpat, bez jebkādām pūlēm. Veikala saimniekam, lai iegūtu vairāk pircējus, bieži vien ieteica cenas samazināt. Bet viņš vienmēr atteicās, jo tamdēļ ciestu vēlēšanās kvalitāte.

Kad saimniekam jautāja, vai nebaidās bankrotēt, viņš šūpoja ar galvu un atbildēja, ka tie, kas gatavi riskēt un savu dzīvi mainīt, atteikties no ierastās ikdienas, kas spēj sev noticēt un, kuriem ir spēki un līdzekļi, lai apmaksātu savu vēlmju piepildīšanos, atradīsies vienmēr.

Bet uz veikala durvīm jau vairākus gadu simtus joprojām karājas izkārtnīte:

„Ja Tava vēlēšanās nav piepildījusies – tā vēl nav apmaksāta”.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: dzīves kvalitāte, līdzība, sapņi, vēlēšanās piepildīšana, vēlmes