Domas, kuras neļauj mums aizmigt

Problems with sleeping

Jā, šādu situāciju mēs pazīstam visas: pulkstenis rāda pāri pusnaktij, būtu sen jau jāguļ, bet nekas nesanāk. Un viss ir tikai tāpēc, ka milzīgs domu skaits mums uzbrūk ik minūti.

Protams, tās tomēr nedaudz atšķiras, jo kādai no mums ir 30 gadi, kādai 40, kādai 50 un vairāk. Līdz ar to vienai bērni mazi un domas ir ap vienām lietām, bet citai jau bērni lieli un domas ir pavisam par ko citu. Un, tomēr, daudzas no šīm domām mums ir ļoti līdzīgas…

Es taču durvis aizslēdzu…?!

Ja es aizmigšu tagad, es nogulēšu 6 stundas un 17 minūtes.

Kas tas bija par troksni virtuvē?

Nu ja, laikam kaķis…

Hmmm, bet kaķis ir šeit!!!

Un kas TAD tas bija?

Pārāk karsti…

Tagad pārāk auksti.

Es pilnīgi jūtu, kā zem manām acīm veidojas maisiņi…

Rīt izskatīšos tik nogurusi.

Un, tomēr, kas tas bija par troksni???

Es telefonu paņemšu rokā un visādam gadījumam gulēšu ar to.

Hmmm….es pārbaudīšu Instagramu.

Es tikai ieiešu Facebook – tas ir ātri.

Ooooo, jauna ziņa!

Un tā, ja es aizmigšu tagad, es nogulēšu 5 stundas un 32 minūtes.

Es modinātāju uzliku?

Un, ja tas nenozvanīs???!!!!

Ooooo, cik labi! Vēsa spilvena puse!

AAAAAaaaaa, kas tikko pieskārās manam plecam???!!!! Zirneklis???

Fuuuu, tie ir mani mati.

Vajadzētu aiziet pie friziera.

Interesanti, cik maksātu jauns griezums?

Mjaaaa…..visi pārējie, laikam, jau šai mājā guļ.

Sirēna???? Kaut kur ugunsgrēks???

Es brīnītos, ja kāda no manām draudzenēm tagad negulētu.

Ārprāts! Man vajadzīgs jauns matracis!

Un šis spilvens!!!

Gulēšu uz vēdera.

Nē, es tā nevaru elpot. Gulēšu uz muguras.

Es tā guļu jau divas stundas. Pa šo laiku jau varēju kaut ko jēdzīgu izdarīt.

Gribu ēst.

Rīt jāpiezvana vecmammai (mammai).

Gribu ēst.

Ja es aizmigšu tieši tagad, es nogulēšu 4 stundas.

Ai, nu cik tad var! Eju uz virtuvi!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Interesanti raksti :

 

Tags: , ,

Atbildes pavisam: 2

Man ir ko teikt »

 
  • Laila

    Šādām situācijām esmu aizņēmusies ideju no arhibīskapa Jāņa Vanaga un iekšēji stingri paziņoju: “Atstājies no manis, velns! Dievs ir devis dienu lai darbotos un nakti lai gulētu, tagad ir nakts un man ir jāizguļas! Tā Dievs ir iekārtojis. Āmen.” Skan ļoti patētiski un drusku dīvaini, bet tas patiešām palīdz! :) Vai kaut kas tamlīdzīgs. Vai Tēvreize ļoti lēni un pārdomājot katru vārdu. Pa vidu jau tāpat nāk visas rakstā minētās domas, bet Tēvreize tomēr pietur pie kaut kāda miera pavediena.

     
     
     
    • Paldies, Laila! Ļoti noderīgs padoms un pilnīgi piekrītu, ka varētu līdzēt. Bet pie reizes atcerējos savu “iemigšanas metodi” :)).
      Ar mani, savukārt, ir tā: ja es aizeju laicīgi gulēt – nu ap 23:00 apmēram, tad iemiegu vienmēr labi. Ja gadās pēc pusnakts, nu tad visādi sanāk un tad es daru tā: loģiski, kad esi jau gultā, istabā ir tumšs (šī metode darbojas tikai tad, kad tumšs istabā), bet tad es atveru acis un lieku sev skatīties griestos virs galvas. Ticiet vai nē, pēc brīža acis sāk virināties ciet. Bet es vienalga kādu laiku sevi piespiežu skatīties griestos…Nu un…vairs nemanu, kad aizmiegu. Man tas tiešām iedarbojas gandrīz 100%. Domāju, ka tas iedarbojas psiholoģiskā līmenī: kad mēs liekam sev iemigt (ja nenāk miegs), mēs cenšamies turēt acis ciet, cenšamies neko nedomāt, skaitīt aitas utt. Bet manā gadījumā es it kā cenšos likt sev darīt pretējo – negulēt, turēt acis plaši atvērtas un censties skatīties kaut kur konkrētā vietā griestos virs galvas. Laikam tā ir, savā ziņā, šoka terapija organismam :)).

       
 
Saņem bezmaksas e-grāmatu "5 Stila Kļūdas" un iknedēļas jaunumus!

Saņemt e-grāmatu >>>>

Bezmaksas e-gramata