Nu ko – tuvojas Ziemassvētki, Jaunais gads un pilsētās jau tiek „stutētas” lielās egles. Drīz arī mēs sāksim prātot kur, kādu un cik lielu egli pirksim šogad.

Praktiski cilvēki uzskatot, ka labāk nopirkt labu mākslīgo egli un pēc tam to izmantot vairāku gadu garumā, nekā maksāt par „dzīvu” egli, kuru pēc svētkiem katru gadu jāizmet laukā. Un arī attiecībā pret dabu dzīvu koku labāk esot atstāt dzīvot. Ja arī tu esi šādas idejas piekritēja, tad šis raksts ir domāts tev.

Mūsdienās ražotāji ir iemācījušies radīt polimēru egles tik skaistas, ka tās gandrīz neatšķirt no „dzīvajām” eglēm. Viss noslēpums ir tajā, ka ir jāprot izvēlēties mākslīgu egli tādu, lai tās cena un kvalitāte būtu optimālas.

Visām mākslīgajām eglēm ir viena neapstrīdama priekšrocība: kad svētki beidzas un ir laiks egli novākt, tev nebūs jācīnās ar nobirušu un pa dzīvokli visur izklīdušu skuju kaudzi. Tu piekritīsi – tā nav patīkama nodarbe.

Daudzas mūsdienās ražotās mākslīgās egles brīžiem nemaz neatšķiras no dzīvajām.

No kā tiek gatavotas mākslīgās egles

Izvēloties egli, vispirms pievērs uzmanību materiālam, no kā pagatavotas ir skujas. Ir ideāli, ja materiāls atgādina klasisku plastmasas pavedienu jeb stieplīti, bet šādus modeļus var atrast reti. Visādā gadījumā tavas uzmanības vērtas ir tikai tās egles, kurām skujas ir no polimēra materiāla un stīvas.

Eksperti apgalvo, ka papīra varianti (kaut arī piesūcināti ar labākai izturībai domātiem speciāliem līdzekļiem) nav uzmanības vērti. Pirmkārt, ir jāņem vērā ugunsdrošības faktors: ja mākslīgo egli tu vēlēsies rotāt ar elektrisko spuldzīšu virteni, tad papīra egle var viegli uzliesmot. Un, otrkārt, papīrs vienalga ir papīrs un šāda egle nemaz nelīdzināsies dabīgai.

Labu reputāciju ir ieguvuši tie saucamie jaungada „koki” no plastmasas. Otrajā vietā ir egles no PVC. Pirms iegādājies savu nākamo egli, izdari mini testu: viegli parausti egles skujas. Ja tās paliek uz vietas un nedeformējas, tad uzmanību vari sākt veltīt šai eglei.

Zaļa krāsa nav dogma.

Mākslīgo egļu veidi

Praktiski visas mākslīgās skaistules ir saliekamās. Visērtākie no visiem esot šarnīra modeļi. Atšķirība slēpjas tajā, ka to stumbrs ir sadalīts 3-4 posmos un pie tiem ir piestiprināti lokani, pūkaini zari. Šie posmi savā starpā ir jāsavieno pēc piramīdas principa, bet zarus jānoloka nepieciešamajā virzienā.

Ja egle tiek pirkta pilsētas dzīvoklim, tad nav nekādas nepieciešamības iegādāties pārāk garu un kuplu egli.  Pat 2m augstums būs diezgan kritisks. Toties 1.7 – 1.8 m egle viegli iederēsies jebkura dizaina dzīvoklī. Lai eglei nodrošinātu maksimālu stabilitāti, ir jāizvēlas metālisks (nevis plastikāta) statīvs.

Kādu ražotāju izvēlēties

Lielākā daļa ražotāju savu produkciju cenšas aromatizēt ar skuju aromāta imitatoriem. Bet gadās, ka šādiem aromātiem cauri „spiežas” aizdomīgas un pat nepatīkamas ķīmisku piejaukumu notis. Visaktīvāk aromātu var just, ja egle atrodas siltuma avota tuvumā.

Šādi piejaukumi, var izrādīties, ir toksiski un var kļūt par tavas vai tavu ģimenes locekļu veselības problēmu radītājiem. Labākais veids kā no tā izvairīties – pirms egles iegādes lūgt izstrādājuma kvalitātes sertifikātu. Ja tāds ir, par slikto var vairs nedomāt. Ķīnā ražotajām eglēm šādu sertifikātu parasti nav, bet Itālijas un Vācijas produkcijai tas ir obligāts. Protams, šādas egles būs dārgākas, bet veselība, taču, arī nav zemē atrasta, vai ne?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: egle, Jaunais gads, mākslīgā egle, Ziemassvētki