Kad šos padomus izlasīsiet, padomājiet par tiem. Nesteidzieties prom no šīs publikācijas. Ir TIK daudz padomu visriņķī un nereti tie tiešām ļoti vērtīgi, bet mēs tos aizšķiram, aizveram un…aizmirstam. Ja starp šiem padomiem atradīsiet kādu, kas uzrunā tieši jūs, tad tas nozīmē, ka ir pienācis laiks padomāt, ko ar to darīt tālāk.

Lūk, šie 13 padomi.

Atbrīvosimies no vēlmes vienmēr pierādīt savu taisnību. Mūsu vidū ir tik daudz cilvēku, kuri, pat tad, ja tas draud ar skaistu attiecību pārtraukšanu, rada otram sāpes un stresu, tā arī nespējot pieņemt atšķirīgu otra cilvēka viedokli! Tas viss nav tā vērts.

Pārstāsim kontrolēt. Būsim gatavi atteikties no nepieciešamības pastāvīgi kontrolēt visu, kas ar mums notiek – situācijas, notikumus, cilvēkus utt. Vai tie ir ģimenes locekļi vai draugi, kolēģi vai svešinieki uz ielas – ļaujiet viņiem būt tādiem, kādi viņi ir.

Atbrīvosimies no vēlmes vienmēr kādu vainot. Atbrīvosimies no nepieciešamības vainot citus par to, kas mums ir vai kā mums nav, par to, ko mēs jūtam un ko mēs nejūtam. Pārtrauksim tērēt savu enerģiju, un atbildību par savu dzīvi uzņemsimies paši.

Apturēsim negatīvo runu paši ar sevi. Cik daudz cilvēku kaitē sev tikai tāpēc, ka viņi ļauj negatīvām domām un emocijām kontrolēt savu dzīvi. Neuzticēsimies visam, ko saka mūsu loģiskais, saprātīgais prāts. Mēs esam labāki un spējam daudz vairāk, nekā patiesībā uzskatām!

Atbrīvosimies no mūžīgās vēlmes sūkstīties – par cilvēkiem, situācijām, notikumiem, kas padara mūs nelaimīgus, skumjus un nomāktus. Neviens nevar mūs padarīt nelaimīgus, nekāda situācija (es nerunāju par traģēdijām) mūs nevar nomākt. Ne jau situācija šīs izjūtas izraisa.

Atbrīvosimies no vēlmes kritizēt. Pārstāsim kritizēt cilvēkus, kuri ir citādāki, nekā mēs, un notikumus, kuri neatbilst mūsu vēlmēm. Mēs visi esam dažādi.

Atbrīvosimies no vēlmes radīt iespaidu uz citiem. Pārstāsim izlikties un būt par to, kas patiesībā neesam. Noņemsim masku, pieņemsim un mīlēsim savu patieso Es.

Pārtrauksim pretoties pārmaiņām. Pārmaiņas – tas ir normāli, tās ir nepieciešamas, lai mēs varētu virzīties no punkta A uz punktu B. Pārmaiņas palīdz mums mainīt gan mūsu dzīvi, gan apkārtējo cilvēku dzīves.

„Nekārsim birkas” uz cilvēkiem un notikumiem. Pārtrauksim spriest par cilvēkiem un notikumiem, kurus mēs nezinām vai vienkārši nesaprotam. Un pakāpeniski atvērsim savu prātu visam jaunajam.

Atlaidīsim pagātni. Mēs zinām, ka tas nav viegli. Jo īpaši tad, ja pagātne mums patīk vairāk, nekā tagadne, bet nākotne biedē. Bet mums ir jāpieņem fakts, ka tas, kas notiek tagad, tas ir viss, kas mums ir.

Atbrīvosimies no bailēm. Bailes ir tikai ilūzija, tās neeksistē – tās radām mēs paši. Tas viss ir mūsu prātā. Mainīsim savu iekšējo attieksmi – un viss ārējais nostāsies savās vietās.

Pārstāsim attaisnoties. Atmaskosim savus attaisnojumus un aizsūtīsim tos pensijā. Visbiežāk mēs sevi ierobežojam tieši ar šiem daudzajiem attaisnojumiem.

Pārstāsim dzīvot dzīvi, vadoties pēc citu cilvēku vēlmēm. Pārāk daudzi cilvēki dzīvo dzīvi, kura viņiem nepieder, tikai tamdēļ, lai dzīvotu. Viņi dzīvo savu dzīvi saskaņā ar to, ko citi uzskata par labāko viņiem, viņi dara to, ko no viņiem gaida viņu vecāki, draugi, skolotāji, valdība un sabiedrība. Viņi ignorē savu iekšējo balsi, savu iekšējo aicinājumu. Viņi ir tik aizņemti ar citu cilvēku vēlmju realizāciju, ka beigu beigās zaudē kontroli paši pār savu dzīvi. Viņi aizmirst to, kas viņus dara laimīgus, to, ko viņi patiešām vēlas … un galu galā viņi aizmirst paši par sevi.

Mums ir tikai viena dzīve. Tā notiek tieši te un tagad. Es neaicinu būt egoistiem vai vienaldzīgiem. Bet dzīvosim tā, kā patīk mums, ieklausīsimies savā iekšējā balsī un, ja dzīvosim saskaņā ar to, tad tā noteikti nenodarīs ļaunu ne mums pašiem, ne cilvēkiem, kas mums ir apkārt. Jo – patiesi laimīgs cilvēks nespēj otru padarīt nelaimīgu.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: dzīvot savu dzīvi, kā būt laimīgai, kā dzīvot savu dzīvi