Varbūt šī tēma tev šobrīd neliksies interesanta un uzmanības vērta, bet tu noteikti man piekritīsi, ka ne viss dzīvē rit jauki un skaisti un, diemžēl, mūsu ikdiena saistās arī ar nepatīkamiem brīžiem un pat dzīves posmiem, kuros ir jāprot rīkoties ātri un secīgi.

Tieši par šādām situācijām parunāsim šodien. Ļoti bieži situācijās, kad mēs pašas vai mums blakus esošie cilvēki gūst traumas, mēs apjūkam un rīkojamies pat nepareizi vai tā, kā kādreiz mums mācījušas vecmāmiņas. Lūk, dažas kļūdas un padomi, kā rīkoties konkrētās situācijās pareizi.

1. Apdegumus nedrīkst smērēt ar eļļu.

Uzklājot eļļu uz brūces, tā veido plēvīti un tādu kā “siltumnīcas efektu”, kā rezultātā apdeguma vietai nepiekļūst skābeklis un tas ir iemesls, kāpēc brūce sadzīt nevar, bet sāpes vienalga kļūst arvien spēcīgākas.

Kā būtu jārīkojas?

Labākais veids – apdeguma vietu atvēsināt. Bet viss ir atkarīgs no apdeguma pakāpes smaguma un lieluma. Nelielu apdegumu droši var likt zem aukstas ūdens strūklas.

Nopietnu apdegumu, ar ādas bojājumiem, jāapstrādā ar vēsu ūdeni un uz brūces jāuzliek tīrs, sterils pārsējs (ne jau vate!), un jādodas uz neatliekamās palīdzības sniegšanas punktu.

Daudzi apdegumu gadījumos izmanto pantenolu. Tas var būt krēmveidīgs, tā var būt ziede vai arī putas. Apdegumu gadījumos der tikai putas, jo tās ir vienīgās, kas brūcei nodrošina skābekļa piekļuvi.

2. Vaļēju brūci nav jāapstrādā ar jodu vai briljantzaļo šķīdumu.

Jebkurš spirtu saturošs līdzeklis, jods vai briljantzaļais šķīdums uz rētas rada dziļu ķīmiskā apdeguma brūci, kas ilgi dzīs un, iespējams, var pat atstāt rētas.

Kā būtu jārīkojas?

Lai brūci dezinficētu, jāizmanto ūdeņraža peroksīds, hlorheksidīns, bet virsū jāuzliek tīra marles saite. Jods un briljantzaļais šķīdums ļoti labi der maziem skrāpējumiem.

3. Apsaldēto vietu rīvēt nedrīkst.

Ilgi uzturoties aukstumā, dažas ķermeņa daļas var apsaldēties un kļūt bālākas – tās var būt ausis, vaigi, pirksti. Pirmā lieta, ko visbiežāk cilvēki dara – sāk šo vietu berzēt. Tas ir nepareizi! Hipotermijas (atdzišanas) rezultātā rodas asinsvadu spazmas, asins plūsma šajā zonā pasliktinās, un pēc tam var pat pilnībā apstāties. Asinsvadi kļūst “trausli” un, atdzisušās ādas vietas berzējot, mēs traumējam un bojājam ādu. Sliktākajā gadījumā, berzējot, mēs apsaldētajās vietās varam panākt ādas nekrozi (atmiršanu).

Kā būtu jārīkojas?

Ja atsaldētas ir ausis vai pirksti, ir jānokļūst siltā telpā un jāsasildās pakāpeniski – labāk šīm ķermeņa vietām ļaut “atkust” pakāpeniski. Noteikti jāsasildās no iekšpuses, bet nekādā gadījumā ar alkoholu, bet gan ar karstu tēju un vēlams saldu.

4. Ja ir drudzis un paaugstināta temperatūra.

Netuntuļo sevi! Drudža un paaugstinātas temperatūras gadījumā tiek traucēta termoregulācija, un karstajam ķermenim kļūst auksti, jo starpība starp ķermeņa temperatūru un temperatūru telpā palielinās. Rodas drebuļu sajūta un sāk likties, ka kļūst auksti. Uzreiz rodas vēlēšanās saģērbties siltāk un ietīties segās. Bet, ja šādā brīdī ķermenis tiks pastiprināti sildīts, karstais ķermenis atdzist nespēs un nebūs iespējas arī samazināt temperatūru.

Kā būtu jārīkojas?

Neņemot vērā sajūtas, ķermenis ir jāatsedz un uz pieres jāuzliek mitra komprese. Un saskaņā ar ārsta rekomendācijām, lietot drudzi mazinošus medikamentus.

5. Aizrīšanās gadījumā nedrīkst klapēt pa muguru.

Šī „pirmās palīdzības” metode ir pretrunā ar loģiku un, ja cilvēks ir aizrijies, tā var nopietni pasliktināt situāciju. Cietušais ierauj iekšā kaut kādu svešu priekšmetu, un šajā brīdī vispareizākais, kas viņam ir jādara – jāsāk klepot. Bet, ja šajā brīdī kāds viņam sāk klapēt pa muguru, priekšmets, ar kuru cilvēks ir aizrijies, var noslīdēt zemāk un nokļūt elpošanas traktā!

