Mēs visi satiekamies, iemīlamies, sākam veidot attiecības un, paši sev nemanot, ieslīgstam ikdienas rūpju un problēmu rutīnā, pierodam pie mīļotā cilvēka tāpat, kā pierodam pie krēsla, kas stāv istabas stūrī, kā pierodam pie mīkstām čībiņām.

Pieraduma spēks, protams, ir liels. Tas cilvēkus kopā tur vēl ilgi pēc tam, kad mīlestības vairs nav.

Kāpēc mēs pierodam? Kā likums, jo vairāk partneri uzticas viens otram, jo siltākas un mierīgākas ir viņu attiecības – jo ātrāk formējas pieradums. Šis cilvēks tevi jau redzēja dažādu – nogurušu, drūmu, dusmīgu, varbūt arī iedzērušu… Kāpēc kaut ko vēl tēlot? Un pat centieni šādas attiecības dažādot reti ir veiksmīgi.

Nav vērts pārāk baidīties no dabiskā pieraduma. Ja tu sāksi pārvietot mēbeles, iegādāties jaunus, ikdienā lietojamos priekšmetus, izdomāt neparastas nodarbes, tas pieradumu atvirzīs tālāk. Bet var arī visu stabilitātes jaukumu ar šiem jaunievedumiem un pārmaiņām iznīcināt…

Ja trūkstošās emocijas un mīlestības trūkumu tu centies aizvietot ar kaut kādām aktīvām darbībām, tas liecina par dziļu attiecību krīzi. Diez vai tavs partneris priecāsies par šādu notikumu pavērsienu.

Protams, nav iespējams gadu desmitiem dzīvot roku rokā un katru dienu saņemt no mīļotā rožu pušķi, konfektes un dzeju. Romantiku ar laiku aizstāj pierastais rāmums un pastāvīgās rūpes vienam par otru. Varbūt šāda, ne tik ļoti izteiktā mīlestība ir stabilāka un dziļāka…?

Pieraduma spēks spējīgs iznīcināt tikai tās attiecības, kuras nav bijušas spēcīgas jau sākotnēji.

Ja tu patiesi šo cilvēku mīli – cīnies ar šo pieradumu un atgriezīsies gan kaisle, gan mīlestība, gan kāds rožu pušķis.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: attiecības, attiecības ar vīru, mīlestība, pieraduma spēks