Katrai tas ir savādāk…
Šo vēstuli saņēmu pirms dažām dienām, kad pēc savas 50-gadu jubilejas nosvinēšanas atgriezos atpakaļ ikdienā. Un to izlasot, uzreiz palūdzu rakstītājai atļauju to nopublicēt mūsu vēstuļu stūrītī. Es domāju, ka, šo atklāto, uz pārdomām vedinošo vēstuli izlasot, mums te varētu izveidoties interesanta diskusija…
Vispirms pavisam novēloti sveicieni Tev, Aija, Tavā lielajā dienā!!
Varu apmēram iedomāties kā jūties pēc šī cipara sasniegšanas…Bet varbūt arī nevaru…, jo katrai tas ir savādāk..:)
Es varu tikai pateikt, ka jutos briesmīgi kādus divus mēnešus un nupat tik esmu kaut cik atguvusi enerģiju un dzīvesprieku…
Es ļoti pārdomāti gatavojos savai 50.dzimšanas dienai, jaunā gada sagaidīšanai un lai būtu kāda odziņa – to nosaucu par Rožu balli.Viesības notika viesu namā – ļoti, ļoti skaistā vietā ar visiem man mīļajiem cilvēkiem un neuzaicināju nevienu ar ko kopā negribētos būt. Es jutos karaliene pilī…Tiešām!
…Bet vai Tu zini, par ko es domāju…tai brīdī, kad visi stāvēja ar rozēm, lai mani sveiktu? Es domāju par savām bērēm, kuras neredzēšu. Tur būs tieši tie paši man mīļie cilvēciņi…un noteikti arī ar rozēm. Šī doma man uzmācās atkal un atkal 2 mēnešu garumā. Pirmo reizi mūžā laikam izjutu kas ir depresija. Un nekad nebiju domājusi, ka jutīšos tik iztukšota.
Pavisam noteikti man nav dzīves apnikums. Bet arvien vairāk apzinos, ka nekas uz šīs pasaules mums nav apsolīts un garantēts -vienīgi tas, ka aiziesim atpakaļ mūžībā…Un neviens jau nezin, kad tas notiks. Es protams nevienam tuvajam sev cilvēkam neko tādu neuzdrošinājos stāstīt un tagad pat īsti nezinu, kāpēc tieši to pastāstu…Ceru, ka nejūties slikti pēc tādas nostaļģiskas vēstules.
Šādu lūk vēstuli man mudināja Tev uzrakstīt Tavs raksts par 50- gadniekiem.
Bet vai Tu zini ko es tagad darīšu??? Es rakstīšu 80-gadīgās Hervitas vēstuli 50-gadīgajai Hervitai… Kaut kā tie 50-gadnieki tak jāuzmundrina! 
Paldies, ka uzklausīji.
Hervita
Interesanti raksti :
Es jau otrdien, mūsu iknedēļas jaunumu vēstulē visām mūsu sekotājām pavēstīju, ka tuvojas 3 sirsniņdienas arī buduāra grāmatplauktā . Un n ...
Mēteļi, kas izskatās tā, it kā būtu adīti no mohēras vai angoras dzijas, bet patiesībā ir austi no auduma, kuram pievienota mohēra vai ang ...
Visām tām buduars.lv sekotājām, kas pēdējo dažu mēnešu laikā ir pieteikušās ik otrdienas buduars.lv jaunumu saņemšanai un Svetlanas Jermak ...
Dārzā darbu pašlaik tik daudz, ka nevar paspēt visus apdarīt : Mulčē; Veido savu viršu dobi; Ieziemo ūdensaugus; Gatavo smilts ...
Šodiena ir tā diena, kas pieder mums, kad vēlos no sirds sveikt mūs visas kopā un katru atsevišķi! Gan māmiņas, gan vecmāmiņas, gan tās, kurām ...
Tags: 50 gadi, 50 gadīgās, 50 gadu jubileja
Loading ...