Kā būtu jārīkojas?

Ar klepus un straujas izelpas palīdzību cilvēks izgrūž “svešķermeni” laukā, tāpēc, ja cilvēks ir nedaudz aizrijies, labākais paņēmiens ir nedaudz noliekties uz priekšu un izdarīt vairākas spēcīgas izelpas, uzmanīgi un lēnām ieelpojot gaisu atpakaļ (strauja ieelpa situāciju var pasliktināt).

Ja cilvēks ne tikai aizrijās, bet viņš nevar pat paelpot (svešķermenis aizšķērsojis elpceļus), viņam ir nepieciešama palīdzība. Cietušais stipri jānoliec uz priekšu, un ir jāveic dažas straujas, bīdošas kustības kakla virzienā – it kā izsitot svešķermeni laukā.

6. Ja deguns ciet – nesildi.

Ja deguns ir aizlikts ciet, viens no “vecmāmiņas” paņēmieniem vienmēr ir bijis sekojošs: pielikt kaut ko siltu pie deguna – siltu, cieti vārītu olu, siltu griķu maisiņu utt.

Šāds paņēmiens ir bīstams! Kad ir spēcīgas iesnas, asinsvadi ir paplašināti. Degunā ir izveidojies pietūkums, bet siltums šo tūsku palielina vēl vairāk. Sasildīšana var traucēt gļotu aizplūšanu, sinusa iekaisums var pastiprināties un sliktākajā gadījumā tas viss var beigties ar meningītu.

Kā būtu jārīkojas?

Asinsvadi, tieši otrādi, ir jāsašaurina. Tieši to arī dara pilieni, kas domāti iesnu gadījumā.

7. Nekādu siltumu traumu vietās.

Sastiepumi, sasitumi, izmežģījumi – visu šo traumu rezultātā veidojas audu tūska. Nekādā gadījumā nedrīkst likt klāt sildošos spilventiņus. Šāda „palīdzība” sāpes un pietūkumu pastiprinās.

Kā būtu jārīkojas?

Ir jāierobežo kustības, klāt jāpieliek ledus un pēc iespējas ātrāk jānokļūst traumpunkta uzņemšanās nodaļā.

8. Ja ir deguna asiņošana – nekādā gadījumā neatliekt galvu atpakaļ.

Tā asiņošana netiks apturēta, bet tikai mainīsies tās virziens – asinis virzīsies aizdegunes un kuņģa virzienā un tas var izraisīt asiņainu vemšana. Un, ja visa asins nokļūs kuņģī, hospitalizācijas gadījumā ārsts nevarēs noteikt, cik daudz asiņu ir zaudēts.

Kā būtu jārīkojas?

Jāapsēžas taisni un nedaudz jāsaliecas uz priekšu. Vienā vai abās nāsīs jāieliek ūdeņraža peroksīdā samitrinātu tamponu, bet pie nāss jāpieliek kaut ko aukstu.

9. Alkohols nav narkoze.

Alkohols – ir tiešām tautā atzīts “anestētiķis.” Tas samazina jutību. Un, ja cilvēkam ir trauma, tas ir ļoti bīstami. Šāda anestēzija ļauj cietušajam vairāk veikt liekas kustības, tāpēc bieži vien it kā palīdz. Alkohola ietekmē sāpes kļūst mazāk jūtamas, cietušais sāk vairāk kustēties, kā rezultātā trauma bieži vien var pastiprināties. Un arī ārstam ar dzērušu pacientu ir daudz grūtāk – pacients nespēj precīzi aprakstīt savu stāvokli un savas sajūtas. Turklāt daudzi medikamenti un pretsāpju līdzekļi ar alkoholu nav savietojami.

10. Kālija permanganāts – bīstama narkotika.

Vēl viena vecmāmiņu recepte – saindēšanās gadījumos dot dzert kālija permanganātu. Ar domu nogalināt infekciju no iekšpuses.

Bet ir jāatceras, ka kālija permanganāts – tas ir liels mikrokristāliņu daudzums, kuri, šķīstot ūdenī, to nokrāso rozā krāsā. Jo vairāk kristāliņu, jo tumšāka un piesātinātāka šķīduma krāsa.

Ja kristāli nav izšķīduši pilnībā (pilnīgi tie izšķīst tikai vārot), pēc to pilnīgas izšķīšanas šķīdums ir jāizfiltrē, piemēram, caur vairākiem marles slāņiem. Pretējā gadījumā, nokļūstot uz kuņģa gļotādas, mangāna kristāliņi var izraisīt smagus ķīmiskus apdegumus.

P.s. Un, ja jau šodien pieskārāmies tādai tēmai, tad noteikti izlasi arī publikāciju “Pirmā palīdzība insulta gadījumā”.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: ja cilvēks aizrijies, ja ir apdegums, ja ir drudzis, ja ir trauma, kā sniegt pirmo palidzību, pirmā palīdzība