Dārzs bez ķimikālijām – šī vispārpieņemtā frāze profesionālā valodā nozīmē ekoloģisku vai organisku dārzkopību. Par ekoloģisku tā tiek saukta tāpēc, ka tā nekaitē apkārtējai videi un ir saskaņā ar dabas likumiem. Par organisku tāpēc, ka tā noliedz minerālmēslu izmantošanu, tos aizstājot ar organiskiem. Šis dārzkopības veids noraida toksisku, ķīmisku vielu lietošanu, tās aizstājot ar aizsargājošas darbības dabas savienojumiem.

Tomēr atteikties no ķīmisko vielu izmantošanas tas vēl nenozīmē, ka dārznieks izmanto organisko dārzkopības veidu. Bioloģiskā dārzkopība – tas ir arī noteikts pasaules skatījums un īpaša, dvēseliska attieksme.

Ir jāatzīst, ka dārznieku vidū nav daudz to, kuriem ir tendence sekot šajā virzienā. Tas daudz vairāk prasa laika un, to pielietojot, nevar lepoties ar lielām ražām. Galvenā uzmanība šeit tiek vērsta ne ražas lielumam, bet tās kvalitātei.

Organiskā ceļā iegūtie produkti atšķiras ar labu garšu, augstu kvalitāti, un pats galvenais – var nebaidīties, ka ar šiem produktiem tiek uzņemti nitrāti un ķīmisko vielu atliekas.

Ne vienmēr kvalitāti var izteikt skaitļos: tik un tik daudz olbaltumvielu, tik un tik daudz vitamīnu utt. Tur vēl ir kaut kas nenotverams…, kas tiek saukts par dzīvības enerģiju. Augiem, kas tiek audzēti, izmantojot minerālmēslus, un tiek aizsargāti, izmantojot pesticīdus, tāpat kā bērnam, kuram dzīves laikā tiek dots daudz medikamentu, lai gan viņš šķietami izskatās liels un vesels, nav pietiekami daudz vitalitātes un dzīvības enerģijas. Viņiem tā nav nepieciešama – tās trūkums tiek aizstāts ar ķīmiju. Augiem, kas tiek audzēti, izmantojot organisko mēslojumu un tamdēļ ir pakļauti visiem likteņa pagriezieniem, ir spiesti cīnīties par savu dzīvi un to izdarīt viņiem palīdz intensīva vielmaiņa, labi attīstīta imūnā sistēma un spēcīga enerģētika. Šo visu jaudu tie uzkrāj savos augļos un atdod mums.

Produktu kvalitāte – tā ir tikai viena, kaut arī ļoti svarīga jautājuma puse. Otra puse – tas ir pats cilvēks un viņa attiecības ar dabu. Nepareizi veidotas, izkropļotas nesapratnes par šīm attiecībām dēļ, cieš gan daba, gan pats cilvēks. Šobrīd netiek runāts par tūkstošiem hektāru aramzemes, kas ir kļuvusi neauglīga negudras saimniekošanas dēļ. Padomāsim kaut vai par savu nelielo dārza gabaliņu.

Vai mēs gribam šo mazo zemes pleķīti sev un saviem bērniem saglabāt auglīgu? Kad tiek pielietotas ķīmiskas lauksaimniecības metodes bez pietiekama organiskā mēslojuma, zeme neizbēgami degradējas. Atkarībā no auglības avota līmeņa, šī degradācija var turpināties vairāku gadu garumā, bet gala rezultāts ir nolemts jau iepriekš – uz šīs zemes, nekas izņemot nezāles, vairs augt nevarēs.

Bioloģiskajā zemkopībā, galvenie centieni tiek vērsti stabilas augstas augsnes auglības uzturēšanai. Lai to realizētu, pastāv sistēmas un metodes. Vienlīdz svarīgs un neaizstājams ir katrs šīs sistēmas posms. Šie posmi ir: kompostēšana, mulčēšana, zaļmēslošana, augseka, jauktās kultūras. Šāda metode ne tikai palīdz saglabāt augsnes auglību, bet arī palielina izturību pret augu slimībām un kaitēkļiem. Liela augu dažādība, dzīvžogi, atteikšanās no pesticīdu izmantošanas ļauj nelielajā dārza gabaliņā būt tuvāk tam bioloģiskajam līdzsvaram, kas liedz iespēju dabā reproducēties neierobežotam kaitēkļu daudzumam.

Kas attiecas uz pašu cilvēku – nodarbošanās ar bioloģisko lauksaimniecību veicina ne tikai viņa fizisko veselību, bet arī garīgo. Viena lieta – dārznieks, kurš redz zemi tikai kā ekspluatācijas objektu, kurš ir koncentrējies tikai uz savu peļņu un izdevīgumu. Cita lieta – dārznieks, kurš intuitīvi jūt zemes un augu dzīvi, kuram roka neceļas, lai tos indētu ar ķīmiju, augstas ražas iegūšanas dēļ. Dieva dotās zemes, dabas un augu mīlestība – tā ir mīlestība ar lielo burtu, kas atdzīvina dvēseli.

P.s.Nākamās sestdienas publikācijā šo tēmu turpināsim ar 12 zelta padomiem, kas palīdzēs uzturēt dārzu bez ķimikālijām.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: bioloģiska dārzkopība, dārza kopšana, ekologiska darzkopība