Mīļās 50- gadnieces ! Es, tagad jau pāri 70 gadiem, tātad jūsu mamma , varu teikt: nebēdājiet par saviem gadiem, jo tie ir tik skaisti, stipri un jums tik daudz laba ir priekšā ! Es ļoti labi atceros tieši savus 50 gadus. Stipra, spēcīga, ( nosacīti) vesela. Protams, katrai ir savādāks dzīves gājums un tas lielā mērā atkarīgs no jums pašām. Bet, mīļās meitenes, priecājieties par to, cik daudz gadu jums vēl priekšā un neizdomājiet bēru skatus un vēl nez ko. Tā jau var sabojāt savu esošo laiku. Dzīvojiet un dariet visu, lai jūsu atlikusī dzīve patiešām nestu jums prieku ! Ar laba vēlējumu jūsu mammas( to es atļaujos citu mammu vietā ) ! Esiet laimīgas !
50 ir skaisti, labi atceros, es nevēlējos tos atzīmēt, it kā no tiem varētu izbēgt, bet mani iesaistīja atzīmēšanā darba kolektīvs, un labi vien bija, tas palīdzēja pārvarēt to krīzi un izbēgt no līdzīgām pārdomām. Ar maniem 50 uzsākās jauns un jauks pasākums kolektīvā -apaļo jubileju atzīmēšanā ar mazu koncertiņu-apsveikumu, visi gatavojamies (bērnudārznieces) un izdomu netrūka, tā atkal nosvinējām arī manus 60 un aiziešanu pensijā. 50 gadi skaisti, jo dzīvē daudz piepildīts, un vēl paspēju iegūt DU bakalaurus- studijās. Dzīve turpinās, par gadiem nav jāuztraucas, svarīgs laiks, kad jāsāk pievērst sev īpašu uzmanību, lai uzturētu veselību, sekot izskatam, mazliet pie sevis jāpiestrādā un būsi skaista un jauka vēl ilgi. Pēc 50 vēl daudz gadu priekšā un ir tik daudz jāredz un pat jāapgūst, nav laika drūmām domām. Tev pieder katra jaunā diena un tā būs tāda kādu izvēlēsies pati uzsākot rītu, veidojot saskarsmi ar cilvēkiem un tuviniekiem.Skatīsies uz lietām savādāk, jau daudz ko izvērtējot, bet tas atkarīgs no mums pašām. Dzīvojiet, priecājieties par skaisto pasauli ap sevi un pasaule atsmaidīs pretī. Tu dzīvo šodien un veido jauku šodienu, tad arī nākotne būs jauka. Saki”Labrīt”un uzsmaidi sev, redzēsi smaidu sev. Nu jauki taču ja to varam. Lai visām labi vēlējumi , esiet laimīgas!(man 65)
Man pēc mēneša 50!
Kā jūtos? Nezinu…. Kā bērns, kas gaida konfekti… Saldu? Rūgtu?…. tad jau redzēs. Iedvesmo vīrs, kurš pirms 3 gadiem pārkāpa 50 : Nekas nebeidzas, viss tikai sākas!
Visskaistākais vēl priekšā..Tas ir pavisam noteikti..:)…Vispār jau gadiem nav ne vainas..Bet mēs tiekam mākslīgi ieliktas 50 gadnieku rāmītī.Ēst un dzert drīkt tikai to un to,apģērbam jābūt tādam un tādam,jāuzvedas tā un tā..Un jāprot skaisti novecot..Un informācijas ir tik daudz,un tik pretrunīga..Un tad tāds jūtīgs cilvēciņš to visu saklausās(jo izglītoties tak vajag)..un vairs nesaprot,ko drīkt domāt ,darīt,un nesaprot,kur vispār atrodas..Mēs pazaudējam sevi,mēģinot būt par tām,ko no mums gaida sabiedrība..Mēģināsim nedzīvot citu izveidotos rāmjos,mēs tak katra esam tik unikāla!!
Man nav bijušas ne trīsdesmit gadu krīzes, ne četrdesmit gadu krīzes, bet sagaidot 50, jutos dīvaini. Laikam jau zemapziņā atausa mūsu vecāku 50 gadu jubilejas ar apsveikuma pantiņiem-” kad vecums kā dadži sirdi bada” stilā, kad likās- šausmas, dzīve gandrīz galā. Nu neko. 50 atnāca, pagāja un dzīvojam tālāk jau bez stresa. Galu galā mūsu dzīvi jau nenosaka tavs personas kods, bet gan tas, kā tu dzīvo un kā uztver pasauli. Tik daudz kas jauks apkārt notiek!