Ir klāt gada visgarākā diena un visīsākā nakts – vasaras saulgrieži. Un tas notiek jau šajā piektdienā 21. jūnijā.

Laiks, kas apvīts ar mītiem un ticējumiem. Šis ir brīdis, kad būtu uz mirkli jāapstājas un jāveltī laiks sev pašai. Visa daba mums apkārt ir pilnbriedā, gatava ar mums dalīties savā dziedinošajā spēkā. Zied katra vissīkākā smildziņa un zālīte. Brīžiem liekas, ka var sajust pasauli elpojam. Saule ir visaugstāk un vairākas dienas gandrīz nemaina savu stāvokli pie debesīm. Un šogad tā mūs mīļo īpaši, gandrīz katru dienu rotājoties pie debesīm.

Vasaras saulgrieži, līdzīgi kā ziemas saulgrieži ir laiks, kad cilvēki pārskata savu veikumu – gads ir pusē. Dārzi sasēti un izravēti, gaidām ražu. Tas simboliski sasaucas arī ar mūsu iecerēm un jau padarīto.

Pirms Līgo parasti mēdzam uzpost visu sev apkārt un arī pašas sevi. Tīram un vairāk, kā ik dienu, uzkopjam māju, izdzenājam putekļus, sadedzinām visu lieko, kas varbūt vēl kaut kur aizķēries no pavasara tīrīšanas darbiem. Domās jau apceram kā smaržos pašas ceptie pīrāgi un uz galda kā dzeltena saulīte būs Jāņu siers. Ja nu ne pašas gatavots, tad kādas citas rokas būs to darījušas, lai mums garšotu un būtu ar ko cienāt citus.

Un kur nu vēl vāzēs un pie durvīm, kaktos un kaktiņos Jāņu zāles – bērzu, ozolu un pīlādžu zari, margrietiņas, lupīnas, madaras, sarkanais āboliņš, rudzupuķes un magones… Ak, jā, un arī papardes! Papardes lapiņa atgādina Austras koku, kur visi zariņi ir vērsti un augšu, pretī saulei un gaismai, tāpēc tā satur ļoti spēcīgu enerģētiku. Kaut gan tieši šo pašu var teikt par it visām zālītēm, kas šobrīd to vien gaida, kā mūs iepriecināt un stiprināt.

Kā tad Līgo vakarā bez ugunskura? To iededz līdz ar saulītes rietu un pieskata, lai tas degtu līdz saule no rīta aust. Tādējādi it kā neļaujot tumsai vaļu. Parasti uguni dedzina uzkalniņos, vai kādā citā augstākā vietā, lai tas spīd tālu un izgaismo tuvējo apkārtni, nesot svētību un aizsardzību visiem.

Un katrai meitai un sievai ir galvā vainags, kas pīts no trejdeviņām zālītēm. Tas mūs it kā savieno ar dabas dziedinošo spēku, aizsargā un palīdz pašām sajusties kopībā ar šo svētku burvību. Liekot galvā vainagu citiem, mēs dodam tiem labestību un sirsnību. Savam vīrietim uzpīsim ozollapu vainagu – spēkam un stiprumam. Ar mīlestību!

Līdzīgi ir ar aplīgošanu un Līgo dziesmām. Dziesma arī ikdienā ir svētīga un enerģiju dodoša, taču Līgo dziesmām piemīt īpašs šarms un gudrība. Līgo dziesmas un to vibrācijas attīra mūs pašas, apkārtni un rada harmoniju. Visas bēdas un rūgtums tiek nodziedāts nost un, aplīgojot citus, mēs ticam, ka viss tas, par ko dziedam dziesmā, atnesīs pozitīvu piepildījumu arī tam, ko apdziedam. Vai zināji, ka vārds ”līgo” līvu valodā nozīmē „Lai top”?

Visas domas gaišas un saulainas, vai ne? Tāda jau arī ir Saulgriežu filozofija – atmest visu veco, smagnējo un traucējošo un doties pretī gaišajam, veselīgajam un pozitīvajam. Un, ja nu vēl pati daba nāk mums palīgos, ko tad vēl vairāk var vēlēties – tikai jāsaņem un jāizbauda. Šis Saulgriežu laiks lai ir uzmundrinošs un spēku dodošs ikvienai no mums. Katrai par sevi.

Pilnas pļavas ziediem, kas šobrīd pilni dziednieciska spēka – lasām tējas, ko varēsim dzert ziemas vakaros un kavēties atmiņā par vasaru, par šo laiku. Nav jāņem rokās gudras grāmatas, ja šobrīd nezini, kura zālīte der kādai vainai. Uzticies savām sajūtām un noplūc tās, kas tevi uzrunā.

Atrodi kādu klusu vietu, kur pabūt vienai – domās pārstaigā laiku no pagājušajiem Līgo svētkiem līdz šiem, ko esi paveikusi, ko vēlies piepildīt turpmāk. Varbūt tuvumā ir upe, ezers vai jūra? Lieliski! Veldzē savu ķermeni un garu, atdod prom ūdenim savas raizes un nemieru, ļauj attīrīt prātu, ļauj tam sevi glāstīt un atjaunot tavu ķermeni, svētīt domas.

Uguns…Uguns sadedzina visu slikto. Un uguns arī sasilda. Kaut vai tas ir iedegts kamīnā, taču ir jauki, ja vari domās parunāties ar to. Redzēsi, ka tas tev atnesīs mieru un gaišumu.

Un saulītei austot, rasa ir pilna zemes un augu spēka un spirgtuma. Ļauj basajām pēdām izbaudīt to, uzņemt to, piepildīt sevi.

Atceros, kā reiz – pie draudzenes vasaras saulgriežos, pēc kārtīgas lauku pirts abas gulējām rasotajā zālē kailas. Neizstāstāmas un neaprakstāmas sajūtas. Ķermenis pirtī sasilis un rasotā, vēsā zāle, prāts kaut kur tālu prom no ikdienas un pāri visam zvaigžņu pilnas debesis. Un kaut kur kaimiņu mājās „līgo, līgo..”

Viss kļūst viens. Un tu esi Visuma daļa, Dieva bērns, starp puķēm, kokiem, zvaigznēm, Jāņugunīm un ‘līgo”.

Mīļās, mēs katra varam radīt savu pozitīvo realitāti kaut uz šīm dažām dienām, uz mirkli. Piepildīt sevi kā krūzi ar tīru avota ūdeni – pilnu līdz malām. Ar spēku, ar veselību, ar ticību labajam! Vai vienas, vai kopā ar savu vīrieti, kā pašām vien tīk.

Lai gaiši un priecīgi pavadīt šo dabas un cilvēku kopā būšanu – vasaras saulgriežus!

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte

Tags: Līgo, saulgrieži, visgarākā gada diena